Informācijas avoti: LVMI Silava – Lāču monitorings 2023.–2025. gadā un Valsts robežsardze – informācija par pastiprinātu robežapsardzību
Latvijas un Baltkrievijas pierobežas mežos sastopami ne tikai cilvēki, kuri mēģina nelikumīgi šķērsot valsts robežu, bet arī Latvijas lielākie plēsēji – brūnie lāči. To apliecina gan Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava monitoringa dati, gan Valsts robežsardzes novērojumi. Turklāt kāds lācis pat iemūžināts video, neatlaidīgi mēģinot pārvarēt robežas žogu.
Pierobežas mežos lāču netrūkst
Latvijas austrumu pierobeža pēdējos gados galvenokārt nonākusi uzmanības centrā saistībā ar nelikumīgas migrācijas spiedienu. Taču mežos, pa kuriem pārvietojas robežpārkāpēji, dzīvo arī savvaļas dzīvnieki, tostarp brūnie lāči.
Par šo lielo plēsēju klātbūtni liecina LVMI Silava sagatavotais 2025. gada brūno lāču monitoringa pārskats. Tajā apkopoti novērojumi no dažādām Latvijas vietām, tostarp valsts dienvidaustrumu pierobežas.
Vairāk par lāču monitoringu 2023-2025 lasi šeit (spied šeit)!
Saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes apkopoto informāciju 2025. gadā saņemti 827 ziņojumi par lāču novērojumiem vai to klātbūtnes pazīmēm. Tie ietver gan tieši novērotus dzīvniekus un slēpņu kameru ierakstus, gan pēdu nospiedumus, matus, ekskrementus un ziemošanas migas.
Interesanti, ka 241 no šiem ziņojumiem snieguši Valsts robežsardzes darbinieki. Tātad robežsargu ikdienas darbā tiek iegūta arī vērtīga informācija par savvaļas dzīvnieku pārvietošanos.
Jāpiebilst, ka novērojumu skaits nav pielīdzināms lāču skaitam, jo viens dzīvnieks gada laikā var tikt fiksēts vairākkārt.
Lāču klātbūtne apstiprināta arī Baltkrievijas robežas tuvumā
Brūno lāču monitorings tiek veikts ne tikai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, bet arī ārpus tām.
Kopš 2023. gada pētnieki piecās papildu teritorijās apseko ābeļdārzus ražas laikā, kad lāčus var piesaistīt pieejamā barība. Viena no šādām izpētes teritorijām atrodas Latvijas dienvidaustrumos – Demenes, Skrudalienas, Salienas un Kaplavas pagastu apkārtnē.
Monitoringa pārskatā norādīts, ka lāču klātbūtnes pazīmes apstiprinātas visās piecās apsekotajās teritorijās. Arī Latvijas un Baltkrievijas pierobežā konstatēti lāču atstāti skrāpējumi un mati.
Turklāt šādi pierādījumi iegūti gan 2024., gan 2025. gadā.
Tas apliecina, ka lāču sastapšana Latvijas dienvidaustrumu mežos nav tikai teorētiska iespēja. Vienlaikus šie dati neļauj secināt, cik bieži lāči sastopas ar cilvēkiem, kuri mēģina nelikumīgi šķērsot robežu.
Lācis mēģina pārvarēt robežžogu
Par savvaļas dzīvnieku klātbūtni pierobežā liecina arī kāds visai neparasts Valsts robežsardzes video. Tajā redzams lācis, kurš, nonācis pie Latvijas un Baltkrievijas robežžoga, nesteidzas griezties atpakaļ. Vispirms lielais plēsējs pieceļas pakaļkājās un pārbauda žogu. Pēc tam dzīvnieks ķeras pie cita risinājuma – mēģina izrakties zem tā, vairākkārt ar ķepām rokot zemi. Tomēr arī šis plāns neizdodas. Pēc neveiksmīgajiem mēģinājumiem lācis atkāpjas un turpina ceļu citā virzienā.
Robežas žogs, kas paredzēts cilvēku nelikumīgas pārvietošanās ierobežošanai, izrādījies šķērslis arī četrkājainajam pierobežas iemītniekam.
Dzīvnieka uzvedība vienlaikus atgādina par plašāku jautājumu – valstu robežas nesakrīt ar savvaļas dzīvnieku dabiskajiem pārvietošanās maršrutiem. Lāči spēj mērot lielus attālumus, un žogi var ietekmēt to iespējas pārvietoties starp piemērotām dzīvotnēm.
Latvijā lāči ne tikai uzturas, bet arī vairojas
Lāču monitoringa dati liecina, ka Latvija vairs nav tikai teritorija, kuru šie plēsēji šķērso, pārvietojoties no kaimiņvalstīm.
Kopš 2021. gada ir iegūti pierādījumi par brūno lāču vairošanos Latvijas teritorijā. 2025. gadā saņemti 26 ziņojumi par lācenēm ar viena līdz četru mazuļu metieniem. Izvērtējot novērojumu vietas un laikus, pētnieki secinājuši, ka Latvijas teritorijā varētu būt vairojušās vismaz 18 lācenes.
Lāču novērojumu intensitāte gada laikā nav vienmērīga. Pērn visvairāk ziņojumu saņemts divos periodos – aprīlī un maijā, kā arī septembrī un oktobrī.
Aprīlī lāči vai to klātbūtnes pazīmes konstatētas 55 pagastos, maijā – 81, septembrī – 44, bet oktobrī – 45 pagastos.
Tas nozīmē, ka lāču klātbūtne Latvijas mežos kļūst arvien nozīmīgāks jautājums ne tikai pētniekiem, bet arī medniekiem, mežsaimniekiem un citiem cilvēkiem, kuri regulāri uzturas dabā.
