Iegādāts jauns ieroča komplekts: ierocis, tēmēklis, klusinātājs. Iespējams, tikai jauns tēmēklis vai tikai klusinātājs. Ierocis netīšām nokritis zemē vai kāda iemesla dēļ ticis izjaukts vai arī iegādāta jauna munīcija. Šie visi ir tie gadījumi, kad ierocis no jauna jāpiešauj vai vismaz jāpārliecinās, ka trāpījums ir pietiekami labs, lai ar ieroci droši varētu doties medībās.
Laika apstākļi un… konsultanti
Plānojot optiskā tēmēkļa montāžu un piešaušanu, vislabāk doties uz kādu no šautuvēm, kur to varēs veikt drošos un ērtos apstākļos, turklāt varēs saņemt pieredzējuša speciālista konsultāciju un arī praktisku palīdzību. Arī tad, ja pašu tēmēkļa montāžu un sākotnējo piešaušanu veic instruktors, vairāki šāvieni obligāti mērķī jāraida pašam. Katrs cilvēks ir citāds un ne tikai fizisko parametru dēļ. Katrs no mums citādi tur ieroci, nospiež sprūda mēlīti, tāpēc būs nepieciešamas nelielas korekcijas lai lodes patiešām trāpītu tur, kur skatāties caur optisko tēmēkli. Ne velti mēdz teikt, ka ierocis jāpiešauj katram pašam.
Ieroča piešaušanu var veikt arī drošā vietā medību platībās – to paredz Ieroču aprites likuma 71. panta 3. daļa: “Šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, kā arī aukstos ieročus (lokus un arbaletus) atļauts izmantot treniņšaušanā un šaušanas sporta sacensībās tikai atbilstošas kategorijas šautuvēs. Par treniņšaušanu neuzskata medību šaujamieroču vai medībām klasificētu lielas enerģijas pneimatisko ieroču pārbaudi medību platībās medību laikā. Minēto medību ieroču pārbaudes laikā ievēro drošības prasības, lai novērstu kaitējumu cilvēkiem, dzīvniekiem, mantai un videi, kā arī neapdraudētu sabiedrisko drošību un neradītu sabiedriskās kārtības traucējumus.”
Izvēloties piešaušanas vietu, jāraugās, lai tā atbilstu visiem drošības noteikumiem. Piemēram, jābūt drošam, ka šaušanas sektorā nenokļūs kāds nejaušs garāmgājējs.
Arī lieki padomdevēji var būt traucējoši. Tāpat jāizvēlas pēc iespējas piemērotāki laika apstākļi. Piešaut ieroci vējā, lietū vai sniegputenī, drēgnumā un aukstumā ir krietni vien grūtāk. Īpaši tāpēc, ka tēmēkļa lēcas salā no dvašas var aizsvīst, bet lietū ūdens pilieni uz lēcām rada izkropļotu attēlu. Turklāt salā nosalušie pirksti ir nejutīgi un var radīt kļūdu šāviena brīdī.
Ja jāsāk ar montāžu
Visbiežāk, iegādājoties ieroci un optisko tēmēkli vai arī tikai tēmēkli, vienlaikus tiek iegādi arī tēmēkļa stiprinājumi. Tos palīdzēs piemeklēt pieredzējis veikala konsultants atbilstoši ierocim un/vai tēmēklim.
Mednieku veikala Artemida īpašnieks, pieredzējis mednieks un sporta šāvējs Einārs Lapiņš skaidro, ka jāsāk ar ieroča stabilu nostiprināšanu un tēmēkļa stiprinājuma montāžu uz ieroča tā, kā to paredzējis ražotājs. Ērti, ja ierocim ir piemēram Weaver vai Picatini sliede, kas pieļauj lielāku rīcības brīvību, izvēloties stiprinājuma novietojuma vietu.
Stiprinājumi jānovieto tā, lai, pēc tam uz tiem liekot optisko tēmēkli un ieroci ieplecojot, būtu redzams pilns tēmēkļa attēls. Turklāt par tēmēkļa pareizu novietojumu attiecībā pret aci jāpārliecinās gan mazākajā, gan lielākajā tēmēkļa palielinājumā.
Tāpat tēmēklis jānovieto stiprinājumos tā, lai tēmēkļa vertikālā ass sakristu ar ieroča vertikālo asi. Pieredzējis instruktors šo darbību veiks, balstoties izjūtās, un nekļūdīsies, taču, ja šādas pieredzes nav, vērts izmantot palīglīdzekļus – nelielu līmeņrādi un svērteni.
Ar līmeņrādi ieroci statīvā nostiprina tā, lai aizslēga kārbas augšējā mala būtu horizontāla. Savukārt aptuveni desmit metru attālumā novieto svērteni, kura aukla veidos vertikālu līniju. Atliek vien orientēt tēmēkli tā, lai tēmēšanas tīkliņa vertikālā līnija sakristu ar svērteņa auklu.
Nu atliek vairs tikai pievilkt stiprinājuma skrūves. Lai nesabojātu ne skrūves, no to vītnes, jāizmanto nelielas, taču kvalitatīvas atslēdziņas. Skrūves jāpievelk pakāpeniski krusteniski attiecībā viena pret otru. Tā stiprinājumi pievilksies vienmērīgi. Protams, var izmantot arī dinamometrisko atslēgu, kas ļaus visas skrūves pievilkt ar vienādu spēku.
