Pieredze

No mītiem līdz realitātei – mēris turpina plosīties mežacūku populācijā0

Foto: Ivars Koloda

Situācija Latvijā jau atkal izveidojusies teju vai katastrofāla Āfrikas cūku mēra (ĀCM) dēļ. Daudzviet situācija ir tieši tāda pati, kāda tā bija 2014. gadā, kad pirmo reizi Latvijā tika konstatēts ĀCM. Ivars Koloda, Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļkurzemes pārvaldes vadītājs, stāsta par aktuālo situāciju Latvijā, biežāk sastopamajām slimībām, kas konstatētas nomedītajiem dzīvniekiem, biežāk pieļautajām kļūdām, mednieku izpratni un to, ko reāli varam darīt, lai uzlabotu situāciju.

No mītiem līdz realitātei

Ivars atzīst, ka, paldies Dievam, infekcijas uzliesmojumu ziņā meža dzīvniekiem viss samērā mierīgi, ja vien nerunā par ĀCM gadījumu skaita pieaugumu mežacūkām abās Daugavas pusēs. Tāpat pamatotas raizes rada energokrīze un ar to saistīto pasākumu ieviešana, kas var sagandēt PVD jau labi izveidotās iestrādes sadarbībā ar medniekiem. Jūtama mednieku burkšķēšana un neapmierinātība ar paraugu nodošanu ĀCM konstatēšanai un izmeklēšanas ilgumu, kas neiet kopā ar pamatnostādnēm cīņā ar ĀCM.

“Kā sacīt, esam nonākuši no mītiem līdz realitātei. Iepriekš, ja pašu vainas dēļ nepareizi norādīja e-pasta adresi vai aizmirsa to norādīt vispār, vai nomedīja ruksi pirms vairākām dienām, tad arī atbildi gaidīja vairākas dienas. Taču šobrīd tā ir realitāte, tāda ir situācija. Tā ir jāpieņem, ir jāmaina domāšana, jāplāno un medniekiem savstarpēji jāsadarbojas paraugu nogādāšanā uz laboratoriju BIOR,” skaidro PVD Ziemeļkurzemes pārvaldes vadītājs.

ĀCM atkārtoti uzņem apgriezienus

Sekojot līdzi iknedēļas ziņojumam par ĀCM izplatību Latvijā, ko nosūta PVD, top skaidrs, ka šis bubulis nu atkārtoti uzņem apgriezienus visos Latvijas nostūros. Situācija krietni sliktāka ir Latgalē, taču arī Ziemeļkurzemē, Ventspils novadā, mēris nopietni uzdarbojas. “Cūkas ir savairojušās daudz, pat teiktu, ļoti daudz un dažādos Latvijas nostūros. Priecājāmies, ka nu atkal mežacūku populācija atjaunojas, bet te nu kolektīvos jābūt veselajam saprātam un jāanalizē situācija, ieviešot noteiktus pasākumus mežacūku skaita regulēšanai. Kas par daudz, tas par skādi! Ir pat dzirdēts, ka daudzviet darbojas dažādas sodu sistēmas par mežacūku medīšanu. Turklāt pat tajās vietās, kur rukšu ir ļoti daudz. To ir nepatīkami dzirdēt,” norāda Ivars Koloda. Nenoliedzami, būs kolektīvi, kuri šim apgalvojumam iebilstu, jo viņu pusē gluži vienkārši ĀCM veiksmīgi gājis pāri un konstatēto gadījumu skaits ir neliels.

Ivars Koloda: “Āfrikas cūku mēris nav pazudis un mednieki turpina ar to cīnities”

Ārprāts, uz medībām vairs neiešu!

Ikdienā sastopamies ar ļoti dažādām meža dzīvnieku slimībām – tās var būt gan infekcijas slimības, gan parazitārās, gan iekšķīgās nelipīgās slimības, gan vielmaiņas slimības, saindēšanās, audzēji un traumas. Taču visbiežāk meža dzīvnieku organismā tiek konstatēti tieši parazīti. Arī tie var būt kā iekšēji – organismā, tā ārēji – uz ādas.

