Pēdējos gados mednieku klubu, kolektīvu un interešu kopienu organizētu publisku pasākumu kļūst aizvien vairāk. Tas nudien priecē, jo liecina, ka mainās un uzlabojas medību koptēls sabiedrībā, arī paši mednieki lepojas ar savu nodarbošanos un nevilcinās par to stāstīt publiski.
19. jūlijā Medzes pagastā pie Kapsēdes muižas tika aizsākta, cerams, jauna tradīcija – Dienvidkurzemes novada mednieku svētki. Tos organizē mednieku klubs “Medze” par godu savai simtajai jubilejai. Pasākuma koncepts zināmā mērā līdzinās sporta spēlēm, kurās mednieku kolektīvu komandas sacenšas dažādās disciplīnās. Šogad tajā piedalījās astoņas kolektīvu komandas. Pirmajās divās sacensību disciplīnās bija jārāda šaušanas iemaņas. Pirmā paredzēta pieaugušajiem, bet otrā – bērniem un jauniešiem. Jā, iespēja piedalīties ir arī jaunajiem un topošajiem medniekiem, jo pieaugušā pavadībā, ievērojot drošības prasības, ar pneimatisko ieroci trenēties var arī bērni. Tas sniedz iespēju jau laikus izprast atbildību un apgūt nepieciešamās iemaņas, kas saistītas ar drošu ieroča lietošanu. Trešajai disciplīnai bija jāizraugās paši spēcīgākie kolektīva biedri, jo uzdevums bija pašu spēkiem stumt ne to mazāko automašīnu. Medībās notiek visādi – kad apstākļus pārvērtē, var gadīties, ka no meža jāvelk ārā ne vien medījums, bet arī mašīna. Ja traktors tālu, jāspēj izlīdzēties pašu spēkiem. Ceturtā disciplīna – šautriņu mešana, kas līdzīgi kā lidojošo mērķu šaušana attīsta acu un roku koordināciju. Viena no visinteresantākajām disciplīnām bija medību stāvtorņa būvēšana pēc konkrētiem parametriem. Lielākoties katram kolektīvam ir gadu gaitā radušās iestrādnes, pēc kurām torņi tiek būvēti, un te nu katrs varēja tās atrādīt. Stāvtorņi vairāk paredzēti dzinējmedībām, lai uzlabotu drošību, jo no torņa šāviens tiek raidīts virzienā uz leju, nevis paralēli zemei. Tāpat arī pasākumā norisinājās medību zinību disciplīna, kurā jāatbild uz 30 jautājumiem, un šķēršļu trases pārvarēšana, sadarbojoties ar pārinieku. Beigu beigās, sarēķinot kopvērtējuma rezultātu, pirmo vietu ieguva Vērgales mednieku biedrība, kurai uz papēžiem mina mednieku kolektīvs “Avots” un Medzes mednieku kluba pirmā komanda. Svētku uzvarētāji arī iegūst tiesības nākamajā gadā pasākumu rīkot savā apriņķī.
Uz medībām un pasākumiem kopā ar ģimeni
Šādi pasākumi nav iedomājami bez atbalstītājiem, kas sarūpē arī balvas uzvarētājiem un citiem dalībniekiem. Arī šoreiz ar medniekiem kopā bija Pulsar Latvija, kas stendā rādīja savus jaunākos produktus un dāvināja dalībniekiem platleņķa tēmēkli, kas noderēs dzinējmedībās, mugursomu un ieroča laides muguriņas paaugstinājumu. Pulsar vārdu mednieki un militāristi pazīst daudzviet pasaulē, jo tas tepat Latvijā ražo kvalitatīvas termālās un digitālās ierīces. Rūpnīca jau vairākus gadus darbojas Daugavpilī, savukārt pats uzņēmums bieži atbalsta dažādus medību pasākumus. “Šie svētki ir lieliski organizēti. To varu teikt, jo esam redzējuši daudzus līdzīgus pasākumus un ir ar ko salīdzināt,” paslavē Pulsar pārstāvis Viesturs Arklons. “Ir padomāts par visiem, kas piedalās medībās, – arī netiešā veidā. Piemēram, paši mazākie, kam vēl jāpaaugas līdz iespējai šaut ar pneimatiku, varēja piedalīties līdzsvara skrejriteņu sacensībās.” Tādējādi medību tradīcijas nav vairs ekskluzīvi pieejamas tikai pašiem medniekiem, bet tajās tiek iesaistītas arī ģimenes. Tas ļauj lauzt senseno stereotipu, ka mednieks dodas uz mežu tikai tāpēc, lai uz brīdi aizbēgtu no mājas pienākumiem. Līdzko šajā procesā iesaistās bērni, dzīvesbiedri, medību kopiena aug, arī viņiem šis process kļūst saprotamāks un vilinošāks, jo dabā ir tik interesanti, ka gribas atgriezties atkal un atkal.
Bez braucamrīkiem, ragiem, suņiem neiztikt
Viesturs pastāsta arī par citiem interesantiem pasākumiem, ko varēja vērot svētku laikā. “Nekad vēl nebijām piedalījušies braucienā pa Kapsēdes muižas ieliņām, kurā dalībnieki atrādīja savus medību braucamrīkus. Ar ko brauc mednieks Dienvidkurzemes novadā? Sākot ar motobloku, kvadriciklu un beidzot ar improvizētu Tesla Cybertruck,” atceras “Pulsar” pārstāvis. Kamēr dalībnieki brauc un startē sacensībās, svētku apmeklētājiem bija iespēja aplūkot arī nelielu trofeju izstādi, kurā apskatīt varēja pārnadžu ragus, plēsēju galvaskausus, kažokādas un pat šobrīd nemedījamā lūša ādu. Tāpat arī medības nav iedomājamas bez uzticamo suņu klātbūtnes. Ko iespējams iemācīt sunim, kā tas var palīdzēt medniekam un kādi ir dažādu šķirņu pienākumi medībās, pasākumā stāstīja un rādīja Kate Šterna un Agnese Liepiņa.
Pēc visa pieredzētā ir pamats domāt, ka nākamā gada Dienvidkurzemes novada mednieku svētki būs vēl jaudīgāki un nākotnē kļūs par mednieka gada neatņemamu sastāvdaļu.
Uzvar ātrākie džipu stūmēju un pautu nesēji! Dienvidkurzemes mednieku svētku uzvarētāji noskaidroti
Raksts tapis sadarbībā ar Pulsar Latvija.
Kuš, kuilis nāk! Kāpēc mežacūkām patīk lietus. “Šauj garām!” #296 epizode
Žurnāla Medības augusta numurā lasi par to, cik briežu ir jānomedī