Jāraida lodes mērķī
Kad tēmēklis samontēts, laiks ķerties pie tā piešaušanas. Tradicionālajā 100 metru attālumā novieto 80×80 cm lielu mērķi. Ieroci pret mērķi statīvā nostiprina tā, lai caur stobru būtu redzams mērķa aplis. Paceļot galvu uz augšu, tas jāsaredz arī tēmēklī. Ja mērķis nav redzams, tēmēkli pieregulē, izmantojot tā korekcijas skrūves. Veicot kontrolšāvienu, lode noteikti trāpīs mērķī, taču, visticamāk, precīzam trāpījumam būs nepieciešamas korekcijas.
Ja trāpījumi tomēr mērķim iet garām, ieteicams šaušanas distanci samazināt uz pusi un tikai tad, kad šajā distancē sasniegts pietiekams rezultāts, attālumu var palielināt līdz 100, 150, 200, 250 vai 300 metriem. Ieročiem ar dārgu un grūti sagādājamu munīciju taupības nolūkos piešaušana būtu jāsāk no tuvām distancēm. Piemēram, 50 metriem.
Piešaujot pusautomātisko ieroci, caur stobru mērķi nav iespējams saskatīt. Tāpēc pirmo šāvienu var veikt no 25 metru attāluma un izdarīt sākotnējo regulēšanu. Jārēķinās, ka 25 metru attālumā viena klikšķa vērība ir četras reizes mazāka nekā 100 metru attālumā.
Piešaušanas laikā vēlams izmantot binokli ar lielu palielinājumu vai jaudīgu monokli ar 30 vai 60 reižu palielinājumu. Šādas ierīces radītajā attēlā būs labi saskatāmi arī neliela kalibra ložu radītie caurumi mērķī. Tas ietaupīs daudzus gājienus līdz mērķim un atpakaļ. Šādas pastaigas paātrina sirdsdarbību un galu galā ietekmē nākamā šāviena kvalitāti. Tāpat tas paildzina piešaušanas procesu.
Šāviena brīdī mazkustīgam jābūt ne tikai ierocim, bet arī pašam šāvējam. Ieroci visērtāk piešaut sēdus pie stabila galda ar atbalstītiem abiem elkoņiem un paliktņiem zem ieroča laides priekšējā un aizmugurējā gala. Piešaušanas laikā ieroci nedrīkst iespīlēt nekustīgi, jo trāpījuma vietas, šaujot no nekustīgi nostiprināta ieroča un uz atbalsta novietota vai rokās turēta, atšķirsies. Sprūda mēlīte jānospiež ļoti līgani, domājot par elpošanu, lai šāviena brīdī ierocis neizkustētos.
Mērķi, kuri paredzēti optisko tēmēkļu piešaušanai, parasti izveidoti tā, lai šāvējam maksimāli atvieglotu ieroča pārbaudi. Šā mērķa centrā atrodas vienādmalu četrstūris vai rombs, kas 100 metru attālumā lieliski saskatāms jebkurā optiskajā tēmēklī. Tēmēšana notiek kvadrāta centrā. Savukārt pārējais mērķis ir sadalīts 1×1 cm lielās rūtiņās.
No atbalsta tiek raidīts šāviens, un ir redzama trāpījuma vieta. Atliek vien saskaitīt rūtiņas (centimetrus) pa horizontāli un vertikāli, kas šķir trāpījuma vietu no centra.
Savukārt uz tēmēkļa korekcijas skrūvēm ir norādīta viena klikšķa vērtība. Ja tā ir viens centimetrs, tas nozīmē, ka, pagriežot skrūvi par vienu klikšķi, trāpījums mērķī pārvietosies par vienu centimetru, ja klikšķa vērtība ir cita, jāveic papildu aprēķini.
Tāpat jānoskaidro, kādā virzienā, griežot skrūvi, pārvietosies trāpījuma vieta. Ja uz horizontālās skrūves norādīta bultiņa un burts R, tas nozīmē, ka, piemēram, griežot skrūvi bultiņas virzienā astoņus klikšķus, iegūstam trāpījuma pārvietojumu pa labi par astoņiem centimetriem. Uz vertikālās skrūves bultiņa vērsta UP virzienā (UP – uz augšu), griežot pretēji bultiņas norādītajam virzienam, piemēram, trīs klikšķus, trāpījums pārvietojas par trim centimetriem zemāk. Jāņem vērā, ka uz skrūvēm var būt apzīmējumi ne tikai angļu, bet arī vācu valodā, piemēram, R (rechts – pa labi) un H (hoch – uz augšu).
Pēc regulēšanas jāveic kontrolšāviens. Ja viss izdarīts korekti, pietiek izšaut divas patronas. Tomēr var būt situācijas, kad nepieciešama papildu regulēšana un jāraida vēl vairāki šāvieni, līdz iegūts vēlamais rezultāts. Nedrīkst aizmirst savā vietā uzskrūvēt korekcijas skrūvju vāciņus.
