Aļņu un briežu bauris ir laiks, kad mednieki visbiežāk dodas medībās. Vai tiek ievēroti medību noteikumi un kāda ir medību inspektoru ikdiena – to kopā ar Valsts meža dienesta vecākajiem medību inspektoriem Juri Nagaini, Vladimiru Prisjaginu un Andreju Zvirbuli devās noskaidrot žurnāls Medības.
Palīdz policisti
Pirmais reids notiek Sēlijas mežos, tajā piedalās arī Valsts policijas nelikumīgu medību un zvejas apkarošanas grupas vecākais inspektors Lauris Arājs.
Inspektoru rīcībā ir ziņas par iespējamiem Medību noteikumu pārkāpējiem Sēlijā. Tāpēc pēc nelielas maršruta plānošanas divās automašīnās dodamies uz meža masīviem Neretas novada Zalves pagastā un Viesītes un Salas novadā.
Pamazām sāk krēslot. Dodamies uz vietu, par kuru saņemta informācija saistībā ar malumednieku aktivitātēm. Taču norādītajās platībās nevienu sastapt neizdodas. Iespējams, veiksme šoreiz nav mūsu sabiedrotā, taču tikpat iespējams, ka anonīmais ziņojums nav precīzs.
Vecākais medību inspektors Vladimirs Prisjagins stāsta, ka bieži vien par nelikumīgi nomedītajiem dzīvniekiem tiek saņemta informācija arī no policijas.
“Augusta vidū kādās mājās Jēkabpils novada Rubenes pagastā, meklējot kontrabandas preces, likumsargi pirtiņā atrada divas stirnāžu galvas. Tika atrasts un konfiscēts arī ierocis – nelikumīgi glabāta lielas enerģijas pneimatiskā šautene. Ir uzsākts kriminālprocess. 1983. gadā dzimušais vīrietis, kurš dzīvniekus nomedīja, atzinās izdarītajā. Interesanti, ka viņš ir vienīgais nemednieks starp visiem šogad malumedībās pieķertajiem,” stāsta Prisjagina kungs. “Zaudējums, kas viņam būs jāatlīdzina par divām nomedītajām stirnām, ir 2960 eiro.”
Piebauro malumednieku
Ir jau gandrīz pusnakts, kad norunātajā vietā satiekam otru ekipāžu. Viņi pārbaudījuši vairākas automašīnas, kurās braukuši mednieki. Medību pārkāpumi nav konstatēti. Tālumā ieskanas riestojoša briežu buļļa balss. Inspektori atceras, kā pirms vairākiem gadiem, atdarinot brieža baurošanu, izdevies piebaurot malumednieku. Kāds no reida dalībniekiem iebaurojies. Briedis apklusis, taču netālu kāds iedarbinājis automašīnu un braucējs strauji tuvojies. Auto apturēts, un tajā sēdošais mednieks bija tā steidzies sameklēt briežu bulli, ka piemirsis izlādēt ieroci, kurš turklāt bija aprīkots ar nakts redzamības tēmēkli. Cerētās trofejas vietā mednieks ieguva pārkāpuma protokolu un bargu sodu, jo bija izdarījis pat vairākus medību noteikumu pārkāpumus.
Briežu bauris Kurzemē
Nākamajā reizē dodamies uz Saldus un Skrundas novadu. Briežu populācija šajā apkaimē ievērojami lielāka nekā Sēlijā, tāpēc arī iespēja satikt kādu braucēju uz tumsā grimstošajiem meža ceļiem ievērojami lielāka.
Pa ceļam uz reida vietu Andrejs Zvirbulis stāsta savu pieredzi.
“Viens no populārākajiem pārkāpumiem – neizlādēts medību ierocis. Domāju, tā ir nevērīga attieksme pret noteikumiem. Apturētais, kad konstatēts, ka ieroča aptvere ir pilna, parasti saka: bet es taču izlādēju, patronas patrontelpā nav!” tā Zvirbuļa kungs.
