Latvijas Mednieku savienība (LMS) pārstāv teju 350 mednieku kolektīvus un aptuveni deviņus tūkstošus mednieku. Lai kļūtu par LMS biedru, jāiegūst mednieka apliecība, jānokārto eksāmens šautuvē un jāpiesakās kādā medību klubā. Vislabāk, ja sākumā jaunais mednieks vismaz vienu sezonu iet par dzinēju, Latvijas Radio 2 raidījumā “Radio vilks dabā” stāstīja LMS valdes priekšsēdētājs Juris Buškevics.
Latvijas Mednieku savienība ir lielākā mednieku organizācija Latvijā, kas darbojas jau gandrīz 14 gadus. Tā pārstāv teju 350 mednieku kolektīvus un aptuveni deviņus tūkstošus mednieku.
Biedrības mērķi visus šos gadus ir palikuši nemainīgi, norādīja Buškevics: “Pirmkārt, tās ir ilgtspējīgas medības, lai medīt Latvijā varētu ne tikai mēs, bet arī mūsu pēcnācēji. Otrkārt, tā ir biedrības aktīva iesaistīšanās visu normatīvo aktu izstrādē, kas ir saistīti ar medībām vai skar medības. Treškārt, tā ir medību saimniecības attīstība – tātad dot redzējumu medniekiem, kā būtu jāattīsta medību saimniecība. Ceturtkārt, tā ir mednieku un sabiedrības izglītošana.”
Lai kļūtu par LMS kolektīva biedru, vispirms jāiziet mednieku apmācības kursi un jāiegūst mednieka apliecība, nokārtojot Valsts meža dienesta mednieka eksāmenu. Plašāku informāciju par kursiem un eksāmeniem iespējams iegūt gan kādā no medību klubiem, gan Valsts meža dienesta mājaslapā.
Tāpat jārēķinās, ka būs jāiegūst atļauja turēt ieroci un jāiziet arī medību šaušanas prasmju pārbaude. “Lai varētu iegādāties medību ieroci, protams, jānokārto šaušanas pārbaudījums. Ierasti jau mednieku kursos iesaka tuvāko šautuvi, jo ne visas šautuves ir sertificētas tā, lai eksāmenu varētu nokārtot pēc prasībām, kādas tās ir, bet to ir pietiekami daudz, lai nevajadzētu būt sevišķām grūtībām. Teiksim, Zemgales reģions parasti dodas uz Kandavas šautuvi, un tur regulāri notiek eksaminācijas,” stāstīja Buškevics.
Viņš vērtēja, ka tā dēvētais šaušanas eksāmens nav pārāk sarežģīts. Parasti pietiek ar pāris treniņiem pirms tam, lai saprastu, kā pareizi tēmēt un droši izdarīt šāvienu, un uzklausītu citus instruktora padomus.
Tālāk atliek atrast sev tuvāko medību klubu vai kolektīvu un pieteikties. Tas, vai un kā tiek uzņemti jauni biedri, katrā medību klubā var mazliet atšķirties.
“Es ieteiktu iet pārbaudīto ceļu, kā tas savulaik arī man bija jādara, ka vispirms ir jāiziet tā saucamais kandidāta stāžs – obligāti jāiet dzinējos vismaz gads vai citos klubos pat divi gadi. Tad kluba biedri to cilvēku iepazīst, bet viņš iepazīst attiecīgo medību iecirkni, kas ir ļoti svarīgi, un piedalās visos darbos,” skaidroja Buškevics.
Tādā veidā arī jaunais mednieks pats var labāk izprast pienākumus un darbus, kas viņam būs jāuzņemas, iestājoties konkrētajā medību klubā.
“Tad var redzēt, vai cilvēkam rūp visa šī medību saimniecība, vai tomēr viņš tikai sapņo, kā nospiest mēlīti ierocim. Tās ir divas dažādas lietas,” uzsvēra Buškevics.
Arī tad, ja medību klubam nav šādas prasības, ka visiem jaunajiem biedriem sākumā obligāti jāiet par dzinējiem, Buškevics tomēr ieteica to darīt. Viņš norādīja, ka pieteikties par dzinēju jebkurā medību klubā parasti ir ļoti viegli, jo dzinēji vienmēr ir vajadzīgi.
“Nu paej kopā, noziedo to gadiņu vai pusgadu, vai vienu dzinēju sezonu, kas pat nav gads. Tad tu iepazīsies arī ar medību kluba locekļiem, un viņi tevi arī uztvers kā zināmu darītāju, ne tikai tādu, kas grib spiest mēlīti,” atzina Buškevics.
“Ar LVM diskusijas rezultātiem neesmu apmierināts! Juris Buškevics. “Šauj garām!” #269 epizode
Abonē uz 10 mēnešiem kopā ar pielikumiem, spiežot šeit!
Žurnāla Medības februāra numurā lasi par to, ka mednieki noveco – ko darīt?
