Pirms mēneša, 1. septembrī, stājās spēkā hroniskās novājēšanas slimības valsts uzraudzības programma briežu dzimtas dzīvniekiem, kuras ietvaros Latvijā šogad plānots laboratoriski izmeklēt 1000 meža dzīvniekus – savvaļas aļņus, staltbriežus un stirnas, kā arī 205 staltbriežus no briežu dārziem, lai noteiktu hroniskās novājēšanas slimības iespējamo izplatību Latvijas teritorijā.
Programmu izstrādāja Pārtikas un veterinārais dienests sadarbībā ar Valsts meža dienestu un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu BIOR, pamatojoties uz 2017. gada 18. jūlija Ministru kabineta noteikumiem nr. 416 Hroniskās novājēšanas slimības uzraudzības un kontroles kārtība un Eiropas Komisijas regulu (ES) 2017/1972 (2017. gada 30. oktobris).Kā plānots veikt pārbaudes un kas jādara medniekiem? Skaidro Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Veterinārās uzraudzības departamenta Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītāja Madara Stinka.
Pieteikušās sešas valstis
Hroniskā novājēšanas slimība Eiropā 2016. gadā tika konstatēta Norvēģijā. Šajā valstī saslimšana līdz šī gada jūlijam tika konstatēta 21 dzīvniekam, gan ziemeļbriežiem, gan staltbriežiem, gan aļņiem. Šī gada martā arī Somijā tika konstatēta minētā slimība 15 gadus vecam alnim. Līdz 2016. gadam slimība tika konstatēta vienīgi ASV un Kanādā, toties šobrīd apdraudēta ir arī Eiropa. Eiropas Komisija, lai noskaidrotu hroniskās novājēšanas slimības iespējamo izplatību Eiropas Savienības dalībvalstīs, piedāvāja finansiālu atbalstu uzraudzības programmu ieviešanai un realizācijai. Pieteicās sešas valstis, tostarp Latvija. Trīs gadu (2018 – 2020) monitoringa programmas Eiropas Komisija ir apstiprinājusi šādām valstīm: Latvijai, Igaunijai, Lietuvai, Somijai, Zviedrijai un Polijai. Līdz šim par galveno infekcijas avotu Eiropā tika uzskatīti uz urīna bāzes izgatavotie briežu dzimtas dzīvnieku pievilinātāji, ko ieveda no ASV. Šobrīd to ievešana Latvijā ir aizliegta. Dzīvnieki viens otram tālāk slimību var nodot kontaktējoties, arī ar izdalījumiem no ķermeņa. Mēs ceram, ka Latvijā šī slimība līdz šim nav nokļuvusi.
Mums šogad līdz septembrim ir ziņots par 19 aizdomīgiem (iespējami slimiem) dzīvniekiem, taču, veicot laboratoriskos izmeklējumus, hroniskā novājēšanas slimība nav konstatēta.
Izmeklēs 1000 dzīvnieku
Sākusies briežu un aļņu medību sezona, līdz ar to arī izmeklējumu aktīvā fāze, kurā aicināti iesaistīties arī mednieki. Protams, prioritāri plānots izmeklēt riska grupas dzīvniekus – tos, kuri atrasti beigti, nobraukti, ir klīniski slimi, novājējuši. Papildus riska grupas dzīvniekiem izmeklēti tiks arī nomedītie briežu dzimtas dzīvnieki, kuri vecāki par 12 mēnešiem. Kopumā paredzēts izmeklēt 1000 dzīvnieku, katra mednieku kolektīva teritorijā – 10. Sadarbībā ar Valsts meža dienestu noteikts, kuru medību kolektīvu medniekiem jāpalīdz paraugu savākšanā.
