Avots: Latvijas Mednieku asociācija
Lai veicinātu efektīvāku savvaļas dzīvnieku populāciju pārvaldību un samazinātu mežsaimniecībā, lauksaimniecībā un zivsaimniecībā nodarītos postījumus, šodien, 18. jūnijā, noslēgts jauns sadarbības memorands starp medniekiem, zemes īpašniekiem, valsts institūcijām un lauksaimniekiem. Memorandu parakstīja arī Latvijas Mednieku asociācija (LATMA), cerot uz sadarbības uzlabošanu, vienlaikus stingri iestājoties par mednieku intereses aizsargājošu un izpildāmu
“Memoranda izstrādes process bija ārkārtīgi sarežģīts un prasīja ilgstošas diskusijas. Tas nebija vienkāršs dokuments – katrs teikums tika vērsts un pārvērsts no visām pusēm. Mūsu mērķis bija panākt, lai gala dokuments ir ne tikai izdevīgs medību tiesību īpašniekiem, bet arī reāli saprotams un īstenojams medniekiem. Un tas mums lielā mērā izdevās.”
Viņš atzīmē, ka ne viena, ne otra puse nav pilnībā apmierināta ar gala versiju, tomēr kompromiss tika panākts – tāds arī bija Zemkopības ministra Armands Krauzes skaidri pausts nosacījums dokumenta parakstīšanai.
Barviks arī norāda, ka mednieki jau šobrīd iegulda ievērojamu darbu un resursus, lai samazinātu staltbriežu populāciju atbilstoši noteiktajiem mērķiem – tiek organizētas mērķtiecīgas medības, izmantoti dažādi tehniskie risinājumi, un mednieku kolektīvi bieži vien uzņemas atbildību arī par blakus platībām.
Tomēr viņš brīdina, ka iecere atgriezties 2010. gada populācijas līmenī ir utopiska, jo:
“Tolaik bija pilnīgi citi apstākļi – cits staltbriežu izplatības areāls, cits medījamo dzīvnieku blīvums, atšķirīga ainava un arī zemes izmantošanas veids. Tas, kas bija iespējams toreiz, šodienas realitātē ir daudz sarežģītāk panākams, pat ar visu mednieku centību.”
Kopā ar Latvijas Mednieku savienību, LATMA visu izstrādes laiku iestājās par to, lai dokumentā iekļautu arī mednieku skatījumu un vajadzības. Rezultātā memorandumā iestrādāti vairāki būtiski punkti, kas var uzlabot sadarbību ar valsts institūcijām un dabas aizsardzības organizācijām, kā arī radīt praktisku ietvaru ātrākai rīcībai situācijās, kad dzīvnieki nodara postījumus.
Medniekiem, īpaši tiem, kuri darbojas kā medību tiesību lietotāji, memorands paredz arī aktīvāku iesaisti postījumu mazināšanā, tai skaitā sadarbībā ar kaimiņu platībām un efektīvāku medību procesa organizēšanu.
Latvijas Mednieku asociācija aicina visus savus biedrus iepazīties ar memoranda saturu un aktīvi iesaistīties tā īstenošanā, lai veicinātu ilgtspējīgu, sabalansētu un medniekiem taisnīgu savvaļas dzīvnieku pārvaldību Latvijā.
Mednieku kabatās palika 400k eiro. Haralds Barviks un Juris Buškevics. “Šauj garām!” #285 epizode
Tāpat memoranda dalībnieki vienojas vismaz reizi gadā kopīgi izvērtēt memoranda izpildes gaitu un izskatīt jautājumus, kas saistīti ar savstarpējās sadarbības turpmāku veicināšanu un pilnveidošanu.
Līdz ar jaunā memoranda parakstīšanu, spēku zaudējis iepriekšējais, kas tika noslēgts 2017. gadā.
