Mīts:
Āfrikas cūku mēris (ĀCM) radīts, lai iznīcinātu Latvijas cūkkopību
.
Fakts:
Ja šī būtu patiesība, tad ĀCM nebūtu izplatījies citās Eiropas un pasaules valstīs. Pašlaik mēris skāris 11 Eiropas Savienības valstis, jūlija beigās vīruss mājas cūkām konstatēts Slovākijā, netālu no Ungārijas robežas, kur ĀCM tika konstatēts pagājušā gada maijā.
Tāpat vīruss izplatījies Krievijā, Ukrainā, Vjetnamā, Japānā, kā arī Ķīnā. Ķīna savukārt ir lielākais cūkgaļas audzētājs pasaulē, un tagad šis bizness šajā valstī patiešām ir apdraudēts. Tādēļ tagad ķīnieši varētu gausties par to, ka ES ir radījusi ĀCM, lai iznīcinātu viņu cūkkopības nozari. ĀCM jau ļoti sen pastāv Āfrikā, kur vietējo sugu kārpcūkas no šī vīrusa parasti nemirst, bet to pārnēsā.
Tā gadījās, ka ĀCM caur Gruziju pirms kādiem desmit gadiem nogādāja mūsu kontinentā. Ja kāds domā, ka šī ir pirmā reize, kad tas noticis, tas arī ir mīts, jo pagājušā gadsimta beigās Spānija un Portugāle apmēram trīsdesmit gadus cīnījās, lai šo vīrusu apkarotu mājas cūkām.
Mīts: Mežacūkas nav kanibāli.
Fakts:
Par spīti tam, ka mednieki vienmēr ir teikuši, ka mežacūkas ir visēdājas un paskrubinās arī beigta sugas brāļa kauliņus, diezgan ilgu laiku vairāki zinātnieki pauda viedokli, ka nekas neliecina par to, ka mežacūkas ir kanibāli. Ir pat publikācijas, kas prezentētas vairākos augstākā līmeņa pasākumos.
To, ka mežacūkas ir kanibāli, šie zinātnieki uzskatīja par mītu. Savukārt čehu pētījumā šo faktu izdevies apstiprināt ar video un foto materiāliem. Mežacūkas ne tikai pārbauda kritušo sugas brāļu līķus, bet mēdz tos arī pagaršot, nereti pat vārtoties to atliekās.
Čehu pētnieki konstatējuši, ka pēc beigtās mežacūkas novietošanas mežā pirmais kontakts ar dzīvu ruksi notiek vidēji 9,4 dienas vēlāk, bet tiešs kontakts pēc apmēram 22,2 dienām. No sākuma mežacūkas ostās, pēc tam sāk rušināties ap ķermeni, pēdējā stadijā ir tiešs kontakts ar līķi. Pārtikas un veterinārā dienesta eksperti uzsver, ka, pat vienkārši pieejot kritušajam dzīvniekam, pastāv liela iespēja inficēties ar mēri. Vīruss var pieķerties veselā dzīvnieka nagiem, bet pēc tam nokļūt tā vai cita indivīda ēdmaņā. Tā ka izrādās – tas, ko pasaulei stāstījuši daži zinātnieki, patiesībā ir mīts.
Mīts: Slimas mežacūkas iet tālu.
Fakts:
Slimi rukši mēģinās noslēpties, tādēļ arī ir tik grūti to līķus atrast. Čehu pētījums parāda, ka apmēram 71% analizēto mežacūku līķu atrasti tieši mežmalā (apmēram 200 metru joslā no mežmalas), nevis pļavās vai uz lauka. Tāpat slimie rukši mēģina slēpties ūdeņu tuvumā, jo grib dzesēties un meklē veidus, lai atvieglotu savas ciešanas. Zināt, kur tieši meklēt beigtās mežacūkas, ir svarīgi, jo slimas mežacūkas līķis ir liels infekcijas perēklis, kas, piemēram, ziemas periodā bīstams var būt pat vairākus mēnešus. Čehu pētījums parāda, kā labāk ekonomēt resursus.
Mīts: Ja vīruss pārgājis pāri, tas vairs neatgriezīsies
Fakts:
Ar to arī ĀCM ir tik bīstams, ka šai slimībai nav t. s. sliekšņa, kuru sasniedzot vīruss izgaist. Šāds pieņemts slieksnis ir klasiskajam cūku mērim (KCM).
Piemēram, Latvijā pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū KCM izplatība valstī apstājās, kad populācijas skaits samazinājās līdz apmēram 12 tūkstošiem indivīdu. Vīruss bija iznīcinājis pietiekami daudz indivīdu, lai nespētu vairs izplatīties, un kombinācijā ar vakcīnu KCM tika likvidēts. Ar ĀCM ir mazliet citādi, jo vīruss neizplatās tik ātri, kā to dara KCM.
Kā konstatēts vairākās teritorijās, kur mēri pirmo reizi atklāja 2014. gadā, pirmajam ĀCM uzliesmojumam vēlāk, iespējams, seko t. s. otrais un pat trešais vilnis, pat ar nosacījumu, ka mežacūku skaits nemaz nav dramatiski pieaudzis. Tādēļ tāpēc, ka uz kādu laiku vīruss ir norimis, nevar teikt, ka tas ir pazudis. Pastāv ļoti liela iespēja, ka tas atgriezīsies, turpinot plosīties populācijā.
Jāņem vērā vēl viens aspekts. Kamēr mūsu tuvumā plosās ĀCM, tikmēr pastāv risks, ka cūku populācija atkal var inficēties. Tas, ka Čehijai izdevies Zlinas rajonā izskaust ĀCM, nenozīmē, ka šajā valstī vairs nepastāv risks vīrusu atkal ievazāt. Jebkurā laikā un jebkurā vietā pastāv iespēja, ka tas atkal uzradīsies, un čehi šo faktu ļoti labi apzinās. Vainojamas, visticamāk, nebūs mežacūkas, bet gan cilvēka bezatbildība, bet mežacūkas ir tās, kuras kļūst par šīs sērgas rezervuāru.
Mīts: Ja medību platībās konstatēs ĀCM, tam sekos medību aizliegumi, pastiprinātas pārbaudes.
Fakts:
Šis mīts ir saglabājies no padomju laikiem, kad trakumsērgas konstatēšanas gadījumā medības konkrētās teritorijās tika aizliegtas. Sakarā ar ĀCM pirmajā sezonā tika apturētas tikai dzinējmedības atsevišķās Latvijas teritorijās, bet vēlāk, slimībai izplatoties, šim pasākumam vairs nebija nozīmes. Jā, gadījumā, ja mēris tiek konstatēts, būs jānodod nomedīto mežacūku analīzes, bet tas principā ir vienīgais apgrūtinājums.
Vairāk lasiet žurnāla Medības augusta numurā
