Pagājušajā nedēļā socialajos medijos parādījies video, kurā redzams, ka sievietei pilsētas centrā uzbrūk mežacūka. Video nav filmēts Latvijā, bet tādas situācijas ir pilnīgi reālas arī pie mums. Turklāt pie pašām mājas durvīm. Dzīvnieks metās virsū ar lielu spēku un ātrumu, pārsteidzot sievieti pilnīgi nesagatavotu. Incidents, kas, visticamāk, noticis kādā Ziemeļāfrikas pilsētā, ir ne tikai vizuāli satraucošs, bet arī aktualizē jautājumu par savvaļas dzīvnieku uzvedības neprognozējamību apdzīvotās vietās.
Lai gan šis konkrētais gadījums risinājies ārpus Latvijas, līdzīgi piemēri fiksēti arī pie mums – Rīgā, Jūrmalā, Siguldā, kā arī citviet Latvijā. Mežacūku klātbūtne pilsētvidē vairs nav retums. Šos dzīvniekus arvien biežāk novēro šķērsojam ielas, apmeklējot dārzus un pat tuvojamies daudzdzīvokļu ēkām. Šāda uzvedība nevar tikt uzskatīta par normu.
Kāpēc mežacūka var kļūt agresīva?
Mežacūka (Sus scrofa) ir teritoriāls dzīvnieks. Agresija var tikt izprovocēta:
– ja dzīvnieks jūtas apdraudēts vai iedzīts stūrī,
– ja mežacūku mātītei ir sivēni un tā uztver klātbūtni kā draudu,
– ja dzīvnieks ir ievainots, dezorientēts vai slims (piemēram, slimo ar Āfrikas cūku mēri vai ir citādi ietekmēts),
– ja notikusi adaptācija pilsētvidē, kur dzīvnieks zaudē baiļu barjeru pret cilvēku.
Ja cilvēki piebaro vai nereaģē uz savvaļas dzīvnieku klātbūtni, tie pierod un uzrāda uzvedības nobīdes. Šāda pieradināšana ir ārkārtīgi bīstama.
VIDEO. Traka mežacūka Ķekavā dzenas pakaļ sievietei ar bērnu ratiem
Dzīvnieks pilsētā nav norma?
Mežacūku parādīšanās pilsētvidē nav tikai bioloģiska nejaušība, bet arī signāls par ekoloģiskā līdzsvara traucējumiem. Dzīvnieku skaita pieaugums, slimības, jaunas teritorijas meklēšana un barības pieejamība cilvēka tuvumā veicina dzīvnieku migrāciju uz apdzīvotām teritorijām.
Šādas uzvedības izmaiņas var būt agrīns rādītājs par iespējamu slimības izplatību, kas ietekmē dzīvnieka neiroloģiskos procesus. Piemēram, Āfrikas cūku mēris, lai arī cilvēkiem nav bīstams, var nopietni ietekmēt dzīvnieka uzvedību un ir katastrofāls Latvijas cūkkopībai, medību saimniecībai un mežacūku populācijai.
Kā rīkoties, ja pilsētvidē satiec mežacūku?
Netuvojies dzīvniekam – nedz fotografēt, nedz barot. Pat šķietami mierīgs dzīvnieks var uzbrukt pēkšņi.
Izvairies no straujām kustībām – saglabā mieru un atkāpies drošā attālumā.
Informē atbildīgos dienestus – piemēram, Valsts meža dienestu, Pārtikas un veterināro dienestu vai pašvaldības policiju, kas var izvērtēt situāciju un rīkoties profesionāli.
Noslēgumā
Savvaļas dzīvnieks pilsētā nav eksotika, jo ir daudzas sugas, kas ļoti labi pielāgojas dzīvei cilvēku tuvumā, piemēram, lapsas, āpši, caunas, mežacūkas. Tomēr tas var kļūt bīstami, ja dzīvnieki nolemj cilvēkiem uzbrukt. Jebkura mežacūkas tuvošanās cilvēkam un otrādi ir risks. Sabiedrībai ir jāzina, kā rīkoties attiecīgā situācijā, lai pasargātu gan sevi, gan dzīvnieku populāciju.