“Protams, parazītu konstatēšana ir visbiežākā. Tos atrod gan medījumam zem ādas, gan gaļā, gan iekšējos orgānos. Sākot ar spindeļu kāpuriem zem ādas briežiem, elpceļos bukiem, gan fasciolām aļņa aknās un lenteņu pūšļiem. Tāpat arī kašķa ērcīte dažādām dzīvnieku sugām. Arī papilomu kārpas uz ādas. Konstatē ne tikai saslimšanas, bet arī dažādus bojājums, kaulu lūzumus, sastrutojums, vecas, medību laikā izveidojušās sastrutojušas brūces. Gadījumu ir daudz un dažādi. Savulaik arī es lasīju medniekiem apmācībās par slimībām. Pēc tām daudzi nosmēja – viss, vairs uz medībām neiešu! Ārprāts, kas tik vien nevar būt!” stāsta Ivars.

Mednieki kļūst vērīgāki un zināt griboši

Ivars Koloda pozitīvi vērtē to, ka mednieki kļūst arvien vērīgāki un zināt griboši. Neskaidrību gadījumā bez kādas kautrēšanās tiek uzdoti jautājumi, turklāt reizēm tam jāpievēršas ne vien pēc darba laika beigām, bet arī brīvdienās. “Bet tas taču ir patīkami, ka varu būt palīgs un lietderīgs. Vaicā pat mednieki ne no manas uzraudzības teritorijas vien. Te nu mūsu savstarpējai komunikācijai palīdz modernās tehnoloģijas un lietotņu priekšrocības, piemēram, visiem zināmais un ikdienā lietotais WhatsApp. Protams, pēc atsūtītās bildes dažkārt ir samērā grūti gūt pilnīgu priekšstatu par konkrēto gadījumu. Priecē arī tas, ka mednieki interesējas par mācību iespējām, vaicājot, kur iespējams apgūt zināšanas. Sevišķi šī interese aug rudenī, kad ir vēlme realizēt medījuma gaļu un nepieciešams apmācību sertifikāts,” pasmejot stāsta Ivars. Tad nu viņš labprāt sniedz padomu, kur vērsties. Tāpat aicina interesēties Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā, kur tiek organizētas dažādas mācības, nodrošinot tajās lektorus no citām sadarbības iestādēm, piemēram, PVD speciālistus.

Cik viegli var iebraukt auzās

Nezināšana nav attaisnojums, un nākas atzīt, ka, lietojot uzturā nepārbaudītu produktu vai ar to daloties, var iebraukt konkrētās auzās, apdraudot savu, citu medību biedru, ģimenes locekļu, radu un draugu, kā arī četrkājaino palīgu veselību. “Pavisam ikdienišķs piemērs – ar trihinellām invadētas neizmeklētas mežacūkas gaļas izmantošana. Tāpat vari apdraudēt arī sava mīļdzīvnieka, medību biedra suņa veselību, tam iedodot iespējami izbrāķētus gaļas produktu atgriezumus. Tajos var būt dažādu parazītu ierosinātāji kādā no savām attīstības stadijām. Un parazīti var būt gan četrkājainos, gan lidojošos medījumos,” skaidro PVD Ziemeļkurzemes pārvaldes vadītājs.

Katram medniekam būtu jāatceras pievērst uzmanību šādām lietām:
– dzīvnieka ķermeņa ārējam izskatam pirms nomedīšanas, pēc tam – liemeņa apskate un ķermeņa dobumu apskate, iekšējo orgānu apskate nomedītam dzīvniekam;
– jāizvērtē, vai cilvēki ir potenciāli apdraudēti, vai pastāv saskarsme ar citiem dzīvniekiem (medījamiem dzīvniekiem vai mājdzīvniekiem), vai medījuma gaļa ir derīga patēriņam pārtikā;
– konstatējot riskus, ir jāreaģē un jāziņo.

Viena diena, vācot Āfrikas cūku mēra paraugus. Uzmanību, nepatīkami skati

Kā rīkoties un kam ziņot nepieciešamības gadījumā

Ivars Koloda skaidro, ka viss atkarīgs no tā, kas tiek konstatēts. Ir lietas, ko mednieks pats var izdarīt, zinot, ko un kā. Piemēram, izgriežot lenteņu pūšļus un tos iznīcinot, nevis atdodot suņiem. Taču, ja ir aizdomas par infekciozām saslimšanām, tad nekavējoties jāziņo Pārtikas un veterinārajam dienestam. Tāpat jārīkojas gadījumā, ja vienuviet atrasti vairāki beigti meža dzīvnieki vai putni.