Termālā un nakts redzamības tēmēkļa piešaušana
Pēc termālā tēmēkļa uzmontēšanas uz ieroča šautuvē uz ugunslīnijas vērts nostiprināt lielāka izmēra kartona loksni. Pietiks, ja tās izmērs būs viens kvadrātmetrs. Loksnes vidū savukārt piestiprina vai nu speciālos siltumu izstarojošos mērķus vai kādu karstu priekšmetu. Piemēram, ar karstu ūdeni pildītu metāla kārbiņu. Tēmēklī aktivizē piešaušanas režīmu un 100 metru distancē uz mērķi raida šāvienu. Trāpījuma vietas priekšā atliek vien novietot vēl vienu karstu objektu (piemēram, vēl vienu kārbiņu). Visbiežāk tēmēkļiem piešaušanas režīmā ir iespēja sasaldēt kadru – respektīvi, veikt momentuzņēmumu, kas ļauj droši rīkoties ar tēmēkli, nebaidoties, ka tas var izkustēties. Atliek tikai pārbīdīt tēmēšanas krustiņu priekšā trāpījuma vietai (otrajam siltajam objektam) un saglabāt rezultātu (izmaiņas pa vertikālo un horizontālo asi). Tēmēklis atcerēsies veiktās korekcijas, lai gan šķitīs, ka pēc saglabāšanas tēmēšanas krustiņš palicis redzamā ekrāna vidū. Atliek veikt kontrolšāvienu un pārliecināties par iegūto rezultātu.
Ja attēla sasaldēšanas funkcijas nav, jārīkojas uzmanīgi, lai ieroci tēmēkļa regulēšanas laikā neizkustinātu.
Nakts redzamības tēmēkļa piešaušana būtiski neatšķiras no dienas optiskā tēmēkļa piešaušanas. Praktiski vienīgā atšķirība – jāgroza nevis regulēšanas tornīši, bet jāspiež attiecīgās pogas uz ierīces korpusa.
Termālās uzlikas piešaušana
Optiskā tēmēkļa priekšā uzmontētās uzlikas, kad tās savienotas ar optiku, nepieciešams nokalibrēt attiecībā pret optisko tēmēkli. Lai to paveiktu viegli un ātri, komplektā parasti ir speciāli mērķīši. Kad tie izņemti no iesaiņojuma, mērķīši sakarst un kļūst redzami termālajā uzlikā.
Pēc uzlikas pievienošanas piešautai (!) optikai jāraida šāviens mērķī 100 metru distancē un jāizmēra, kāda ir nobīde pa vertikālo un horizontālo asi. Visbiežāk ierīces izvēlnes sadaļā jāizvēlas Nulles iestatīšanas funkcija un, saskarnē izmantojot ierīces vadības pogas un bīdot redzamo attēlu pa labi vai pa kreisi, uz augšu vai leju, pārvieto infrasarkanā attēla pozīciju, līdz infrasarkanajā attēlā redzamais mērķis ir saskaņots ar optiskā tēmēkļa tēmēšanas tīkliņa centru. Rezultāts jāsaglabā. Pašā optikā nekas nav jāregulē! Arī pēc uzlikas noņemšanas un novietošanas atpakaļ uz ieroča trāpījuma vieta nemainās.
Uz tēmēkļa okulāra montējamas nakts redzamības uzlikas piešaušana
Dienas tēmēklim vispirms jānoregulē asums, jo pēc pārejas montāžas asuma iestatīšanas gredzenam nevarēs piekļūt. Uzlikas pārejas gredzenu ar fiksējošo skavu stiprina pie okulāra ietvara. Savukārt pašu uzliku ievieto tai paredzētajos iefrēzējumos, un, pagriežot par ceturtdaļu, tā droši fiksējas savā vietā. Nākamais solis: ar atbilstošo uzlikas regulēšanas ripu jānofokusē uzlikas objektīva lēca atbilstoši optikas fokusa attālumam. Respektīvi, grozot regulēšanas ritenīti, attēls kļūs ass. Vairs atlikusi viena darbība – izvēlnē jāizvēlas attēla centrēšanas funkcija un uzlikā redzamais attēls jāpieregulē tā, lai tēmēšanas tīkliņa centrs būtu attēla centrā. Visas šīs darbības var paveikt dažu minūšu laikā, sēdot istabā uz krēsla. Labā ziņa – šī uzlika nav jāpiešauj!
Ja uz gaides medībām naktī dodaties bieži, pārejas gredzenu var atstāt uz dienas optikas. Tomēr jārēķinās, ka tam ir samērā asas malas un, neveikli ieplecojot, atsitiena brīdī var gūt ļoti smagu acs traumu.
Skrošu bises piešaušana
Plānojot doties putnu medībās un iegādājoties šim mērķim domātu gludstobra ieroci, vērts pārliecināties par to, kāda ir izvēlētā ieroča, tā stobra sašaurinājumu un munīcijas mijiedarbība. Citiem vārdiem, arī skrošu bisi vēlams piešaut, lai par ieroci un munīciju medību situācijā būtu pilna pārliecība.
To, kā pārliecināties par skrošu kūļa blīvumu un efektivitāti, grāmatā Medību ieroči aprakstījis Aivars Dundurs. Viņš raksta, ka nepieciešams vien raidīt vairākus šāviņus uz speciālu skrošu lādiņa pārbaudes mērķi, ko visai viegli katrs var uzzīmēt pats. Vajadzīgs vien cirkulis, lineāls, zīmulis un pietiekami liels papīra gabals.
