Medībās neapdzīvotā salā Atlantijas okeānā ir kaut kas ļoti maģisks. Tas viss ir pirmatnējs, patiess piedzīvojums. Skotijai pieder kādas 140 neapdzīvotas salas, bet tikai Taransejā ir sava staltbriežu populācija. Interesanti, ka gūgles dzīlēs šīs salas latvisko nosaukumu atrast neizdevās, tādēļ atliek vien ielūkoties kādā senākā ģeogrāfijas atlantā.
Taransejas sala faktos
– Platība: 14,75 km2
– Neapdzīvota kopš 1974. gada
– Salā mīt dažādas putnu sugas, staltbrieži un peles
– 2003.–2004. gadā tika apkarota invazīvā Amerikas ūdele, lai aizsargātu retus uz zemes ligzdojošus putnus
– Slavena ar savu floru – dažādām savvaļas puķēm
– Sala bijusi apdzīvota jau kopš 300. m. ē. gada
– Sākotnēji to apdzīvoja ķeltu pagāni, kristietība ieviesta ap 650. gadu m. ē.
– Ap 900. gadu salu iekaroja vikingi
Ar piedzīvojumu dalās Selena Bāra
Šī nelielā sala ir neapdzīvota kopš 1074. gada, ja neskaita dažus tūristus, un tā ir lielākā Skotijas sala, kas nav apdzīvota. Interesanti, ka 1416 hektāros mīt ap piecdesmit staltbriežu buļļu, simt govju un četrdesmit teļu. Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados salas īpašnieks izlaida savvaļā desmit staltbriežu govis un divus buļļus, lai nodrošinātu brieža gaļas pieejamību ģimenei. Mūsdienas briežiem ir laba ķermeņa masa, tāpat arī populācijā ir pa kādam izcilniekam.
Sala kļuva slavena ar BBC seriālu Pamestais 2000 (Castaway 2000). Salu, kurā nav koku, 2011. gadā par 2,23 miljardiem eiro iegādājās farmācijas magnāts Ādams Kellihers. Salu pārdeva dažu dienu laikā. Tās daba ir pirmatnēja, ar skaistām pludmalēm, pļavām, kas viļņojas vējā, dažādiem akmeņiem un neskaitāmiem arheoloģiskiem izrakumiem.
Ir liecības, ka salu apdzīvojuši cilvēki teju vai pirms 10 000 gadiem, un tai ir ļoti svarīga vieta ķeltu pagānu folklorā. Vēsturē sala iegājusi ar dažādām kaujām, tajā skaitā Taransejas slaktiņu, kas notika 1544. gadā, kad sala tika iekarota. Kādu laiku salā bija trīs ciemi, bet dzīvot šeit nav viegli, un pēdējā ģimene, kas šeit mita, pārvācās 1974. gadā, kad sala pārvērtās par ganībām aitām.
Kad es ierados, apmetos Borves viesu namā blakus salā Herisā. Šis viesu nams nesen piedzīvojis totālu remontu, ko uzraudzīja dizaineri no Londonas. Vannasistaba ar marmora apdari, ērta gulta, kā arī lieliski skati – tas viss nāk komplektā. Šis ir pieczvaigžņu viesu nams vietā, kur to nemaz negaidi. Viesu namam ir savs šefpavārs, mājas uzraugs, un tajā var apmesties 14 cilvēki. Jāsaka, mēs šeit bijām vienīgie viesi.
Nokļūšana Herisas salā nav sarežģīta. Ir divas iespējas – lidot uz Lūisa salu vai braukt pa Skaja salu, bet pēc tam izmantot prāmi. Ceļojums nodrošina iespēju pārdomāt dažādas lietas, atbrīvojoties no darba un ikdienas radītā stresa.
Paredzēju, ka staltbriežu medības Taransejas salā būs viens no maniem labākajiem piedzīvojumiem. No Herisas uz Taransejas salu nokļūst ar laivu, kuras nosaukums ir The Verley Anne. Šis transporta līdzeklis ir Folklendu salu kara pārpalikums. Jāsaka, ka šis neparastais kuģis manī atdzīvināja piedzīvojumu meklētāju. Kad uz kuģa bija uzbraucis visurgājējs Argocat, arī mēs ar medību suni un karabīni iekārtojāmies, lai dotos četrdesmit minūšu braucienā no Herisas salas uz medību vietu. Pa ceļam bija iespēja novērot vietējos savvaļas dzīvniekus – tuklīšus, roņus, kā arī klinšu ērgli. Pēc dažiem satraukuma pilniem mēnešiem darbā biju gatava svaigajam Skotijas gaisam, savvaļai un vientulībai, radot sev iespēju pārlādēt baterijas. Šķita, ka laiks šeit ir apstājies. Herisas salas iedzīvotāji ir ortodoksālie prezbiteriāņi, kas nozīmē, ka svētdienā tiek burtiski pārtraukti jebkādi komerciālie pasākumi un lielākā iedzīvotāju daļa apmeklē baznīcu teju katru nedēļu. Ļaudis nebrauc ar automašīnām, aizvelk aizkarus vai izkar veļu šajā svētajā dienā. Es pati esmu ateiste, bet vietējās dzīves lēnums, miers un klusums savā veidā darbojas kā tāds dvēseles attīrītājs.