Neizmest mežā medījuma gaļu, kurā konstatēta saslimšana

Ne visos gadījumos gaļa pēc kādas konstatētas problēmas ir jālikvidē, ir jāspēj izvērtēt situāciju. “Ja konstatēts lokāls gadījums, piemēram, audzējs vai iekapsulējies sastrutojums, tad to izgriež un iznīcina. Ja saslimšana skārusi lielāko tiesu gaļas, tā jāiznīcina visa. Manuprāt, visdrošāk to darīt ir sadedzinot vai ievietojot specializētās bedrēs pie medniekmājas. Nekādā gadījumā nevajadzētu vienkārši izmest mežā,” norāda Ivars Koloda.

Suns var būt starpnieks kādam parazītu attīstības ciklam

Nereti pēc veiksmīgām medībām medījuma apstrādāšanas procesā varam novērot, ka suņu saimnieki četrkājainos draugus par labi paveikto darbu atalgo ar dažnedažādiem medījuma atgriezumiem. Te nu jāatzīst, ka tas ir viens no būtiskākajiem cēloņiem, kā iekuļas lielās veselības problēmās. “Suns var būt starpsaimnieks noteiktam parazītu attīstības ciklam un lielas koncentrācijas gadījumā var ciest viņa veselība. Rodoties pat mazākajām aizdomām, nekavējoties jāvēršas pie sava mīluļa apkalpojošā veterinārārsta. Tā var būt samazinājusies ēstgriba vai caureja, vai sākusies nemitīga kasīšanās, vai aizdomīga uzvedība. Jāatceras, ka suņi obligāti vakcinējami arī pret trakumsērgu, vēlams arī pret citām infekcijas slimībām, ko ieteiktu veterinārārsti,” rekomendē Ivars Koloda.

Gribu ēst tartaru, bet medījums ar neizlaistām iekšām par smagu…

“Ēd brieža, aļņa tartaru, bet vienmēr esi zinošs medījuma apstrādes higiēnas jautājumos un ievēro tos. Ja medījumu ar izlaistām iekšām izvannosi, velkot cauri dubļu pančkām, diez vai to būs droši ēst un nedabūsi kādu skrejamo!” brīdina Ivars Koloda, PVD Ziemeļkurzemes pārvaldes vadītājs.

Jaunais žurnāla Medības numurs jau ir klāt!

Saistītie raksti

Abonē žurnālu Medības 2023. gadam

LA.lv
Medībām.lv aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Podkāsti un video blogi