Skrošu patronas šāviena pārbaudi veic ar 16 lauciņu mērķi, kura ārējais riņķa diametrs ir 75 cm, bet iekšējā 37,5 cm. Mērķī iezīmētais zaķis vai fazāns ļauj vizuāli noteikt šāviena blīvumu attiecībā pret medījamā dzīvnieka laukumu. Skrošu patronu pārbaudi veic 35 metru attālumā.
Pēc šāviena saskaita mērķī trāpījušo skrošu skaitu, to izdala ar skrošu skaitu lādiņā un reizina ar 100. Šādi tiek iegūts patronas un stobra uzrādītais skrošu blīvums procentos. Lai darbību paveiktu precīzi, jāveic vismaz pieci šāvieni uz atsevišķiem mērķiem. Atmetot labāko un sliktāko rezultātu, no pārējiem iegūst vidējo rādītāju. Savukārt, salīdzinot labāko un sliktāko šāvienu uzrādīto skrošu blīvumu, var izdarīt secinājumu par patronu uzrādītā blīvuma vienmērību.
Tabulā apkopoti vidējie trāpījuma blīvuma rādītāji, kas jānodrošina rūpnīcas lādējuma patronām, šaujot pārbaudes mērķī 35 metru distancē.
Pārbaudot skrošu munīciju medībām, mērķī ieteicams šaut dažādos attālumos. Šādi vizuāli un arī ar procentu aprēķinu palīdzību katrs mednieks var pārliecināties par sava ieroča un munīcijas īpašībām.
Skrošu enerģiju visvienkāršāk pārbaudīt pēc skrots ieurbšanās dziļuma sausā priedes koksnes dēlī. Ja skrots ieurbusies divu tās diametru dziļumā, enerģija viduvēja, ja trīs – enerģija laba, bet, ja četru un vairāk skrošu diametra dziļumā, tad šāviena enerģija tiek uzskatīta par lielisku. Šī metode dažādas koksnes cietības dēļ gan nav īsti objektīva. Tomēr tā ļauj vismaz aptuveni salīdzināt patronas savā starpā un izvēlēties konkrētam medību veidam nepieciešamo stobra sašaurinājumu un patronu.
Šaujot ar čoka stobra sašaurinājumu, lieliski konstatējami līkie stobri, kuru trāpījumi nesakrīt ar tēmēšanas vietu. Vislabāk to parāda trāpījušo skrošu skaits katrā mērķa laukumā. Ja kādā mērķa laukuma daļā skrošu trāpījumu skaits vairākus šāvienus pēc kārtas ir lielāks nekā citās, tas ir nobīdīta trāpījuma apliecinājums.
Renkuļu patronu pārbaude veicama tāpat kā skrošu. Ieteicams to veikt dažādos attālumos – 20, 30, 40 un 50 metros.
Kļūdas, piešaujot medību ieroci
“Katrai kļūdai, ko pieļauj, piešaujot ieroci, ir kāds konkrēts cēlonis. Ieroču īpašniekiem, šāvējiem, medniekiem būtu jāzina likumsakarības, kas notiek ierocī šāviena brīdī, mijiedarbojoties pašam ierocim, tēmēklim, munīcijai un, protams, šāvējam. Izprotot procesu, tad arī var izvairīties no kļūdām vai vismaz tās būtiski mazināt,” uzsver pieredzējušais mednieks, sporta šāvējs un šaušanas instruktors Aivars Bundzens.
“Par kļūdu mednieks uzskata situāciju, kad lode netrāpīja tur, kur tika tēmēts. Vai mērķī netika trāpīts tāpēc, ka nebija izvēlēta atbilstoša munīcija, vai tāpēc, ka bija problēmas ar tēmēkli, pašu ieroci vai ieroča lietotāja darbības nebija atbilstošas?”
Problēmas ar munīciju
Ne velti medniekiem ir teiciens, ka ne katram stobram garšo katra munīcija. Tehniski tas ir saistīts ar lodes un stobra mijiedarbību. Īpaši medību stobru mijiedarbību ar lodi, jo tie ir ar plānākām stobra sieniņām. Trāpīšanas precizitāti ietekmē lodes virzīšanās pa stobru, vibrācijas, kas šajā brīdī rodas un lodes izmetiena leņķis. Tā tikai šķiet, ka stobram šāviena brīdī nekas nenotiek. Vērts pavērot video, kas uzņemti ar speciālām kamerām, – stobrs brīdī, kad lode virzās tam cauri, lokās un vibrē. Paņemiet rokās virvi un palaidiet pa to vilni. Tas pats notiek ar stobru šāviena brīdī – tas lokās kā zutis! Šo locīšanos var kompensēt, mainot stobra svaru un garumu, izmantojot speciālus kompensatorus/rezonatorus. Realitātē to gan nedara un iet otru ceļu – piemeklē munīciju, kas stobram atbilst vislabāk, veidojot blīvāku trāpījumu grupu.
Jārēķinās, ka atrast ideālo lodi, kas veido vēlamo trāpījumu grupu un kam ir nepieciešamais svars, jauda un ekspansija, materiāli, no kā lode izgatavota, var nebūt nemaz tik vienkārši. Ir gana daudz munīcijas ražotāju, gana daudz ložu, un patronās tiek izmantots atšķirīgs pulveris.
