Zeltainais šakālis, kas jau vairākārt manīts Vācijas Ziemeļjūras salā Ziltē, naktī uz 6. jūniju atkal uzbrucis aitu ganāmpulkam Listeres pussalā. Divi jēri ievainoti, viens nokosts. Dzīvnieku īpašnieks apstiprinājis, ka redzējis šakāli ar nakts redzamības ierīci, un nekavējoties informējis vietējos medniekus. Tajā pašā naktī viens no medniekiem jau bija paspējis nomedīt ievainotu, jaunu lapsēnu, taču problēma ar zeltaino šakāli turpinās.
Par medību kvotas piešķiršanu vienojas gan lauksaimnieki, gan mednieki un pat vides aizstāvji
Lai stātos spēkā vispārējs rīkojums par šakāļa nomedīšanu, bija nepieciešama dabas aizsardzības organizāciju piekrišana. Vides ministrs Tobijs Goldšmits balsoja par kvotas piešķiršanu reģiona vides komisijā. Arī vietējais mednieku vadītājs Manfrēds Ūkermanis un vides organizācijas lēma vienprātīgi.
Šakāļa medības ir izaicinājums medniekiem
“Dzīvnieku nomedīt būs grūtīgi, jo tas ir aktīvs naktī un apveltīts ar izcilu ožu, pat labāku nekā sunim,” skaidro Manfrēds Ūkermanis, kurš ir ne vien deputāts, bet arī kaislīgs mednieks. Nav zināms, vai un kad izdosies šakāli notvert. Mednieki tika aicināti aktīvi iesaistīties medību procesā.
Medības ir vienīgā iespēja
Ziltes mednieku apvienībā saimnieko desmit medību iecirkņos un tajā ir 120 mednieki. Aktīvai šakāļa meklēšanai pieslēgusies 20–30 mednieku komanda. “Mēs saskaņojam darbības un uzsāksim patrulēšanu tajās teritorijās, kur redzam lielākās izredzes,” saka viens no medniekiem. Rīkojums būs spēkā līdz 31. jūlijam. Dzīvnieka iemidzināšana ar speciālo munīciju nav iespējama, jo, lai to darītu, nepieciešams piekļut dzīvniekam ļoti tuvu, taču tas var būt bīstami.
Eksperti mierina: Cilvēki nav apdraudēti
“Zeltainais šakālis nav bīstams cilvēkiem. Mēs vēl nezinām nevienu gadījumu, kad šāds dzīvnieks būtu uzbrucis cilvēkam,” norāda savvaļas dzīvnieku ekologs Fēlikss Bēkers no Bādenes-Virtembergas Meža pētījumu institūta. Viņš uzsver, ka apdraudēti ir tikai lauksaimniecības dzīvnieki.
Ūkermanis atgādina: “Ziltē jau tagad ir noteikts, ka suņus kategoriski nedrīkst laist bez pavadas un tūristiem nav ieteicams novirzīties no pastaigu takām, lai netraucētu dabas aizsardzības un medību procesu.”
Masveida uzbrukumi nav asinsspirts. Kas notiek patiesībā?
Vienas nakts laikā šakālis nokoda 46 jērus. Aitu audzētāja Daniela Andersena zaudēja kopā ap 80 dzīvnieku, kas veido aptuveni 15 000 eiro lielus zaudējumus. Tos sedz valsts. Vides aizstāvji skaidro, ka šāda uzvedība ir nekorekti saukt par asinsspirti. “Zinātniski to sauc par surplus killing jeb lieko nogalināšanu. Ja medījums ir pieejams, dzīvnieks to instinktīvi nogalina. Tā darbojas dabisks plēsēja instinkts,” skaidro Bēkers.
Precedents visā Vācijā. Pirmā atļauja šakāļa nomedīšanai
Šādas atļaujas izsniegšana ir pirmais gadījums visā Vācijā. “Šajā situācijā lēmums ir saprotams, bet valstiskā līmenī mums jāizstrādā mehānismi, kā rīkoties turpmākajās situācijās,” saka Bēkers. Zeltainais šakālis arvien plašāk izplatās Vācijas teritorijā.
Kā šakālis nokļuva uz salas
Ziemeļvācijā zeltainais šakālis šogad fiksēts tikai divas reizes, proti, februārī Hohner Harde (Rendsburgas-Ekenfordes apriņķis) reģistrēts uzbrukums mājlopam, bet aprīlī Bokhorst-Wankendorf apvidū (Plēnes apriņķis) tas iemūžināts meža kamerā. Zīltē tas redzēts vairākās vietās, tostarp Wenningstedt rajonā. Mednieki uzskata, ka dzīvnieks uz salu nonācis pa Zīltes dambi.
Vides ministrs: “Tas nebija viegls lēmums”
Vides ministrs Tobijs Goldšmits atzīst, ka lēmums par atļaujas izsniegšanu nav bijis viegls: “Zeltainais šakālis ir aizsargājamā suga, un mums jāiemācās sadzīvot ar plēsējiem. Taču šeit bija vairāki faktori, kas ietekmēja lēmumu – piekrastes aizsardzība, kas saistīta ar aitu ganībām, un ligzdojošo putnu aizsardzība. Ņemot vērā šakāļa uzvedību Zīltē, uzskatu, ka lēmums par tā medīšanu ir pareizs.”
Šakāļu populācija aug! Pie populārās Liepājas atpūtas vietas – Beberliņiem siro šakāļi!
Tuvcīņa ar kuili uz dzīvību un nāvi, un trīs vilki vienā vakarā! “Šauj garām!”#288 epizode
Žurnāla Medības jūnija numurā lasi par komercmedībām
