“Šajā ārkārtas situācijas laikā es aicinātu visus medniekus darīt to, ko patiešām iespējams izdarīt, kad ir vairāk laika, lai dotos medībās, – pēc iespējas ierobežot jenotsuņu un Amerikas ūdeļu populācijas. Tāpat neaizmirsīsim par mežacūkām,” teic Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks.
“Tāpat ievērosim distancēšanos, un labākā vieta, kur to darīt medniekam, ir individuālās medības.
Spriežot pēc ierakstiem sociālajos tīklos, mednieki tā arī rīkojas.
Tā kā ģimene dzīvo vienā mājā, tad arī medībās var doties kopā ar bērniem, mācot viņiem medībās nepieciešamās zināšanas. Šis ir laiks, ko mums iespējams pavadīt kopā ar saviem tuvākajiem.
Kas attiecas uz citām plānotajām aktivitātēm, viss ir zem lielas jautājuma zīmes, ieskaitot šīgada festivālu Minhauzens.
Ļoti daudzi lielo vasaras pasākumu jau ir atcelti. Arī mums laika paliek arvien mazāk un būs jāpieņem lēmums.
Šobrīd situācija ir ļoti sarežģīta, un atliek cerēt, ka mēs varētu visi Minhauzenā droši satikties, taču tas nav atkarīgs no mums.
Ir doma apmācību seminārus rīkot attālināti digitālā formā, ja izmaiņām projektā piekritīs Medību saimniecības attīstības fonda padome.
Iespējams, tā varētu pat aptvert daudz lielāku mednieku auditoriju.
Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti grozījumi Medību likumā par Āfrikas cūku mēra kontroles un apkarošanas normu turpināšanu.
Plāns ir atjaunot Medību likuma pārejas noteikumu 12. punktu, kura darbība beidzās šā gada 31. martā. Tas paredzēja iespēju mežacūkas medīt platībās, kas ir mazākas par 1000 ha.
Jau divus gadus Polijā ir spēkā Medību likuma norma, kas aizliedz medībās piedalīties jauniešiem līdz 18 gadu vecumam.
Šobrīd Polijas Mednieku asociācija kopā ar Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federāciju (FACE) aktīvi darbojusies, lai ieviestu izmaiņas Polijas Medību likumā ar mērķi atcelt aizliegumu bērniem piedalīties medībās.
Likumprojekts izskatīts Polijas parlamenta apakšpalātā. Šis ir tikai pirmais solis pretim tam, lai tiktu atcelti nepamatotie aizliegumi.
Šis ir ļoti uzskatāms piemērs tam, kādā situācijā mēs varam nonākt, ja nav medniekus pārstāvošu organizāciju, kuras diendienā strādā un monitorē sistēmu.
Arī šeit, Latvijā, redzam ļoti daudz sarežģījumu, piemēram, ar slēptajām Dabas aizsardzības pārvaldes aktivitātēm tiek mēģināts izbīdīt dažnedažādas saimnieciskās darbības, arī medību ierobežojumus, kas mērķēti uz to aizsargājamo teritoriju paplašināšanu.
Ja viņiem dotu vaļu, visa Latvijas teritorija tiktu pasludināta par vienu rezervātu, kurā vismazākā vieta būtu paredzēta cilvēkiem… Šīs iestādes darbība uz to tendēta.
Situācija laukos liecina par to, ka zosu populācija aug un attīstās.
Tās rada problēmas daudzās Eiropas valstīs, arī Latvijā. Šī gada prakse, Dabas aizsardzības pārvaldei izsniedzot 1000 zosu nomedīšanas atļauju, problēmas risinājumam ir stipri par maz.
Monitorēšana un pieprasītās atskaites ir neadekvātas un neatbilst nekādam saprāta līmenim.
Zosu nodarītie postījumi sējumiem tomēr ir zemnieku problēma.
Mēs, mednieki, viņus atbalstām, jo izprotam šo problēmu, taču problēmas risināšanā viņiem pašiem jādarbojas aktīvāk. Zemniekiem ir divas spēcīgas organizācijas, kurām zosu postījumu novēršanai būtu jāpievērš lielāka vērība un aktivitāte.”