“Uztraukumam gan nav pamata. Vienkārši jāiegādājas neliels daudzums – piecas sešas patronas konkrētās munīcijas un jādodas uz šautuvi un tā jāizšauj mērķī, jāanalizē, kāds rezultāts iegūts. Ja tas ir neapmierinošs – trāpījumiem ir liela izkliede, jāizvēlas cita munīcija un atkal jāatgriežas šautuvē. Kad atrasta piemērota munīcija, vērts iegādāties lielāku daudzumu no vienas partijas. Citā lādējuma partijā var būt izmantots, piemēram, cits pulveris, kāda cita patronas sastāvdaļa, un trāpījumi veidosies citādi,” skaidro Bundzena kungs.
“Tāpat jāņem vērā, ka ikvienam ierocim ir noteikts precizitātes līmenis, ko reizēm norāda ražotājs. Tā bieži vien ir leņķa minūte (MOA) – nepilnu trīs centimetru diametra laukums 100 metru attālumā. Ierocis ir ļoti labs, ja spēj sasniegt šādu trāpījumu blīvumu, mērot pa trāpījumu centriem. Ja trīs centimetri ir 100 metros, 200 metros būs seši centimetri, 300 metros – deviņi centimetri. Medībām tas ir lieliski! Ja kāds ierocis šauj blīvāk, tas ir vēl labāk! Taču, ja lodes trāpa 100 metros arī piecu centimetru lielā aplī, medību vajadzībām tas ir pietiekami, ja vien nemēģina trāpīt odam acī! Ja medī lielos medījumus – briedi, alni, mežacūkas, stirnas, tas ir pilnīgi pietiekami! Jāsaprot, ka bieži vislabākos rezultātus varēs iegūt ar medībām klasificētu Jaktmatch lodi, taču to nedrīkst lietot aļņu, staltbriežu un mežacūku medībās. Šādai lodei nav pietiekama apstādinošā efekta.
Vēsu prātu jāizvērtē šautuvē iegūtais rezultāts un jāizvēlas pietiekami ekspansīvas iedarbības lode ar labu trāpījumu blīvumu.
Tāpat jautājums, ar kādu kalibru kādu grupu var sašaut. Sakarība ir vienkārša – jo mazāks ir kalibrs un mazāka lodes jauda, izlidojot no stobra, bet lielāks ātrums, jo vieglāk blīvāku grupu ir sašaut 100 metru distancē (šeit nerunājam par tālšaušanu). Piemēram, kalibri .223, .243 līdz 6.5 Creedmoor. Šai munīcija ir samērā vieglas, taču ātras lodes. Ir mazāks atsitiena impulss un mazāka ietekme uz ieroci, šaušana ir komfortablāka, un tāpēc sašaut labāku grupu ir vieglāk. Jau .308 kalibrs būtiski atšķiras. Atsitiena impulss un sitiens pa plecu ir lielāks, ierocis šāviena brīdī mēģina lēkt gaisā, īpaši, ja ierocis ir viegls. Tālāk seko septiņnieki un .30-06, kam atsitiens ir vēl lielāks. Līdz ar to šo ieroci savākt ir vēl grūtāk, kā arī saprast trāpījumu precizitāti. Vēl tālāk seko magnuma kalibri, kurus lietojot jau nepieciešams šaušanas treniņā gūtas iemaņas, lai sasniegtu labus rezultātus. Tāpat jābūt pārliecībai par magnuma ieroča nepieciešamību un mednieka gatavību tikt galā ar šādu kalibru.
Ir jādodas uz šautuvi un jāšauj. Ir nepareizi apšaudīt medījumu un neko nesaprast, kā arī priecāties par retu veiksim. Tas nav mednieka cienīgi.
Es vēlos uzslavēt medniekus, kuri kļūst arvien drosmīgāki un nebaidās doties uz šautuvēm, lai trenētos, piedalās semināros, kuros mācās šaut, un apmeklē sacensības.”
Izmantojot ļoti jaudīgus kalibrus, piemēram, devītniekus, 375 H&H, trāpījumi, visticamāk, nebūs tajā vienā leņķa minūtē, bet piecos līdz septiņos centimetros 100 metru distancē. Un tas ir apmierinošs rezultāts un pilnīgi pietiekams 100–150 metru distancē. Medījums tiks veiksmīgi nomedīts! Medībās nav nepieciešams panākt sportista cienīgu rezultātu, kad ložu trāpījuma vietas saskaras vai lode iet lodē.
Pati karabīne. Vai viss tiešām kārtībā?
Analizējot cēloņus, kāpēc nav iespējams trāpīt, uzmanība jāpievērš pašam medību ierocim, tā stobram un aizslēga grupai. Vai tas ir pusautomātiskais ierocis, ierocis ar garenslīdošo aizslēgu vai kombinētais ierocis.
“Katram no šiem ieročiem ir sava precizitātes klase, kas jāņem vērā, un nevajag censties uzvilkt bikses pāri galvai, tiecoties iegūt ļoti blīvu trāpījumu grupu ar tam neatbilstošu ieroci,” uzsver Aivars Bundzens.