MEMORANDS
PAR SAVSTARPĒJO SADARBĪBU SAVVAĻĀ DZĪVOJOŠO DZĪVNIEKU POPULĀCIJU APSAIMNIEKOŠANĀ
RĪGĀ, SAGATAVOŠANAS DATUMS 2025. GADA 18. JŪNIJS
PARAKSTĪŠANAS DATUMS IR PĒDĒJĀ PIEVIENOTĀ DROŠĀ ELEKTRONISKĀ PARAKSTA UN TĀ LAIKA ZĪMOGA DATUMS
REĢISTRĀCIJAS NUMURU SKATĪT DOKUMENTA PIELIKUMĀ
Zemkopības ministrija, reģ. Nr. 90000064161, un
Biedrība “Latvijas Mednieku asociācija”, reģ. Nr. 50008051581,
Biedrība “Latvijas Mednieku savienība”, reģ. Nr. 40008180823,
Biedrība “Latgales mednieku un makšķernieku biedrība”, reģ Nr. 40008279581, (turpmāk tekstā – Medību tiesību lietotāji), un
Biedrība “Latvijas Meža īpašnieku biedrība”, reģ. Nr. 40008094521,
Biedrība “Zemnieku saeima”, reģ. Nr. 40008042411,
Biedrība “Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome”, reģ. Nr. 40008087430,
Akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”, reģ. Nr. 40003466281, (turpmāk tekstā – Medību tiesību īpašnieki), un
Biedrība “Mazjūras zvejnieki”, reģ. Nr. 40008297784,
(turpmāk tekstā visas kopā sauktas Puses),
ņemot vērā medību saimniecības organizēšanas intereses un lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības intereses, kā arī izprotot to savstarpējo mijiedarbību, vienojas par zemāk minēto:
Memoranda mērķis ir veicināt efektīvu un ilgtspējīgu sadarbību starp Medību tiesību īpašniekiem un Medību tiesību lietotājiem un Zemkopības ministriju, lai kopīgi samazinātu savvaļā dzīvojošo dzīvnieku radītos postījumus lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā, vienlaikus nodrošinot medību resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, kā arī kopīgi vai atsevišķi pusēm iestāties gan Latvijā, gan starptautiski par nemedījamo un aizsargājamo dzīvnieku skaita regulēšanu, jo īpaši, ja tiek radīti zaudējumi tautsaimniecības nozarēm vai ir riski cilvēku dzīvībai un veselībai, tai skaitā ceļu satiksmes negadījumos.
1. Memoranda mērķa izpildes vērtēšanas kritēriji:
1.1. Mežsaimniecībā dzīvnieku uzskaites vienībā:
1.1.1. mežaudzēs līdz 25 gadu vecumam, pēc pēdējās jaunaudžu kopšanas, medījamo dzīvnieku bojāto koku apjoms nepārsniedz 30 %;
1.1.2. mežaudzēs līdz 7 m augstumam postījumu apjoms nepārsniedz 5%;
1.1.3. medījamo dzīvnieku nodarīto postījumu apjoms (svaigi jaunaudžu bojājumi >5%) nepārsniedz 0.35 % no jaunaudžu platības;
1.1.4. memoranda 1.1.1, 1.1.2, 1.1.3. apakšpunkti neattiecas uz apšu mežaudzēm, kurās nav veikti aizsardzības pasākumi pret iespējamiem medījamo dzīvnieku postījumiem un kurās apse netiek audzēta kā mērķa suga.
1.2. Lauksaimniecībā:
1.2.1. lauksaimniecības kultūrās medījamo dzīvnieku nodarīto postījumu apjoms nepārsniedz 1% no vienotajam platību maksājumiem pieteikto kultūraugu platības;
1.2.2. lopkopībā mazināt plēsēju uzbrukumus lauksaimniecības dzīvniekiem par 70% salīdzinājumā ar 2024. gada līmeni.
1.3. Medniecībā:
1.3.1. saglabāta medību resursu sugu daudzveidība un atjaunošanās spēja, vienlaicīgi nodrošinot medību resursus nākamajām paaudzēm;
1.3.2. staltbriežu skaits piecās medību sezonās Latvijā tiek samazināts līdz 35 000 īpatņu un staltbriežu blīvums medību platībās ir ne vairāk kā 20 staltbrieži uz 1 000 hektāriem meža.