Kamēr pierobežā pārvietojas lāči, turpinās arī nelikumīgas robežšķērsošanas mēģinājumi
Savvaļas dzīvnieki gan nav vienīgie, kuru pārvietošanos Latvijas un Baltkrievijas pierobežā nākas uzraudzīt robežsargiem.
Saskaņā ar Valsts robežsardzes oficiālo informāciju 2025. gadā tika novērsti 12 046 mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas un Baltkrievijas robežu. Salīdzinājumam – 2024. gadā šādu gadījumu bija 5388. Tātad gada laikā reģistrēto mēģinājumu skaits vairāk nekā divkāršojās.
Cilvēkiem, kuri pārvietojas pa pierobežas mežiem, jārēķinās arī ar savvaļas dzīvnieku klātbūtni. Bez lāčiem Latvijas mežos sastopami vilki, savukārt siltajā sezonā papildu riskus rada ērces un iespējamās infekcijas.
Tomēr lāču monitoringa dati nav pamats apgalvot, ka robežpārkāpēji regulāri sastopas ar šiem plēsējiem vai ka šādas sastapšanās kļuvušas biežākas.
Pierobežas drošībā nozīme ir arī medniekiem
Latvijas pierobežas mežus labi pārzina vietējie mednieki, kuri savās medību platībās uzturas dažādos diennakts laikos. Viņu novērojumi var būt noderīgi ne tikai savvaļas dzīvnieku izpētē, bet arī robežas apsargāšanā.
Par to nesen pārliecinājās Valsts robežsardze, kad Konstantinovas medību kolektīva mednieki Krāslavas novada Asūnes pagastā pamanīja astoņas personas un informēja robežsargus. Par šo gadījumu vēstījām jau iepriekš.
Valsts robežsardze atzinīgi vērtē sadarbību ar pierobežas iedzīvotājiem un mednieku kolektīviem, aicinot ziņot par aizdomīgām personām un transportlīdzekļiem.
Šādos gadījumos būtiska ir savlaicīga informācijas nodošana atbildīgajiem dienestiem, nevis patstāvīga iesaistīšanās personu aizturēšanā.
Tikmēr lāču novērojumi apliecina, ka pierobežas mežos turpinās arī sava, no cilvēku noteiktajām robežām neatkarīga dzīve. Un, kā redzams robežsargu uzņemtajā video, reizēm arī Latvijas lielākajiem plēsējiem nākas pārliecināties, cik nopietns šķērslis ir valsts robežžogs.
Lāču kļūst vairāk arī Latvijā. Kā rīkoties, sastopot lielo plēsēju?
Arī Latvijā lāču novērojumi vairs nav retums. Dzīvnieki tiek sastapti ne tikai mežos, bet arī lauku viensētu un apdzīvotu vietu tuvumā. Tomēr ne katra sastapšanās ar lāci nozīmē ārkārtas situāciju.
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) atgādina, ka rīcība atkarīga no tā, kur dzīvnieks atrodas un kā tas uzvedas.
Ja lācis sastapts mežā, uz lauka vai viensētas tuvumā, taču uzvedas dabiski, izvairās no cilvēkiem un nerada apdraudējumu, novērojumu ieteicams reģistrēt portālā Dabasdati.lv.
Šāda informācija palīdz speciālistiem sekot līdzi lāču izplatībai Latvijā.
Ja lācis regulāri atgriežas pie mājām vai uzturas apdzīvotā vietā, jāinformē pašvaldība vai pašvaldības policija. Vienlaikus svarīgi novērst iespējamos barības avotus – padarīt nepieejamus atkritumus, kompostu un citus pārtikas produktus, kas var piesaistīt savvaļas dzīvnieku.
Ja lācis nonācis pilsētvidē, uzvedas agresīvi vai rada tiešu apdraudējumu cilvēkiem, nekavējoties jāzvana uz 112.
Sastopot lāci, svarīgākais ir saglabāt mieru, netuvoties dzīvniekam un neprovocēt to. Nedrīkst mēģināt lāci aizdzīt, tam sekot vai tuvoties, lai uzņemtu fotogrāfijas un video.
Tāpat nevajadzētu skriet prom, jo lācis spēj pārvietoties ievērojami ātrāk par cilvēku. Drošāk ir mierīgi un lēnām atkāpties, negriežot dzīvniekam muguru.
Ja lācis pieceļas pakaļkājās, tas ne vienmēr nozīmē gatavošanos uzbrukumam – šādi dzīvnieks var censties labāk saskatīt vai saost apkārt notiekošo.
Īpaša piesardzība nepieciešama, ja sastapta lācene ar mazuļiem.
Arī Latvijā aicina diskutēt par lāču populācijas regulēšanu
Pieaugot lāču sastapšanas gadījumu skaitam, arī Latvijā aktualizējies jautājums par cilvēku drošību un lielo plēsēju populācijas apsaimniekošanu.
Sabiedrības iniciatīvu platformā ManaBalss.lv izveidota iniciatīva Par drošību Latvijas mežos un lāču populācijas ierobežošanu, kuras autori aicina pievērst lielāku uzmanību cilvēku drošībai un izvērtēt nepieciešamību regulēt lāču populāciju.
Ar iniciatīvas pamatojumu iespējams iepazīties un to atbalstīt platformā ManaBalss.lv.
Kad atbrauks specvienība un sašņorēs. Par nākotni un zaļo teroru. Šauj garām #357
👉 Abonē 2 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 12 mēnešiem līdz 18. oktobrim ar tematiskajiem pielikumiem par izdevīgāku cenu.
Žurnāla Medības oktobra numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