Par paraugiem maksās
Latvijā izmeklē staltbriežus, aļņus un stirnas. Dzīvniekiem jābūt vecākiem par 12 mēnešiem. Stirnām paraugs ir visa galva, ieskaitot pirmo kakla skriemeli, kas jāiepako polietilēna maisā un jānogādā tuvākajā PVD struktūrvienībā. Savukārt, lai noņemtu paraugu aļņiem un staltbriežiem, medniekam jābūt apmācītam. Apmācību veic PVD. Jāizņem smadzeņu paraugs un kakla limfmezgli. Medniekiem no PVD teritoriālās struktūrvienības jāsaņem trauciņi un speciāla karote parauga izņemšanai. Mednieks tāpat aizpilda veidlapu atlīdzības saņemšanai. Pārējos dokumentus aizpilda PVD darbinieki. Par pareizi atdalītu, iesaiņotu un piegādātu stirnas galvu paredzēta 20 eiro atlīdzība, par aļņu un staltbriežu paraugu – 25,83 eiro. Lai paraugi būtu derīgi izmeklēšanai, svarīgi tos uzglabāt un transportēt +4 līdz +8 grādu temperatūrā un piegādāt PVD pēc iespējas ātrāk, taču ne vēlāk kā 48 stundu laikā kopš paraugu noņemšanas. To, kā noņemt paraugus, iespējams aplūkot internetā.
Izmeklējumus veiks Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā BIOR.
Hroniskā novājēšanas slimības gadījumā pastāv risks, ka tā var ietekmēt arī cilvēkus. Slimība līdzīga Kreicfelda–Jakoba slimībai, tāpēc inficēto dzīvnieku gaļu nevajadzētu lietot uzturā. Pētījumi šajā jomā turpinās. Kamēr slimība nav konstatēta, nomedīto dzīvnieku liemeņi nav jāuzglabā līdz analīžu rezultātu saņemšanai, kā tas ir Āfrikas cūku mēra gadījumā.
Uzziņai
Hroniskā novājēšanas slimība ir lēni progresējoša, hroniska centrālās nervu sistēmas slimība briežu dzimtas dzīvniekiem. Slimība attīstās lēni – dzīvnieks novājē, mainās viņa uzvedība – novērojami kustību traucējumi, organisma vispārējā veselības stāvokļa pasliktināšanās, siekalošanās un zobu griešana. Rezultātā dzīvnieks iet bojā.
PVD aicina medniekus ievērot biodrošības pasākumus, līdzīgi kā ar Āfrikas cūku mēri – jāmaina apavi, apģērbs pēc medībām, jāievēro personīgā higiēna. Turklāt nevajadzētu ievest briežu dzimtas dzīvnieku gaļu, subproduktus vai trofejas no valstīm, kurās briežu hroniskā novājēšanas slimība konstatēta (Norvēģija, Somija, ASV, Kanāda). Latvijā šī slimība pagaidām nav konstatēta. Ja ir radušās aizdomas par dzīvnieka saslimšanu ar briežu hronisko novājēšanas slimību, par to jāziņo PVD.Briežu hroniskās novājēšanas slimība ir lēni progresējoša, hroniska centrālās nervu sistēmas slimība briežu dzimtas dzīvniekiem. Slimība attīstās lēni – dzīvnieks novājē, mainās tā uzvedība – novērojami kustību traucējumi, organisma vispārējā veselības stāvokļa pasliktināšanās, siekalošanās un zobu griešana. Rezultātā dzīvnieks iet bojā. Slimība nav ārstējama. Aicinām medniekus ievērot biodrošības pasākumus, līdzīgi kā Āfrikas cūku mēra gadījumā – jāmaina apavi, apģērbs pēc medībām, jāievēro personīgā higiēna. Turklāt nevajadzētu ievest briežu dzimtas dzīvnieku gaļu, subproduktus vai trofejas no valstīm, kurās briežu hroniskā novājēšanas slimība konstatēta (Norvēģijas, ASV, Kanādas, Somijas).
Vairāk lasiet žurnāla “Medības” oktobra numurā
