Par dzīvniekiem māju pagalmos, piepilsētās un pat pilsētu teritorijā var dzirdēt regulāri. Nule kā mežacūkas uzraka mauriņu Mārupē, tāpat manītas gan stirnas, gan lapsas un citi meža iemītnieki. Skaidrs gan, ka šādas sastapšanās var radīt pamatīgu satraukumu iedzīvotājiem, jo diezin vai kāds ir gatavs, dodoties iznest atkritumus, aci pret aci sastapties ar lapsu.
Sētā ienāk lapsa, zog zīlītēm speķi. Kāds aculiecinieks jau vairākus gadus savā pagalmā novēro lapsu, kura nāk mieloties ar kārumiem, kas atstāti putniem. Lapsa ir ļoti gudrs un viltīgs dzīvnieks, kas spēj pielāgoties visdažādākām situācijām.
“Lapsa 2025. Epizode 3 (Muris vēro kā zīlīte pusdieno) šajā momentā visus lielākos speķa gabalus jau bij aplasījusi, bet nekas nedrīkst palikt neapēsts,” tā savā soctīkla profilā Facebook raksta Igors, kurš publicējis amizantu video no sava dārza.
Iemesli, kāpēc lapsas tīko pēc zīlītēm atstātās ādiņas:
Barības vērtība: Speķis ir bagāts ar taukiem, kas ir augstas enerģijas avots. Lai arī ziema mūs šogad nelutina, ziemas mēnešos, kad pārtika ir mazāk pieejama, lapsām ir svarīgi uzņemt kalorijas, lai uzturētu ķermeņa temperatūru un enerģijas līmeni.
Ziņkārība un pielāgošanās: Lapsas ir ļoti ziņkārīgi un pielāgoties spējīgi dzīvnieki. Tās bieži meklē jaunas barības avotus un nebaidās no cilvēku atstātajām ēsmām vai netiešiem ēdiena avotiem.
Viegls laupījums: Speķa ādiņas, kas iekārtas kokos vai citur, ir viegls un maz riskants barības avots, salīdzinot ar medībām vai citiem sarežģītiem barības ieguves veidiem.
Oža: Lapsām ir ļoti asa oža, kas ļauj tām sajust speķa smaržu pat no attāluma. Tauku aromāts īpaši piesaista plēsējus, jo tas signalizē par viegli pieejamu barību.
Parasti lapsas, kas ienāk privātmājas pagalmā, nerada tiešus draudus cilvēkiem. Tomēr ir daži aspekti, kas jāņem vērā, lai novērtētu potenciālos riskus:
Lapsas uzvedība: Lapsas ir dabīgi kautrīgas un izvairās no cilvēkiem. Tās mēdz būt piesardzīgas un ātri aizbēgt, ja sajūt briesmas. Dažos gadījumos, ja lapsa ir pieradusi pie cilvēku klātbūtnes, tā var kļūt drošāka un tuvoties cilvēkiem.
Slimības:
• Lai gan lapsas reti pārnēsā trakumsērgu, inficēta lapsa var uzvesties neparasti drosmīgi vai agresīvi. Tomēr trakumsērgas gadījumi Eiropā un Latvijā ir ļoti reti, pateicoties vakcinācijai savvaļas dzīvnieku vidū.
• Ādas slimības: Lapsas var pārnēsāt kašķi (parazītisku ādas slimību), kas, lai arī cilvēkiem reti sastopama, var radīt risku mājdzīvniekiem, piemēram, suņiem un kaķiem.
Mājdzīvnieki:
• Lapsa var apdraudēt mājas vistas, trušus vai citus mazus dzīvniekus, ja tie nav pienācīgi aizsargāti.
• Lapsas parasti izvairās no suņiem un kaķiem, taču, ja tās jūtas apdraudētas, tās var aizsargāties.
Sakopts pagalms: Atkritumu tvertnes, komposta kaudzes vai nesavākta pārtika var piesaistīt lapsas, kas var sākt regulāri apmeklēt pagalmu un uzrakt mauriņu vai bojāt īpašumu.
Kā samazināt risku:
Neatstājiet pārtiku pieejamu: Novāciet putnu barību, pārtikas atliekas un atkritumus.
Aizsargājiet mājputnus: Nostipriniet vistu kūtis vai būrus, lai lapsa tiem nevarētu piekļūt.
Nedraudzējieties ar lapsām: Nekādā gadījumā nebarojiet un neglaudiet lapsas, lai tās saglabātu dabīgo distanci.
Uzraugiet mājdzīvniekus: Turiet suņus un kaķus drošībā, īpaši nakts laikā.
Lapsas parasti nav bīstamas cilvēkiem, ja tiek ievēroti piesardzības pasākumi un nepieļauta pārlieka to pieradināšana vai pievilināšana.
Absolūts kaifs pointēt putnu, un nē, dāmas nepārvācās uz Poliju. “Šauj garām!” #267 epizode
Abonē uz 11 mēnešiem kopā ar pielikumiem, spiežot šeit!
Žurnāla Medības janvāra numurā lasi par briežu izšaušanu!
