Kad jūs lasīsiet šīs rindas, 15. Saeimas vēlēšanas jau būs notikušas un rezultāti būs zināmi. Es šo sleju rakstu dažas dienas pirms 3. oktobra, tādēļ nezinu, kāda būs nākamā Saeima, kāda valdība un kuri cilvēki turpmāk lems arī par jautājumiem, kas skar medības un medniecību.
Un jāatzīst – ir bažas. Ne tikai par medībām un medniecības nākotni. Par mūsu nākotni kopumā. Par to, kādā valstī dzīvosim, kādus lēmumus pieņems un, pats galvenais, uz kāda pamata tie tiks pieņemti.
Oktobris medniekiem ir dzinējmedību sezonas sākums. Atkal mežā skanēs suņu balsis, mednieki stāsies uz numuriem, dzinēji ies mastā. Pirms medībām runāsim par drošību, pārbaudīsim rācijas un suņu GPS, pēc medībām pārrunāsim dienas notikumus. Tā ir tradīcija, ko pazīstam paaudzēm, bet dzinējmedības nav tikai tradīcija. Tās ir arī daļa no savvaļas dzīvnieku populāciju apsaimniekošanas.
Un tieši tādēļ mani satrauc tas, cik viegli šodien par medniecību iespējams runāt tikai emociju līmenī.
Medības ir tēma, par kuru gandrīz ikvienam ir viedoklis. Kādam nepatīk pats fakts, ka dzīvnieks tiek nomedīts. Kādam ir žēl vilka, lāča vai brieža. Kādam šķiet, ka daba pati visu noregulēs. Emocijas ir saprotamas, un nevienam nevar aizliegt just līdzi dzīvniekam. Taču emocijas nevar būt pamats lēmumiem par savvaļas dzīvnieku populāciju apsaimniekošanu.
Šādi lēmumi jāpieņem profesionāļiem, balstoties datos, monitoringā, zinātnē un praktiskajā pieredzē. Ir jāvērtē populācijas lielums un struktūra, dzīvotņu kapacitāte, postījumi lauksaimniecībai un mežsaimniecībai, slimību izplatība, lielo plēsēju ietekme un cilvēku un savvaļas dzīvnieku konflikti. Turklāt tas viss jāskata kopā, nevis izraujot vienu sugu vai vienu problēmu no kopējās sistēmas.
Jo kļūdaini lēmumi šajā jomā nepaliek tikai uz papīra.
Tie var nozīmēt postījumus, dzīvnieku slimības, ievainotus un saplosītus mājdzīvniekus, sadursmes uz ceļiem un arvien biežākas situācijas, kad savvaļas dzīvnieki nonāk tur, kur cilvēks tos negaida. Tad tas vairs nav tikai jautājums par medībām. Tas kļūst arī par sabiedrības drošības jautājumu.
Mani nebaida pārmaiņas. Medniecība vienmēr ir mainījusies un turpinās mainīties. Mainās tehnoloģijas, daba, sabiedrība un arī mēs paši. Bīstami kļūst tad, ja profesionālus jautājumus sāk risināt ar lozungiem un politiski ērtām emocijām.
Kad jūs šo lasīsiet, izvēle jau būs izdarīta. Man atliek cerēt, ka neatkarīgi no vēlēšanu rezultāta cilvēki, kuri turpmāk lems arī par medniecību, spēs atšķirt viedokli no zināšanām un emocijas no faktiem.
Bet mums sākas dzinējmedību sezona. Lai tā ir droša, lai suņi vienmēr atgriežas, un lai mums pašiem pietiek prāta un atbildības nosargāt to, ko vēlamies nodot nākamajām paaudzēm!
Šaujam garām!
5 padomi ūdensputnu medībām – kas jāzina jaunajam medniekam? Video blogs #108
👉 Abonē 2 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 12 mēnešiem līdz 18. oktobrim ar tematiskajiem pielikumiem par izdevīgāku cenu.
Žurnāla Medības oktobra numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