“Ieroci par izlādētu uzskata tad, ja patronas izņemtas arī no aptveres, turklāt tās nedrīkst glabāties vienā iesaiņojumā ar ieroci. Šovasar bija arī gadījums, kad, lūdzot uzrādīt ieroci, redzu, ka aptvere jau ir kabatā un tukša, taču atverot aizslēgu, no patrontelpas izlido patrona. Tā, visticamāk, bija gadījuma rakstura kļūda, turklāt ļoti bīstama. Reizēm nākas konstatēt, ka, nākot no torņa, ierocis ir pielādēts. Acīmredzot ar domu, ka pa ceļam kaut kas var gadīties.
Noteikumu rakstītājus vajadzētu paslavēt
Vēl viena nianse, kuras dēļ noteikumu rakstītājus vajadzētu paslavēt. Ir noteikumi, ka savā medību iecirknī atļauts pārvadāt medību ieroci izlādētu, taču neiesaiņotu. Nakts vidū mežā sastopot mednieku, kurš šādi pārvadā ieroci, tomēr rodas divdomīga situācija, jo tumšajā diennakts laikā medības atļautas tikai no 2,5 metrus augsta paaugstinājuma. Turklāt medības sākās ar to brīdi, kad ierocis ir izņemts no iesaiņojuma un sagatavots pielādēšanai. Principā pietrūkst norādes, ka diennakts tumšajā laikā ierocim jābūt iesaiņotam. Kā rīkojamies mēs – ja ierocis novietots tā, ka nav pa ķērienam, no protokola rakstīšanas atturēsimies. Pretējā gadījumā no soda neizbēgt.
Šādā pašā situācijā var rasties pārpratumi arī tad, ja mednieks atrodas teritorijā, par kuru nav noslēgts medību tiesību nomas līgums. Arī šādā gadījumā mednieks neatrodas savā medību iecirknī un ierocim jābūt iesaiņotam.
Bija arī gadījums, kad mednieks medībās devies kājām. Kaimiņš binoklī noskatās, zina, kur nav līguma, un raksta iesniegumu virsmežniecībā, ka pa viņa zemi pārvietojas mednieks ar ieroci. Lai šādas situācijas nerastos, medniekiem labi jāpārzina savs medību objekts un jāzina, kurā īpašumā ir noslēgts līgums, kurā nav. Tad arī varēs zināt, kur ierocim jābūt iesaiņotam un kur to var droši likt plecā bez pārvalka.
Šovasar Kuldīgas pusē aizturēja kādu mednieku, kurš bija devies medībās uz īpašumu, kuram bija mainījies īpašnieks un noslēgts līgums ar kaimiņu kolektīvu. Bet mednieks bija pārliecināts, ka viss kārtībā.
Svešie šāvieni
Laiku pa laikam ir arī situācijas, ka mednieki dzird šāvienus, kurus nav veicis neviens no kolektīva biedriem. Mednieki par tādiem ziņo, taču bieži vien tikai pēc mēneša. Tad jau ir stipri par vēlu, lai mēģinātu noskaidrot šāvēju. Arī stundu pēc šāviena bieži vien ir par vēlu. Nav jau tā, ka vienmēr esi kustībā un netālu no notikuma vietas.
Tomēr ir brīži, kad veiksme ir mūsu pusē. Pirms vairākiem gadiem pieķērām kādu mednieku, kurš rīkojās kā malumednieks. Kāda kolektīva vadītāja vietnieks bija nolēmis iztikt bez licences norakstīšanas. Šāvienu dzirdēja kāds vīrs, kurš man pa tālruni norādīja precīzu vietu. Tikai pēc stundas izdevās kopā ar policijas inspektoru nokļūt notikuma vietā. Ceļš kā spogulis, apaļš un slidens. Piebraucām pie mednieku mājas, tur neviens nav bijis. Tālāk pretī brauca apvidus auto ar spožiem prožektoriem. Apturēt to nebija iespējas. Palīdzēja vietējās pašvaldības policists, kurš spēkratu aizturēja, tam iebraucot ciematā. Šāviena vietā atradām asinis, čaulītes un cigarešu izsmēķus. Kad piebraucām, apvidus automašīnā bija arī medījums – mežacūka – un divas neizlādētas plintes. Divi vīri, dāma, tā teikt, pilns komplekts. Abi saņēma sodu, ieročus konfiscēja, bija jāsamaksā arī par mežacūku.