Atceries
“Mežacūkas smaidīgais purniņš ir tieši tāds pats, kad viņa ir arī ļoti dusmīga. Kad ir īpaši dusmīga, tad var zobiņus parādīt. Bet tā kopumā ir grūti saprast, ir daudzi, kuri sakosti un saskrāpēti,” raidījumam Degpunktā teic veterinārārsts Jānis Beinerts. Tāpat norādot, ka mežacūku kodumi bieži vien ir sāpīgi un tik drīz nesadzīst.
Pat ja savvaļas dzīvnieks ir mierīgs un to paglaudīt šķiet droši, cilvēks var iegūt dažādas dzīvnieku pārnēsātās slimības. Nav zināms, ar ko dzīvnieks slimo un vai ar šo slimību iespējams inficēties.
Ja gadās sastapt meža dzīvnieku apdzīvotā vietā, vai arī, ja šis dzīvnieks ir ievainots, jāinformē pašvaldība un pašvaldības policija. Pat, ja savvaļas dzīvnieks būtu uzaudzis nebrīvē un izlauzies no savas mājvietas, nonākot sabiedrībā, tam var atgriezties instinkti, tas svešu cilvēku var uzskatīt par bīstamu un tas var uzbrukt. Savvaļas dzīvniekiem nav ieteicams tuvoties, nedrīkst tos barot, tos aiztikt.
Saskaroties ar savvaļas dzīvniekiem vai to mazuļiem savvaļā, vispirms jāatceras, ka cilvēkam pēc iespējas mazāk jāiejaucas dabas procesos. Otrkārt, ieteicams iepazīties ar informāciju par dzīvnieku bioloģiju. Treškārt, tomēr jāatceras, ka cilvēku attiecības ar savvaļas dzīvniekiem regulē arī valsts tiesību akti.
Kā sevi pasargāt pret meža dzīvnieku
Ir pierādīts, ka piparu gāze ir ļoti efektīva, ja tiek izmantota pareizi. 2008. gada pētījumā par lāču uzbrukumiem Aļaskā (ASV) no 1985. līdz 2006. gadam tika konstatēts, ka piparu gāze 92% gadījumu apturēja nevēlamu lāča uzvedību. Vēl jo vairāk, 96% gadījumu, kad cilvēki nonāca tuvā kontaktā ar lāci, iztikts bez ievainojumiem.
Piparu gāzes efektivitāte ir atkarīga no situācijas un uzbrukuma apstākļiem, tomēr viens no galvenajiem uzsvariem ir uz to, ka ar piparu gāzi lāci nenogalina, bet gan atbaida, tādā veidā uzlabojot sabiedrības drošību. Protams, neviens atbaidītājs nav 100% efektīvs, tomēr šis ir viens no visiedarbīgākajiem līdzekļiem, lai sevi pasargātu.
Daži fakti:
– 92% gadījumu piparu gāze efektīva brūno lāču, 90% melno lāču, bet 100% balto lāču uzbrukumu gadījumā
– 98% gadījumu, kad piparu gāze izmantota lāča uzbrukuma gadījumā, cilvēkiem izdevies izvairīties no jebkādiem ievainojumiem
– 7% gadījumu vēja virziens neveiksmīgi ietekmēja piparu gāzes efektivitāti
– 14% gadījumu, kad tika lietota piparu gāze, nedaudz cietis arī cilvēks, kas to izmantoja
– Piparu gāzes aerosolu nedrīkst turēt somā, tam jābūt pa rokai, jo lāča uzbrukums var notikt ļoti ātri un negaidīti
Aizsargājošs aerosols CR Grizzly pret lāču uzbrukumiem
150 ml iepakojums, aerosola darbības distance līdz 5 m – cena 32,90 eiro
300 ml iepakojums, aerosola darbības distance līdz 10 m – cena 54 eiro
Aerosolam ir arī speciāls drošības vāciņš, kas nodrošina, ka viela no aerosola nesāk plūst pati no sevis. Parocīgs aizsarglīdzeklis meža vidē, kur ir daudz dažādu dzīvnieku.
Apģērbs, kas pasargā no ērcēm, medību torņi un aktuālais termiķu pasaulē. Outroor Riga 3. diena
Žurnāla Medības aprīļa numurā lasi par lodes jaudu
