Pēdējās desmitgadēs vilku skaits Latvijā ir pieaudzis. Tajā pašā laikā tieši pēdējos gados mainījusies vilka barības bāze gan Āfrikas cūku mēra dēļ, gan tāpēc, ka tiek būtiski samazināts staltbriežu skaits. Jau iepriekš pieminētajos pētījumos norādīts, ka populācijas griesti nav viennozīmīgi statiski un var mainīties līdz ar ainavas struktūru, medījamo dzīvnieku skaitu un pārvaldības režīmu.
Interesanti, ka Eiropas pētījumi rāda: plēsēju uzbrukumu risku mājlopiem un suņiem nevar skaidrot tikai ar plēsēju skaita izmaiņām – būtiska loma ir arī savvaļas pārnadžu, tostarp briežu, pieejamībai un blīvumam. Vairākās valstīs konstatēts, ka situācijās, kad savvaļas medījuma ir mazāk vai tas ir fragmentēti izplatīts, pieaug risks, ka plēsēji pārorientējas uz vieglāk pieejamiem: mājlopiem vai suņiem.
Piemēram, Vācijā ilgtermiņa analīze liecina, ka mazāks briežu (Cervus elaphus) blīvums atsevišķos reģionos bija saistīts ar lielāku uzbrukumu risku mazajiem mājlopiem, īpaši lauksaimniecības ainavās, kur maz savvaļas medījuma. Savukārt Somijā konstatēts, ka vilku uzbrukumi medību suņiem bija retāki teritorijās ar augstāku baltastes brieža (Odocoileus virginianus) un kopējās pārnadžu biomasas līmeni. Šie rezultāti liecina, ka bagātīgāks dabiskā medījuma resurss var mazināt konfliktu risku, lai gan tas nav vienīgais ietekmējošais faktors.
Un, jā, Latvijā šobrīd notiekošie procesi liecina par būtisku vilka barības bāzes samazināšanos… Vai Latvija var uzturēt tik lielu vilku populāciju? Tas vairs nav pat retorisks jautājums, drīzāk politiskās gribas jautājums, ko varētu pārfrāzēt apmēram šādi: vai Latvijas laukos ir vieta tradicionālajiem lopkopības veidiem? Vai Latvijas laukos ir vieta lauku iedzīvotājiem vai tomēr plēsējiem? Skarbi un neērti jautājumi.
Var sanākt sēdēt cietumā…
Protams, kādam var ienākt prātā pie vilku skaita regulēšanas ķerties nelikumīgi. Te nu der atcerēties, ka vilks ir Eiropas mēroga aizsargājams dzīvnieks.
Skaidro Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis:
“Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1482 Medības reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumu radīto zaudējumu un nelikumīgi iegūtās medību produkcijas vērtības atlīdzināšanas noteikumi par nelikumīgi nomedītu vilku medību termiņā noteiktie zaudējumi ir četru minimālo algu apmērā, kas šobrīd ir 3120 eiro, bet ārpus vilku medību termiņa – astoņu minimālo algu apmērā (6240 eiro).
Ja persona nelikumīgi nomedījusi vilku medību termiņā, tad persona saucama pie administratīvās atbildības saskaņā ar Medību likuma 32. pantu, kas par šāda rakstura pārkāpumu nosaka naudas sodu un medību tiesību atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai bez tā.
Ir atzīstams, ka ar nelikumīgu vilka nomedīšanu ārpus vilku medību termiņa tiek radīts būtisks kaitējums, un likumpārkāpējs ir saucams pie kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 112. panta otro daļu. Sods šajā gadījumā var būt brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai probācijas uzraudzība, vai sabiedriskie darbi, vai naudas sods.”
Vairāk lasi žurnāla Medības marta numurā.
Kāda jēga pirkt karabīni, ja tāpat to beigās atņems? “Šauj garām!” #329 epizode
👉 Abonē 8 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 8 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības marta numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