Medniekiem uz objektu jābrauc pēc iespējas biežāk, lai tas, kam ir ļauni nodomi zinātu – viņu dzirdēs, redzēs. Tad šādu neizskaidrojamu šāvienu būs mazāk. Vietās, kur mednieki ir aktīvi, malumednieks iegriežas reti.”
Ievēro noteikumus
Līkumojot pa naksnīgajiem meža ceļiem Jaunauces pagastā, mednieku kluba Ruba platībās ievērojam automašīnas gaismas, kas tuvojas. Pēc brīža apturam spēkratu, kurā brauc mednieks. Vīrs stāsta, ka bijis briežu medībās. Dzirdējis baurojam vairākus buļļus, taču neviens nav iznācis pa šāvienam. Viņa ierocis ir izlādēts un iesaiņots, dokumenti kārtībā, tāpēc, novēlējuši viņam laimīgu ceļu, dodamies tālāk.
Ir jau gandrīz pusnakts, kad netālu no kādām mājām lauka malā Kursīšu pagastā pamanām stāvam tumsnēju vīru ar suni. Apturam auto, viņš vaicā, vai mēs braucot medībās. Tepat netālu laukā baurojot briedis, vajagot nomedīt. Vaicājam, kāpēc nemedī pats, viņš bez liekas minstināšanās atbild, ka neesot ar ko. Iespējams, viņam taisnība, taču liek aizdomāties fakts, ka vīrietim nešķiet neparasta situācija, ka nakts melnumā dziļā lauku nostūrī brauc automašīna ar svešiniekiem…
Veiksmīgas medības
Arī otra ekipāžā pārbaudījusi vairāku mednieku automašīnas. Vecākais inspektors Juris Nagainis teic, ka braukuši pa ceļiem Zvārdes poligona apkaimē. Uz meža ceļa apturēts auto, kura piekabē mednieks veda nomedītu briežu bulli ar ļoti skaistiem ragiem. Mednieks medījumu bija nomarķējis, kā nākas, uzrādīja ieroci, kas bija izlādēts un iesaiņots atbilstoši prasībām.
“Mednieks par medījumu bija ļoti laimīgs un stāstīja, ka ilgi dzīvnieku izsekojis. Aizvedis tornīti, un ap septiņiem vakarā izdevies gūt medījumu. Viņš gan bija mājās aizmirsis sezonas karti, taču mājas bija netālu un aizbraucām pārliecināties, ka vīrietim šis dokuments ir.
Rubas apkaimē apturējām vēl vienu auto, kurā mednieks bagāžas nodalījumā veda staltbrieža teļu. Arī šis dzīvnieks bija nomarķēts pareizi. Bija arī nepieciešamie dokumenti. Bijām apmierināti, ka mednieki ievēro noteikumu prasības,” tā Juris Nagainis. “Ar termokameru aplūkojot laukus, pārliecinājāmies, ka meža dzīvnieku ir ļoti daudz, gan briežu, gan mežacūku un stirnu. Pie kādām pamestām lauku mājām redzējām arī vilku.”
Vērtējot ar inspektoriem pavadīto laiku, top skaidrs, ka uzraugāmās teritorijas, kas piestiprinātas vienam medību inspektoram, ir milzīgas. Latvijā ir vien pieci medību inspektori un vienu iecirkņa galu no otra šķir teju 150 kilometru. Pa vienam medību inspektoram vajadzētu vismaz katrā virsmežniecībā. Tad ceļā no vienas vietas uz otru būtu jāpavada mazāk laika un medību inspektoru uz meža ceļa varētu sastapt daudz biežāk.
Reidā ar Valsts policiju un Valsts meža dienestu. 14.08.2021.
Raksts sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu.
