Daudzi mednieku kolektīvi pēdējos gados sūdzas, ka stirnu skaits ir samazinājies. Iemesli tiek minēti dažādi. Pirmkārt – plēsēju spiediens. Lūšu populācija pieaug, vilki arī dara savu. Otrkārt – arvien biežāk mednieku vidē dzird runas, ka stirnām varētu būt kādas slimības. Ne reizi vien izskanējis arī viedoklis par rapšu lauku ietekmi. Stirnas gremošanas sistēma ar rapšiem īsti netiek galā. Rezultātā tiek novērotas dīvainas parādības – it kā piedzērušās stirnas stāv lauka vidū un ļauj cilvēkiem pienākt tuvu klāt.
Latvijā gan stirnu slimības īsti neviens nav pētījis. Vairākums gadījumu balstās uz novērojumiem – kāds manījis parazītus, kāds redzējis pneimonijas pazīmes vai pavisam novārgušas stirnas. Vairāk jautājumu nekā atbilžu. Tieši tāpēc šajā numurā nolēmām paskatīties, kāda ir pieredze citur Eiropā. Izrādās, Slovēnijā veikts pētījums, kas ilga 20 gadus, un tā laikā analizētas vairāk nekā 500 stirnas. Rezultāti atklāj ļoti interesantas lietas – par slimībām, parazītiem un citiem faktoriem, kas ietekmē šo dzīvnieku veselību.
Stirna ir viena no visizplatītākajām briežu sugām Eiropā. Arī Latvijā tā sastopama visos reģionos un ir viens no svarīgākajiem medījamiem dzīvniekiem. Mednieki to labi pazīst kā uzmanīgu un elegantu meža iemītnieku, taču retāk tiek runāts par to, ar kādām slimībām stirnas slimo un kā tas var ietekmēt populācijas veselību, kā arī medību saimniecību kopumā.
Visu rakstu lasi žurnāla Medības septembra numurā vai portālā lasi.lv.
Medību kultūra un ētika – foto, izvietojums, godināšana. Praktiskais seminārs #58
Žurnāla Medības otrajā pielikumā lasi par medību suņiem