Visprecīzākie ir ieroči ar garenslīdošo aizslēgu. Mednieku žargonā mīļie kloķējamie. Šiem ieročiem ir brīvi izkarināts stobrs. Tas nozīmē, ka starp stobru un pastobri var brīvi izvilkt pietiekami biezu papīra lapu. Atstarpei jābūt vismaz pusmilimetram. Par daudz nebūs nekad. Var būt tikai par maz. Nevar būt tā, ka šāviena brīdī, satverot stobru kopā ar pastobri, abi tiek saspiesti kopā. Trāpījumu precizitāte zudīs.
Budžeta klases ieročiem reizēm stobrs saskaras ar pastobri arī pilnīgi jaunam ierocim. Jā, šie ieroči šauj, taču trāpījumi ne vienmēr ir tādi, kādus tos vēlētos ieroča īpašnieks. Polimēru laide ekspluatācijas laikā būtiski nemainās, toties ar koka laidēm ir citādi. Koks ir dzīvs un mitruma ietekmē piebriest, savukārt izžūstot saraujas. Ja atstarpe starp stobru un pastobri jau sākotnēji ir par mazu, kokam piebriestot, tā pazūd pavisam. Un ierocis vairs netrāpa tur, kur tam vajadzētu trāpīt. Rudenī pirms sezonas tiek pieregulēts trāpījumam mērķa centrā, bet pēc pāris lietainām nedēļas nogalēm precizitāte zūd… pastobre ir pieskārusies stobram un izmainījusi stobra kustības šāviena brīdī.
“Es pats esmu piedzīvojis šādu situāciju ar KO markas pirmo vītņstobra ieroci. Trāpījuma vieta mitrajā rudenī un pēc sausās ziemas seifā atšķīrās par 30 cm…” tā Aivars Bundzens.
Tāpat ietekmi uz trāpījumu atstāj arī ieroča tīrīšana vai, drīzāk, netīrīšana. Iespējams, ka ieroci principā nevar piešaut, jo stobrs ir sarūsējis… Tā var iztērēt daudz naudas, izkurināt vairākas paciņas patronu un pie rezultāta nenonākt. Ja ir aizdomas par šādu situāciju, būtu jālūdz stobru izvērtēt ieroču meistaram. Tāpat par aptuveni 100+ eiro var iegādāties boreskopu un aplūkot stobru no iekšpuses un kritiski pieņemt lēmumu – iegādāties jaunu ieroci vai manīt stobru esošajam. Izvērtējot jāņem vērā arī stobra vītņu un patrontelpas kvalitāte. Tāpat boreskops palīdzēs kontrolēt ieroča tīrīšanas
procesa efektivitāti un kvalitāti.
“Cilvēks iegādājis ļoti maz šautu ieroci, kas noturēts seifā un vienkārši sarūsējis, jo pēc šaušanas nav bijis iztīrīts. Tad nu nākamais ieroča īpašnieks ar izmisumu skatās, kā piešaujot patronu paciņa kļūst arvien tukšāka, bet rezultāta kā nav, tā nav. Ieroci vienkārši nevar piešaut. Instruktors, kurš nolēmis palīdzēt, arī nav priecīgs par situāciju. Tāpēc pirms ieroča iegādes ieteicams pārbaudīt stobra kanālu! Īpaši, ja tiek iegādāts lietots ierocis. Arī pērkot veikalā jaunu ieroci, var piedzīvot nepatīkamu situāciju. Ierocis pēc kontrolšāviena Valsts policijā nonāk noliktavā un tur kādu iemeslu dēļ uzkavējas ilgāku laiku. Ja tas ir stainless stobrs – viss ir labi, ja tas ir hroma/molibdēna stobrs, arī tie trīs kontrolšāvieni atstās pēdas stobrā, kas pēc tam nav iztīrīts… Arī veikalā nevajag kautrēties un, pirms tērēt lielāku naudas summu, ir jāielūkojas stobrā, lai redzētu, kas tur notiek,” skaidro pieredzējušais mednieks.
Ja pastobre garenslīdošā aizslēga ieročiem nedrīkst skarties pie stobra, tās kārbai jābūt cieši pieskrūvētai laidei, tāpat kā jebkuriem citiem ieročiem.
Situācija ir citāda, ja izvēlēts pusautomātiskais ierocis. Pusautomāta precizitāte būs mazliet zemāka, jo stobram klāt ir atgāzu kanāls. Šāviena brīdī temperatūras ietekmē metāls izplešas un ir kādi sānu spiedieni, veidojas spriegumi. Līdz ar to mainās precizitāte. Protams, konstruktori cenšas precizitāti ietekmējošos faktorus mazināt, taču no pusautomāta nevar gaidīt to pašu precizitāti, ko no garenslīdošā aizslēga ieroča. Tāpat šādam ierocim nebūs brīvi izkarināta stobra.
Atliecamais vienstobra vītņstobra ierocis. Šādam ierocim pastobre ir cieši pieāķēta stobram. Precizitāti būtiski ietekmēs tas, cik cieši pastobre tiks satverta šāviena brīdī. Tā būs ietekme uz stobru, kas veido lodes izmetiena leņķi, stobra vibrāciju un atsitienu.
