Informācijas avots: tv3.lv un jauns.lv
Septembra nogalē Vecāķu un Kalngales apkārtnē notika vilciena sadursme ar alni. Dzīvnieks pēc sadursmes no notikuma vietas bija aizgājis, tādēļ uzreiz to atrast neizdevās. Tikai nākamajā dienā netālu no dzelzceļa sliedēm tika atrasta smagi ievainota aļņu govs. Tās pakaļkāju traumas bija tik nopietnas, ka dzīvnieks vairs nespēja pārvietoties, tādēļ tika izsaukts mednieks, kuram nācās izbeigt dzīvnieka ciešanas.
Notikušais no jauna aktualizējis jautājumu, par kuru vietējie iedzīvotāji trauksmi cēla jau pirms vairākiem mēnešiem. Proti, vai aptuveni divus metrus augstais žogs, kas gar dzelzceļu izbūvēts saistībā ar jauno veloceliņu Vecāķi–Lilaste, nekļūst par bīstamu šķērsli savvaļas dzīvniekiem?
Sadursme notika jau iepriekšējā vakarā
Kā vēsta Jauns.lv, atsaucoties uz Latvijas dzelzceļa (LDz) sniegto informāciju, sadursme notikusi 26. septembra vakarā. Vilciena vadītājs uz sliedēm pamanījis alni un veicis pēkšņu bremzēšanu, tomēr no sadursmes izvairīties nav izdevies.
Pēc notikušā vilciens aizturēts sešas minūtes. Veikta gan vilciena, gan iespējamās sadursmes vietas pārbaude, taču dzīvnieks tur nav atrasts. Arī vilcienam bojājumi nav konstatēti, tādēļ tas turpinājis kustību maršrutā.
Tikai nākamajā dienā, 27. septembrī, kāda netālu no dzelzceļa sēņojoša sieviete pamanīja smagi ievainotu alni. Dzīvniekam bija salauztas abas pakaļkājas, turklāt vienai no tām trūka daļas apakšstilba. Neraugoties uz ārkārtīgi smagajiem ievainojumiem, alnis vēl bija dzīvs.
Par atrasto dzīvnieku tika informēta policija. Tā kā alnis atradās ārpus Rīgas administratīvās teritorijas, notikuma vietā ieradās Ādažu novada pašvaldības policija. Tā konstatēja, ka ievainotā ir aļņu govs, kas vairs nespēj pārvietoties.
Tika informēts Pierīgas mednieku klubs, kura medību platībās dzīvnieks atradās. Ieradies mednieks, kurš savukārt informēja Valsts meža dienestu un pārņēma turpmākās darbības ar smagi savainoto dzīvnieku.
Vai alnis bija nonācis strupceļā?
Negadījuma vieta radījusi jautājumus par nesen izbūvēto žogu, kas atdala dzelzceļa sliedes no veloceliņa Vecāķi–Lilaste.
Aculieciniece pieļauj, ka alnis, šķērsojot sliedes, otrā pusē nonācis pie aptuveni divus metrus augstā žoga, kas liedzis tam turpināt ceļu. Iespējams, tuvojoties vilcienam, dzīvnieks sabijies un mēģinājis doties atpakaļ pāri sliedēm.
Tomēr šāda notikumu gaita nav apstiprināta, un pašlaik nav pierādījumu, ka tieši žogs būtu izraisījis sadursmi. Ādažu novada pašvaldības policija norādījusi, ka aļņa smagās traumas, visticamāk, gūtas sadursmē ar vilcienu.
Vienlaikus bažas par to, kā jaunais žogs ietekmē savvaļas dzīvnieku pārvietošanos šajā teritorijā, izskanējušas jau krietni pirms konkrētā negadījuma.
Par risku dzīvniekiem runāja jau vasarā
Jau jūlija sākumā tika vēstīts par vietējo iedzīvotāju bažām saistībā ar topošo veloceliņu un gar dzelzceļu izbūvēto aptuveni divus kilometrus garo metāla žogu.
