Gaļas vītināšana pati par sevi nav sarežģīts process, un tajā iegūstamas ļoti gardas uzkodas. Taču vītināšanas laikā jāspēj gaļu pasargāt no tekalējošiem, rāpojošiem un lidojošiem kārumniekiem, kam arī ļoti garšo gaļa, taču ar kuriem nav vēlēšanās šajā kārumā dalīties. Mana paša pirmā pieredze, vītinot gaļu šķietami piemērotā vietā, beidzās ar izgāšanos. Jau praktiski gatavo lielisko brieža gaļas gabaliņu atrada pele, kura iznīcināja teju trīs nedēļas ilgušo darbu. Neveiksme lika aizdomāties, kā procesu padarīt drošu un vienlaikus efektīvāku.
Tātad: gaļu nepieciešams pasargāt no putniem, pelēm un, laikam kļūstot siltākam, arī mušām, vēlāk lapsenēm un citiem kukaiņiem. Taču vienlaikus nepieciešams nodrošināt pietiekamu gaisa plūsmu, kas no gaļas aizvada projām mitrumu. Citiem vārdiem – nepieciešams pamatīgs caurvējš. Viens no iespējamiem risinājumiem – zīmējumā un attēlā redzamais caurvēja tunelis. Principā tā ir kaste, kuras abos galos koka sienas aizstātas ar stiepļu sietiņu. Lai pasargātu gaļu no putniem un pelēm, izvēlēts siets, kura acs izmērs 10×10 mm. Kad pamodīsies kukaiņi, būs nepieciešami vēl smalkāka sieta ieliktņi. Kasti piestiprināju ēnā mājas pažobelē. Pat tad, kad šķietami vēja nav, var redzēt, ka kastē iekarinātie vītināmās gaļas gabaliņi nedaudz šūpojas. Tas nozīmē, ka ir pietiekama gaisa plūsma. Gaļa nepelē un kļūst arvien sausāka – vīst. Kastes izgatavošanai izmantoju OSB plāksnes un cinkotu sietu. Gaļa iekarināta ar kokvilnas diegu uz M8 vītņu stienīšiem. Zem gaļas uz kastes grīdas drošības dēļ novietota paplāte no alumīnija folijas.
Uz dzīvību un nāvi ar lūsi, vilki mēģina uzbrukt cilvēkiem un milzīgi briežu bari. Meža ziņas #1
Žurnāla Medības marta numurā lasi par mednieku labajiem darbiem