Kombinētais ierocis. Situācija ir vēl sarežģītāka. Tie parasti ir ekskluzīvi ieroči, domāti īpašām situācijām. Ja stobri ir salodēti kopā, šāviena mehānika ir ļoti sarežģīta, tā būtiski ietekmē trāpījumu un precizitāte nebūs tā labākā. Stobrs izšaujot sasilst. Tā ir metāla caurule, kas aksiāli pagarinās. Bet otrs stobrs vai pārējie stobri ir auksti un nepagarinās. Atkal metālā veidojas spriegumi un stobri lokās. Pēc vairākiem šāvieniem novirze 100 metros var būt 20 un vairāk centimetru. Ir pat rekomendācijas, cik šāvienu pēc kārtas var šaut un cik ilgām ir jābūt stobru dzesēšanas pauzēm. Ir kombinētie ieroči, kuriem stobri ir sastiprināti ar gredzeniem, ļaujot tiem aksiāli pagarināties.
Ja kombinētā ieroča stobrs 100 metros trāpa 10 centimetru diametra aplī, ir ļoti labi un lielākus brīnumus no tā nevar gaidīt! Snaiperu cienīgai šaušanai tie nederēs. Šādus ieročus to drošības un uzticamības dēļ izmanto bīstamo dzīvnieku medībās Āfrikā. Tie netiek lietoti lielās distancēs, taču mednieka rīcībā ir garantēti vismaz divi šāvieni ar ļoti jaudīgu munīciju. Tos izmanto arī Latvijā.
Optiskais tēmēklis
“Optiskā tēmēkļa un ieroča savienojumam jābūt tehniski pareizam un mehāniski izturīgam. Nedrīkst būt novirzes un brīvkustība. Ir ļoti liels optisko tēmēkļu kronšteinu klāsts, taču nevajag izvēlēties pašus lētākos. Ja kronšteini maksā pāris desmitus eiro, tie izgatavoti no alumīnija un nespēs izturēt spēkus, kas iedarbojas uz tēmēkli ilgtermiņā. Kronšteini cenu kategorijā 100–150 eiro būs pilnīgi pietiekami, bet ir arī vēl dārgāki un kvalitatīvāki pazīstamu un uzticamu zīmolu kronšteini,” turpina Bundzena kungs.
Ir kronšteini, kurus paredzēts montēt uz Weaver vai Picatini sliedes, bezdelīgas astes vai cita veida montāžas vietas uz ieroča kārbas. Montāžas vietas var būt iefrēzētas aizslēga kārbā vai paredzētas vietas, kur piestiprināt bāzes kādai no optikas montāžas sliedēm. Ir ražotāji, kas attīsta savas kronšteinu sērijas, kā tas ir Blaser vai Sauer ieročiem.
Picatini vai Weaver sliedes ir universālas. Picatini sliedei rieviņas ir platākas salīdzinājumā ar Weaver. Jāzina, ka Weaver optikas gredzeni derēs uz abām sliedēm, bet Picatini tikai uz savējām.
Montējot kronšteinus uz šīm sliedēm, tie jāpavirza uz priekšu, līdz nav brīvkustības. Ja tā neizdara, šāviena brīdī ieroča atsitiena dēļ optika var izkustēties. Tāpat nebūs iespējas veikt vairākus precīzus šāvienus pēc kārtas. Ja viss izdarīts pareizi, atkārtojamība medību vajadzībām ir 100%. Snaiperšaušanas vajadzībām tēmēkli noņemot un uzliekot, būs vajadzīga piešaude, jo trāpījumi lielākā attālumā var atšķirties par kādu centimetru.
Tāpat nevajadzētu gaidīt brīnumus no optiskajiem tēmēkļiem, kas paredzēti pneimatiskajiem un mazkalibra ieročiem un maksā dažus desmitus eiro. Tie nav paredzēti medību ieročiem!
“Es nevēlos nevienu optikas zīmolu ne izcelt, ne pelt. Ir kolēģu pieredze, kurā vērts ieklausīties, ir pieredzējušu konsultantu viedoklis tirdzniecības vietās. Taču jāsaprot, ka jāizvēlas atzītu ražotāju izstrādājumi, kas nepievils. Tāpat tirgū ienāk daudz jaunu perspektīvu zīmolu, kas piedāvā kvalitatīvus tēmēkļus par lieliskām cenām. Taču tik un tā tie nemaksās pārsimts eiro, bet noteikti vairāk,” turpina Aivars Bundzens. “Svarīgi, lai optikai būtu oficiāls tirgotājs un reāla garantija.
Pieņemot, ka optika ir pietiekami laba, ir nianses, kas jāņem vērā. Piemēram, klikšķu vienmērība. Tā ir tikpat svarīga, cik stiklu kvalitāte. Klikšķa vērtībai jābūt visā diapazonā vienādai. Īpaši svarīgi tas ir snaiperu šaušanai domātajai optikai.
Tēmēklī nav tikai stikls priekšā, aizmugurē. Pa vidu ir sarežģīta optiskā sistēma ar regulēšanas iespējām. Ir regulēšanas skrūves, kas no vienas puses spiež uz optisko sistēmu ar tēmēšanas tīkliņu un tām pretī darbojas atspere. Šī tad arī ir tā vieta, kas var izsisties kādu iemeslu dēļ un liegt iespēju precīzi trāpīt mērķī vai pat tēmēkli piešaut. Kvalitatīvs un drošs šarnīra veida savienojums ir izaicinājums optikas ražotājiem.