Vietējie jau toreiz norādīja, ka šajā teritorijā savvaļas dzīvnieki regulāri pārvietojas pāri dzelzceļa sliedēm, bet jaunais žogs vienā sliežu pusē var radīt situāciju, kurā dzīvnieks pēc sliežu šķērsošanas nonāk pie nepārvarama šķēršļa. Jau tad tika aktualizēts tieši jautājums par potenciāli bīstamu strupceļu dzīvniekiem.
Kāpēc žogs tur vispār nepieciešams?
LDz skaidrojis, ka žogs izbūvēts Ādažu novada pašvaldības īstenotā veloceliņa projekta ietvaros. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs bija izvirzījis tehnisku prasību veloceļu dzelzceļa zemes nodalījuma joslā norobežot no sliedēm. Šādas prasības mērķis ir nepieļaut cilvēku nokļūšanu uz sliedēm un dzelzceļa šķērsošanu tam neparedzētās vietās.
Taču konkrētais žoga tehniskais risinājums izstrādāts veloceļa projektā. LDz norādījis, ka projektēšanas laikā nav saņēmis projektētāja priekšlikumus žogā izveidot papildu atveres vai citus risinājumus savvaļas dzīvnieku pārvietošanās nodrošināšanai.
Vienlaikus LDz norāda – ja projekta īstenotājs vai projektētājs piedāvātu ierīkot šādas vietas, uzņēmums būtu gatavs tās izvērtēt no dzelzceļa infrastruktūras un satiksmes drošības viedokļa.
Veloceļš ved cauri īpaši aizsargājamai dabas teritorijai
Situāciju vēl būtiskāku padara vieta, kur projekts īstenots. Vecāķi–Lilaste veloceliņa trase ved cauri Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamai Natura 2000 teritorijai – dabas parkam Piejūra.
Projektam savulaik tika veikts ietekmes uz Natura 2000 teritoriju novērtējums, un Vides pārraudzības valsts birojs 2017. gadā sniedza atzinumu par tā galīgo redakciju. Projekta plānošana un vides novērtēšanas process aizsākās jau 2013. gadā.
Veloceļš aptuveni 20 kilometru garumā savieno Vecāķus, Kalngali, Garciemu, Garupi, Carnikavu, Gauju un Lilasti.
Cilvēku drošība pret dzīvnieku pārvietošanās iespējām?
Žoga nepieciešamībai no dzelzceļa drošības viedokļa ir saprotams pamatojums – cilvēkiem jāliedz nekontrolēti nokļūt uz sliedēm. Taču notikušais aktualizē citu jautājumu – vai, radot cilvēkiem drošu infrastruktūru dabas teritorijā, pietiekami izvērtēti arī savvaļas dzīvnieku pārvietošanās ceļi?
Aļņi, stirnas, staltbrieži, mežacūkas un citi savvaļas dzīvnieki nepārvietojas atbilstoši cilvēka radītajām administratīvajām vai infrastruktūras robežām. Ja ierastā pārvietošanās ceļā rodas garš un grūti pārvarams šķērslis, dzīvniekam jāmeklē cits ceļš.
Konkrētajā gadījumā nav iespējams droši pateikt, vai žogs bija iemesls tam, kādēļ alnis atradās uz sliedēm brīdī, kad tuvojās vilciens. Taču fakts, ka par iespējamu dzīvnieku nonākšanu strupceļā pie šī paša žoga vietējie publiski brīdināja jau vasarā, liek uz notikušo raudzīties plašāk.
Tas vairs nav tikai jautājums par vienu nelaimīgu sadursmi. Tas ir jautājums par to, vai infrastruktūra vietās, kur cilvēka ceļi krustojas ar savvaļas dzīvnieku pārvietošanās ceļiem, tiek projektēta tā, lai drošība būtu nodrošināta abām pusēm.
5 padomi ūdensputnu medībām – kas jāzina jaunajam medniekam? Video blogs #108
👉 Abonē 2 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 12 mēnešiem līdz 18. oktobrim ar tematiskajiem pielikumiem par izdevīgāku cenu.
Žurnāla Medības septembra numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