2. Apņemšanās:
2.1. Medību tiesību lietotāji Memoranda mērķu sasniegšanai apņemas:
2.1.1. popularizēt tādu medību saimniecību izveidi, kas vienlaicīgi ar medību produkcijas ieguvi un medījamo dzīvnieku sugu ģenētisko resursu uzlabošanu nodrošina:
2.1.1.1. medību resursu sugu daudzveidību un ilgtspēju;
2.1.1.2. medījamo dzīvnieku populāciju optimālu dzimuma, vecuma struktūru un to skaitlisko līdzsvaru, kas nodrošina saimnieciskās intereses;
2.1.1.3. operatīvu rīcību postījumu gadījumos, ievērojot noteiktos pieļaujamos nomedīšanas apjoms un medības reglamentējošos normatīvos aktus;
2.1.1.4. informācijas sniegšanu par novērotajām vai iespējamām postījumu vietām, lai Medību tiesību īpašnieki varētu laicīgi rīkoties;
2.1.1.5. sadarbību konfliktsituāciju risināšanā, t.sk. informējot medniekus pārstāvošās NVO, ja rodas nesaskaņas ar Medību tiesību īpašniekiem.
2.1.2. veikt darbības, lai rastu ātrus un efektīvus risinājumus postījumu samazināšanā, pēc informācijas saņemšanas no Medību tiesību īpašnieka par konstatētiem būtiskiem postījumiem un Medību tiesību lietotāja biedra (biedrības biedra) nepietiekamas aktivitātes postījumu samazināšanā, t.sk., ja nepieciešams, iesaistot blakus esošo platību Medību tiesību lietotājus;
2.1.3. vecināt medību procesa organizēšanu, lai īstenotu un sasniegtu 1.3.2. apakšpunktā minētos mērķus;
2.1.4. popularizēt medību infrastruktūras ierīkošanas praksi, kas netraucē lauksaimniecības zemju un meža apsaimniekošanas, meža ugunsdrošības meža infrastruktūras objektu, infrastruktūras uzturēšanas darbu un būvdarbu veikšanai;
2.1.5. veicināt un popularizēt medību tiesību lietotāju informācijas iesniegšanu Valsts meža dienestā, izmantojot Meža valsts reģistra funkcionalitātei atbilstošu mobilo lietotni (“Mednis”).
2.2. Medību tiesību īpašnieki Memoranda mērķu sasniegšanai apņemas:
2.2.1. nodrošināt pastāvīgus medību iecirkņus kā pamatu medību tradīciju pārmantojamībai;
2.2.2. lauksaimniecības zemju un meža apsaimniekošanas darbu, infrastruktūras uzturēšanas darbu, un būvdarbu izpildē saudzīgi izturēties pret medību infrastruktūru;
2.2.3. neiniciēt medības reglamentējošo normatīvo aktu izmaiņas bez izmaiņu ieceres apspriedes ar Medību tiesību lietotājiem;
2.2.4. veicināt piekļuvi medību platībām, lai atvieglotu medību procesa organizēšanu un medījuma aizvešanu;
2.2.5. ievērot ilgtspējīgas lauksaimniecības un mežsaimniecības principus, tai skaitā postījumu riska mazināšanu ar aizsargpasākumiem;
2.2.6. veicināt atklātu informācijas apmaiņu par postījumiem, riskiem un to novēršanas iespējām;
2.2.7. veidot zemju apsaimniekošanas praksi, kas vērsta uz medījamo dzīvnieku postījumu riska mazināšanu:
2.2.7.1. mežsaimniecībā:
2.2.7.1.1. veicot mežsaimnieciskos darbus saglabā pamežu – kadiķus, mežābeles, blīgznas, platlapjus (ozolus, ošus, liepas, kļavas, gobas, vīksnas), kā arī citu vietējo pameža sugu atsevišķus vecākos īpatņus vai to grupas, apjomos, kas ļauj nodrošināt savlaicīgu, ekonomiski pamatotu un kvalitatīvu meža atjaunošanu un kopšanu, ņemot vērā meža izstrādes tehnoloģiju iespējas un darba aizsardzības noteikumus;
2.2.7.1.2. akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” mežaudzēs veicot jaunaudžu kopšanu maksimāli saglabāt dzīvnieku barības bāzi –bojātos mērķa sugas kokus un krūmus, kuri neapdraud mērķa sugas koku augšanu konkrētajās platībās;
2.2.7.1.3. akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” apsaimniekotajos mežos veicot galvenās cirtes, rekonstruktīvās cirtes un sanitārās cirtes cirsmu izstrādi laikā no novembra līdz martam, sagatavotās ciršanas atliekas saglabāt cirsmās nepievestas līdz 1. aprīlim. Nosacījums neattiecas uz cirsmām, kurās meža atjaunošana tiks nodrošināta veicot mašinizētu sēšanu vai stādīšanu kārtējā pavasarī, kā arī cirsmām, kur ekonomiski, loģiski un lietderīgi ciršanas atlieku pievešanu veikt laikā no novembra līdz martam.