ME
Medības
Aprīkojums
Reāls piecu binokļu tests. Pirmais iespaids un komentāri
Ekskluzīvi 3 dienas
LD
Linda Dombrovska
Aprīkojums
Mednieka soma. Vai kamera attaisno cerības? Zeiss Secacam 7
Ekskluzīvi 3 dienas
ME
Medības
Klausies!
Zaļais kurss atgādina komunismu! Juris Lazdiņš “Šauj garām!” #223 epizode
Ekskluzīvi 20. marts, 2024
ME
Medības
Aprīkojums
Bebru lamatas, nažu komplekts un munīcija! SIA Ieroči jaunumi martā
Ekskluzīvi 18. marts, 2024
ME
Medības
Pieredze
Nodarbības suņa prātam? Intelektuālā slodze un apmācība. Sarunas par suņiem #16
Ekskluzīvi 14. marts, 2024
Emīlija Mariševa
Aprīkojums
Saskatīt stirnāža siltās paduses. Testējam Pulsar Thermion 2 LRF XL50
Ekskluzīvi 14. marts, 2024
ME
Medības
Klausies!
Kad esi izaudzis mednieku veikalā uz letes. “Šauj garām!” #222 epizode
Ekskluzīvi 13. marts, 2024
ME
Medības
Pieredze
Kāda ir pirmā komanda, kas jāiemāca sunim? Kontakts
Ekskluzīvi 12. marts, 2024
Indulis Burka
Aprīkojums
Aprīkojums medniekiem. Visa pasaule smilšu graudiņā (pulkstenī)
Ekskluzīvi 11. marts, 2024
ME
Medības
Pieredze
Video! Kā uzmontēt sarkanā punkta tēmēkli uz bises: uzmontēšana, piešaušana, treniņi
Ekskluzīvi 9. marts, 2024
ME
Medības
Aprīkojums
VIDEO. Attālajā Vaiņodē InfiRay prezentē jaunāko produkciju!
Ekskluzīvi 8. marts, 2024
ME
Medības
Klausies!
Ja čaulītes kabatā nevis seifā – visticamāk, esi pārkāpējs! “Šauj garam!” #221 epizode
Ekskluzīvi 6. marts, 2024
ME
Medības
Uncategorized
VIDEO. Lauksaimnieki un mežsaimnieki sagaida Siliņu pie Ministru kabineta
5. marts, 2024
LD
Linda Dombrovska
Pieredze
Kad ej pa suņa atstātajām asinspēdām jeb Neskrieniet uzreiz pakaļ medījumam!
Ekskluzīvi 5. marts, 2024
Emīlija Mariševa
Aprīkojums
Top pieci Vector Optics tēmēkļi lapsu medībām. Iesaka Juris Kušķis
Ekskluzīvi 4. marts, 2024
Emīlija Mariševa
Aprīkojums
Ģērbjam lapsu mednieku no galvas līdz kājām. Kā saģērbties medībām ziemā? Iesaka Armands Reķis
Ekskluzīvi 4. marts, 2024
ME
Medības
Pieredze
Stirna, glābjoties no vilkiem, ieskrien pagalmā. Bet tas nav šķērslis plēsējiem! Aculiecinieka video
Ekskluzīvi 1. marts, 2024
ME
Medības
Pieredze
Lielākā nozares izstāde pasaulē Shot Show! Arvida Baumaņa un Dāvja Zaubes iespaidi
Ekskluzīvi 1. marts, 2024
ME
Medības
Klausies!
129 lāči un saudzējamie šakāļi! Kā sevi pasargāt mežā? “Šauj garām!” #220 epizode
Ekskluzīvi 28. februāris, 2024
ME
Medības
Pieredze
Četri veidi, kā ielikt bebru lamatas. Praktiskais seminārs #37
Ekskluzīvi 26. februāris, 2024
ME
Medības
Pieredze
VIDEO! Lapsu riesta dejas kameras priekšā. Savvaļas dzīvnieki
24. februāris, 2024
ME
Medības
Pieredze
SKATIES! Neliels ieskats medību un makšķerēšanas izstādē Zalcburgā
Ekskluzīvi 23. februāris, 2024
ME
Medības
Klausies!
Mednieku skaits samazinās! Cik viegli kļūt par mednieku?! “Šauj garām!” #219 epizode
Ekskluzīvi 21. februāris, 2024
ME
Medības
Pieredze
Izgatavo caunu lamatu kastīti pats! Praktiskais seminārs #36
Ekskluzīvi 20. februāris, 2024
ME
Medības
Pieredze
Jauno mednieku eksaminācijas trauma. Tiešraide dalībniekiem #42
Ekskluzīvi 16. februāris, 2024
ME
Medības
Pieredze
Mīti un patiesība: Vai tikko nomedīta dzīvnieka gaļa ir bīstama sunim? Sarunas par suņiem #15
Ekskluzīvi 15. februāris, 2024
ME
Medības
Pieredze
Ko darīt, ja suns atsakās nest medījumu vai mantu? Medību suņu apmācība
Ekskluzīvi 16. februāris, 2024
ME
Medības
Klausies!
403 drošības pārkāpumi un 29 nelaimes gadījumi…. “Šauj garām!” #218 epizode
Ekskluzīvi 14. februāris, 2024
ME
Medības
Klausies!
Kad likumdevējs tiek maldināts, bet sabiedrībai ir vienalga. “Šauj garām!” #217 epizode
Ekskluzīvi 7. februāris, 2024
ME
Medības
Pieredze
Rīgā grasās rīkot dzinējmedības? Kā ir patiesībā? Diskusija
Ekskluzīvi 5. februāris, 2024

Lasītākie