Nokāpšana no kuģa un nokļūšana pludmales teju vai neskartajās smiltīs jau pēc būtības bija piedzīvojums. Tik atrauta no civilizācijas un savvaļas aptverta, sajutos kā kapteinis Āķis vai Toms Henks filmā Pamestais.
Es salā varēju pavadīt veselu dienu, medīt kopā ar savu Bavārijas kalnu asinspēdu medību suni Grietiņu, izmantojot jauno, tieši man izgatavoto karabīni.
Protams, līdzi mums devās medību pavadonis. Mēģinot ignorēt fantastiskos skatus, sāku skenēt salu, lai saskatītu briežu klātbūtni. Situācija nebija vienkārša. Medīt vientuļu bulli, kas padzīts no bara, ir pietiekami grūti, bet lavīties klāt manīgām briežu govīm ir vēl grūtāk.
Vēroju apkārtni un pavisam drīz saskatīju apmēram četrdesmit staltbriežu baru. Divi buļļi cīkstējās, kas padarīja govis ļoti uzmanīgas. Kad brieži pazuda skatienam aiz kalna, nolēmu tiem pieiet, slēpjoties aiz pakalna. Vējš man bija tieši sejā, līdu uz vēdera pa zāli, kas bija pilna ar briežu ekskrementiem, cerot dzīvniekus ieraudzīt kalna otrā pusē. Ieraudzīju tos 150 metru attālumā. Tā kā buļļi bija nomierinājušies, šķita, ka arī bars kļuvis mierīgāks. Bija oktobris, tādēļ mani pārsteidza tas, ka buļļi vēl riesto. Iespējams, tas tādēļ, ka laiks silts un patīkams. Vēl viens neliels briežu govju bars ganījās pa kreisi, un vientuļa briežu govs nodrošināja drošu šāvienu. Es saliku savu šaušanas atbalstu, noliku karabīni. Ieņēmu šaušanas pozīciju un ielūkojos tēmēklī. Brieži joprojām nenojauta manu klātbūtni, tādēļ varēju nesteigties. Mans medību pavadonis norādīja, ka varu medīt malējo briežu govi, kamēr viņš pats briežus vēroja ar binokli. Sagaidīju brīdi, kad dzīvnieks pret mani nostājas sāniski, un nospiedu sprūda mēlīti. Pēc šāviena briežu govs uzreiz saļima. Pārlādēju. Brieži strauji nemuka, jo nesaprata, no kurienes draud briesmas.
Kad beidzot brieži pazuda skatienam, noņēmu sunim pavadu un ļāvu medījumu atrast. Suns bija priecīgs parādīt man, kur medījums atrodas. Dzīvnieku turpat arī izvēdināju, tad mēs to aizvilkām līdz visurgājējam un pēc tam aiztransportējām uz kuģi. Šeit katru sezonu nomedī kādas divdesmit briežu govis un desmit buļļus. Es biju nomedījusi vecu briežu govi, kas lieliski iederējās apsaimniekošanas plānā.
Pēc kalnainā apvidū medībās pavadītas dienas labākais, kas var būt, ir karsta vanna, kas bija pieejama viesu namā. Pēc tam arī degvīna glāzīte, kas tika pasniegta pie kamīna stilīgā un siltā viesistabā.
Dienas medības šajā salā maksā ap 560 eiro, cenā iekļauta arī nokļūšana no viesu nama uz medību vietu.
Medībās tika izmantoti
John Rigby & Co. London Best karabīne, johnrigbyandco.com
Hornady 150 gr SST, hornady.com
Leica 10×42 Geovid HD-B binoklis ar tālmēru
Leica 1.5-10×42 Magnus tēmēklis
Leica APO-Televid tālskatis, leica-sportoptics.com
Lasi un abonē žurnālu Medības!