2.2.7.2. lauksaimniecībā veicināt:
2.2.7.2.1. atstāt transportam braucamu joslu visa gada garumā gar lauka malu, lai atvieglotu medījuma piegūšanu un transportēšanu līdz pirmapstrādes vietai;
2.2.7.2.2. neliekot šķēršļus medību torņu ierīkošanā, proti, nodrošinot vietas to izvietošanai uz lauksaimniecības zemēm, kur tie būtiski netraucē lauksaimniecisko darbību veikšanu.
2.3. Zemkopības ministrija Memoranda mērķu sasniegšanai apņemas:
2.3.1. medījamo dzīvnieku populāciju apsaimniekošanas mērķu sasniegšanai nodrošināt lēmumu pieņemšanu un administratīvo aktu izsniegšanu normatīvo aktu ietvaros;
2.3.2. noteikt atvieglojumus medībām dzīvnieku uzskaites vienībās, kur noteikts populācijas apsaimniekošanas mērķis ir “ierobežot” un postījumu vietās;
2.3.3. nolūkā samazināt postījumus meliorācijas sistēmās, izvērtēt iespēju veikt izmaiņas bebru medības reglamentējošajos normatīvajos aktos;
2.3.4. mazināt administratīvo slogu letālās putnu atbaidīšanas īstenošanai, attiecībā uz limitēto zosu ieguvi putnu migrācijas laikā, lai mazinātu postījumus lauksaimniecībā.
2.4. Puses Memoranda mērķu sasniegšanai apņemas:
2.4.1. atbalstīt nemedījamo dzīvnieku (lācis, lūsis, ronis) populāciju regulāciju gadījumos, kad tiek nodarīti nozīmīgi zaudējumi tautsaimniecības nozarēm vai apdraudēta cilvēku veselība un drošība;
2.4.2. nodrošināt vilku populācijas regulēšanu tādā mērā, lai sasniegtu 1.2.2. mērķi, saglabājot labvēlīgu aizsardzības statusu;
2.4.3. strādāt pie motivācijas sistēmas, kas paredz atzinību vai priekšrocības tiem mednieku kolektīviem, kuri ievēro visus nosacījumus un sadarbojas uzcītīgi un konstruktīvi.
3. Noslēguma jautājumi
3.1. Ar šī Memoranda spēkā stāšanos spēku zaudē 2017. gada 10. maija Memorands par savstarpējo sadarbību medījamo dzīvnieku postījumu samazināšanā Nr. 5-8.2_00ae_101_17_18.
3.2. Šis Memorands stājas spēkā ar dienu, kad to parakstījuši visi parakstītāji.
3.3. Puses atzīst, ka nepieciešams vismaz vienreiz gadā kopīgi izvērtēt Memoranda izpildes gaitu un izskatīt jautājumus, kas saistīti ar Memoranda Pušu sadarbības turpmāku veicināšanu un pilnveidošanu.
3.4. Šis Memorands var tikt grozīts un papildināts ar Pušu savstarpēju vienošanos, pilnvarotajām personām parakstot papildu protokolu.
4. Pušu paraksti
Tuvcīņa ar kuili uz dzīvību un nāvi, un trīs vilki vienā vakarā! “Šauj garām!”#288 epizode
Žurnāla Medības jūnija numurā lasi par komercmedībām
