Belovežas gāršā Polijā meža kamera iemūžinājusi ļoti retu un zinātniski nozīmīgu brīdi – vilku uzbrukumu Eiropas sumbriem. Plēsēji par medījumu izraudzījās jaundzimušu teļu, taču pieaugušie sumbri to aizstāvēja.
Belovežas gārša Polijā jau izsenis tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajām Eiropas savvaļas teritorijām. Tas ir viens no vecākajiem un vislabāk saglabātajiem mērenās joslas zemienes mežiem Eiropā, kur dzīvo arī pasaulē lielākā Eiropas sumbru populācija.
Taču nesen publicētais video licis pētniekiem no jauna paraudzīties uz attiecībām starp divām ikoniskām sugām – vilku un Eiropas sumbru. Līdz šim sumbrs bieži ticis dēvēts par meža karali un uzskatīts par sugu, kurai pieauguša dzīvnieka izmēra, spēka un bara uzvedības dēļ dabisko ienaidnieku praktiski nav, ja neskaita cilvēku. Jaunais novērojums šo priekšstatu vismaz daļēji liek pārskatīt.
Uzbrukums jaundzimušam teļam
Video redzams, kā kadrā ienāk pieci vilki (Canis lupus), kuriem seko trīs sumbru govis un jaundzimušs teļš. Sākotnēji pieaugušie dzīvnieki metas pakaļ vilkiem, taču šajā brīdī teļš paliek viens un neaizsargāts.
Vilki ātri izmanto situāciju – tie aplenc teļu, iekož tam kaklā un mēģina to aizvilkt prom. Tomēr divas sumbru govis atgriežas un dodas teļam palīgā, aizdzenot plēsējus. Uzbrukums ar to nebeidzas. Vilki vēlreiz mēģina sagrābt teļu, taču šoreiz aizsardzībā iesaistās viss sumbru bars. Dzīvnieki nostājas ap teļu, un vilki galu galā atkāpjas.
Pirmais šāda veida video pierādījums
Pētījums, kurā aprakstīts šis gadījums, publicēts zinātniskajā žurnālā Ecology and Evolution. Tā autori Robina Veinandsa un Tomašs Boroviks no Polijas Zinātņu akadēmijas Zīdītāju pētniecības institūta norāda, ka, cik zināms, tas ir pirmais videoieraksts, kurā dokumentēts vilku uzbrukums Eiropas sumbru baram Belovežas gāršā.
Svarīgi – video neparāda, ka vilkiem būtu izdevies teļu nomedīt. Tomēr pats fakts, ka vilki mērķtiecīgi uzbrūk jaundzimušam sumbram un mēģina to aizvilkt, liecina, ka Eiropas sumbrs vismaz noteiktos apstākļos tomēr var kļūt par potenciālu vilku medījumu.
Pētnieki uzsver, ka šis novērojums raisa vairākus jautājumus. Kāpēc šādi uzbrukumi tiek fiksēti tik reti? Vai sumbru joprojām var pilnībā uzskatīt par sugu, kas vilkiem nav medījums? Un kā šādas plēsēja un upura attiecības jāņem vērā sugas aizsardzībā un populācijas apsaimniekošanā?
Vēsturē šādi gadījumi nav bijuši nezināmi
Lai gan mūsdienās vilku uzbrukumi sumbriem tiek uzskatīti par ļoti retiem, vēsturiskie dati rāda citādu ainu. 19. gadsimta vidū Belovežas gāršā fiksēti aptuveni astoņi vilku nomedīti sumbri gadā. Šādi ieraksti saglabājušies, jo Belovežas gārša jau no 14. gadsimta bija nozīmīga valdnieku medību teritorija, kur savvaļas dzīvnieku uzskaite un medību dati tika dokumentēti daudz rūpīgāk nekā citviet.
Eiropas sumbrs savvaļā izzuda 1919. gadā, bet Belovežas gāršā sugu sāka atjaunot 1952. gadā. Pirmais apstiprinātais sumbru nomedīšanas gadījums pēc sugas reintrodukcijas datēts ar 20. gadsimta 90. gadu vidu. Pēc tam vilku barībā šajā reģionā pārsvarā dominēja stirnas, staltbrieži un mežacūkas – daudz vieglāk pieejams un mazāk riskants medījums nekā sumbrs.
Vai vilki var regulēt sumbru skaitu?
Belovežas gārša plešas Polijas un Baltkrievijas pierobežā. Polijas pusē, pēc jaunajā pētījumā minētajiem datiem, dzīvo vairāk nekā 870 sumbri, bet Baltkrievijas pusē – aptuveni 730. Savukārt plašāk Polijā savvaļā dzīvo jau vairāk nekā 2800 sumbru, un lielākā daļa no tiem sastopami tieši Belovežas apkārtnē.
Pētnieki pieļauj, ka vilku ietekme uz sumbru populāciju nākotnē varētu kļūt nozīmīgāka, īpaši tad, ja vilku bari kļūst lielāki. Belovežas gāršā vilku baru lielums, iespējams, pieaudzis pēc 20. gadsimta 80. gadu beigās ieviestā medību aizlieguma. Lielāks bars var sekmīgāk uzbrukt pat lielam un bīstamam medījumam, īpaši, ja mērķis ir jauns vai vājš dzīvnieks.
Tomēr pētnieki arī uzsver, ka no viena novērojuma nevar izdarīt pārāk plašus secinājumus. Pat ja šādi uzbrukumi notiek biežāk, nekā līdz šim domāts, tas nenozīmē, ka Eiropas sumbru populācijām draud straujš kritums. Drīzāk tas parāda, ka dabā mijiedarbība starp plēsējiem un lielajiem zālēdājiem var būt sarežģītāka, nekā līdz šim pieņemts.
Ko tas nozīmē dabas aizsardzībai?
Eiropas sumbru aizsardzība joprojām ir viens no veiksmīgākajiem sugas atjaunošanas piemēriem Eiropā. No savvaļā izzudušas sugas sumbrs atgriezies mežos, taču līdz ar populācijas pieaugumu rodas arī jauni jautājumi – gan par dzīvnieku koncentrāciju noteiktās teritorijās, gan par konfliktiem ar cilvēku, gan par dabisko regulāciju.
Ja vilki patiešām reizēm uzbrūk jaunajiem sumbriem, tie varētu spēlēt nelielu, bet ekoloģiski nozīmīgu lomu populācijas dabiskā līdzsvara uzturēšanā. Vienlaikus šādi gadījumi atgādina, ka lielo plēsēju un lielo zālēdāju attiecības nav statiskas. Pat meža karalis noteiktos apstākļos var kļūt par mērķa medījumu.
Noplūdušie dati, dzīvnieku dzenāšana un lielākais mednieku pasākums! “Šauj garām!” #342 epizode
👉 Abonē 5 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 5 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības jūnija numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
