Stirna aiz žoga. Ārā tā netiek. Šo skatu es novēroju pati, kādu dienu pastaigājoties ar suņiem pie Liepājas ezera. Uz lauka stāvēja bariņš stirnu. Es apstājos, lai tās nofotografētu. Biju pārsteigta nedaudz, jo dzīvnieki skatījās nevis uz manu mašīnu, kas apstājās aptuveni 50 metru attālumā, bet gan uz krūmu joslu, kas nošķir ceļu no rapšu lauka. Nofotografējusi stirnas, es turpināju ceļu. Tajā vietā ceļš pagriezās pa 90 grādiem un es tūdaļ sapratu, kāpēc stirnas skatījās tajā virzienā. Acīmredzot, bariņš tikko bija pārgājis pāri ceļam, paejot garām privātmājām, kas ir iežogotas ar stiepļu sieta žogu. Viena stirnām bija ieskrējusi iežogotajā teritorijā un vairs nespēja atrast izeju.
Video. Nāvējošās lamatas
Vēroju dzīvnieka centienus izkļūt no šīs situācijas, kā stirna triecās pret žogu, sperot un badoties. Daudz netrūka, lai tās kājas iepītos žogā. Lai neradītu lieku stresu un ļautu dzīvniekam mierīgi meklēt izeju, atpakaļgaitā atgriezos līdz līkumam, apgriezos un devos prom.
Dažādu veidu žogi rada ievērojamus draudus savvaļas dzīvniekiem, kuri ietriecoties tajos, gūst ievainojumus, izjūt lielu stresu un dažreiz arī iet bojā. Visbaisākie rezultāti sasniedzami, ierīkojot dzeloņstiepļu aizsargjoslu.
Ļoti bieži sociālajos tīklos tiek publicētas nomedītu vai atrastu savvaļas dzīvnieku fotogrāfijas, kurās redzams, ka dzīvnieki iepinušies stiepļu vai striķu iežogojumā. Valstīs, kur mežu jaunaudzes tiek aptvertas ar dažāda veida iežogojumiem, dzīvnieku bojāeja ir regulāra parādība. Kaimiņvalstī Lietuvā šī tēma savulaik tika plaši apspriesta.
Visbriesmīgākā nāve sagaida tos dzīvniekus, kas iepinušies modernās griezošās dzeloņstieples vijumos, kas veido aizsargjoslu uz Latvijas un Baltkrievijas robežas. Kā stāsta pierobežas mednieki, šajās stieplēs bieži iet bojā aļņi un brieži. Janvārī un februārī notiek lielo plēsēju – lūšu un vilku riests un dzīvnieki migrēs partnera meklējumos. Cik aizsargājamo sugu indivīdu ies bojā dzeloņstieplēs?
Ierīkojot visa veida žogus ir jāņem vērā dzīvnieku ieradumi un migrācijas ceļi. Ceļmalas žogos jāparedz ejas dzīvniekiem. Aploku un dārzu iežogojumiem jābūt tādiem, lai dzīvnieki nevar tajos sapiņķerēties. No civilajā lietošanā esošajiem, bīstamākie ir plāno striķu un mīkstās stieples žogi ar lielu aci, jo tajos var ieķerties briežu dzimtas dzīvnieku ragi vai kājas. Savukārt pret nopietniem postītājiem tie neizsargā. Mežacūkas šādus žogus saplēš, bet briežveidīgie pārlec pāri, ja vien iekšpusē ir kas iekārojams, piemēram, jaunas ābelītes.
Lasi un abonē žurnālu Medības
Par drūmo nākotni, nelegāliem tūristiem un nodevu noteikumu bīdīšanu. “Šauj garām!” #107 epizode