Ja kāds vēlas pārbaudīt savu optiku, to var uzmontēt uz mazkalibra ieroča, kam ir lētāka munīcija, un, griežot uz priekšu par dažiem klikšķiem, mērķī izšaut krustu vai logu. Optikai tas nāks tikai par labu, jo mehānika tiks izkustināta un pašam būs pārliecība, ka ar tēmēkli patiešām viss ir kārtībā.”
Sarkanā punkta tēmēkļi
Lai trāpījums būtu precīzs, šiem tēmēkļiem tāpat ir svarīgi izvēlēties kvalitatīvus atzītu ražotāju izstrādājumus. Tāpat svarīgi, lai tiem nebūtu paralakses kļūdas. Sarkanā punkta tēmēkļiem regulēšanai un pārbaudei lieto līdzīgus paņēmienus, ko optiskajiem tēmēkļiem.
Ierocis pēc piešaušanas jānovieto nekustīgi, un acs jāpārvieto attiecībā pret sarkano punktu. Nedrīkst rasties sajūta, ka punkts pārvietojas. Tieši tāpat laiku pa laikam jāpārbauda optiskie tēmēkļi, pārvietojot aci gar okulāru.
Kas vēl ietekmē trāpījumu
Neņemot vērā laika apstākļus, trāpījuma precizitāti vislielākajā mērā ietekmē procesa vadītājs – šāvējs. Kā tiek turēts ierocis, kā tas tiek ieplecots, ar kādu spēku satverta pastobre, kā notiek elpošana šāviena brīdī un cik vienmērīgi tiek nospiesta sprūda mēlīte. Ideālā situācijā visām šīm darbībām jānotiek identiski reizi no reizes. Un to var iegūt, tikai regulāri trenējoties šautuvē. Pretējā gadījumā nav būtiski, ka ierocis ir piešauts. Lodes trāpījumam mērķa centrā būs liela saistība ar veiksmi…
Piešaujot, piemēram, laides apakšējo stūrīti nedrīkst balstīt pret galdu. Trāpījums 100 metros būs zemāk nekā tad, ja ierocis būtu ieplecots.
Tāpat trāpījuma vietu ietekmē arī klusinātājs, stobra bremze, jebkurš stobram pievienots vai noņemts elements. Pēc to uzstādīšanas vai noņemšanas ierocis jāpiešauj no jauna, jo izmainās stobra vibrācija un lodes izmetiens šāviena brīdī. Tāpat ieroča stobrs uzvedīsies citādi, ja uz tā tiks uzmontēts lukturis. Arī tad jāpārliecinās, kur lido lodes, un jāņem vērā nepieciešamās korekcijas. Atšķirības ir ļoti individuālas katram stobram. Novērota mazāka atšķirību tendence biezajiem match stobriem.
Gludstobra ieroča piešaušana
“Piešaut gludstobra ieroci ir daudz sarežģītāk, jo lode, salīdzinot ar vītņstobra ieroci, stobrā pavada ievērojami ilgāku laiku. Turklāt sporta lode lidos augstāk, bet medību – zemāk. Sporta lode ir lēnāka un pavada stobra kanālā ilgāku laiku līdz izlidošanai. Atsitiena impulsa rezultātā stobrs šajā laikā būs paspējis pacelties augstāk. Medību lodes parasti ir ātrākas ar taisnāku trajektoriju, bet izlidošanas leņķa dēļ trāpa zemāk. Svarīgi saprast tēmēkļa regulēšanu katrai munīcijai.
Lai piešautu gludstobra ieroci, šaujot no rokas, nepieciešamas lieliskas trenētas šaušanas iemaņas. Taču to var darīt, arī šaujot no galda. Taču jāsēž tā, lai augums būtu ar taisnu muguru un elkoņi stabilitātei balstītos uz galda. Respektīvi, ķermeņa augšdaļas pozai jābūt pēc iespējas tuvākai tai, kāda tā ir, stāvot kājās.
Tāpat kritiski jāizvērtē gludstobra lodes, ko piedāvā ražotāji. Ne visas no tām der precīzai šaušanai, un ieroci piešaut neizdosies. Kļūda meklējama lodes konstrukcijā. Pēc šāviena izmainās lodes ģeometrija. Proti, uz lodi iedarbojas ievērojams spēks un lodes aizmugurē esošās plastmasas daļas (astes) tiek deformētas. Lidojuma laikā šīs saņurcītās polimēra daļas ir ārpus lodes metāla daļas un neļauj lodei lidojumā stabilizēties. Deformācija ikreiz ir cita, un lidojumi atšķiras.
Labi lido klasiskā Brenneke lode. Tāpat ļoti precīzas ir DDupleka ražotās lodes,” skaidro Aivars Bundzens. “Kļūdas ir sāpīgas un nepatīkamas, bet kļūdu izzināšana ir laba mācībstunda un ieguldījums šaušanas prasmju pilnveidošanā.”
Staltbriedis ar slotu dzen prom alni un mednieku kluba sociālā funkcija! “Šauj garām!” #338 epizode
👉 Abonē 6 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 6 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības maija numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
