Latvijas Mednieku asociācijas jaunumi
Atskaite par martu (2022)
“Šobrīd Medību noteikumu grozījumu projekts ir iesniegts Valsts sekretāru sanāksmē un gaidām uz to tālāku virzību un ceram, ka līdz 1. aprīlim tas tiks apstiprināts Ministru kabinetā,” stāsta Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks.
“Turpinām strādāt darba grupā, kurā spriež par to, kā pilnveidot medījamo dzīvnieku uzskaiti. Mums ir ļoti atšķirīgi viedokļi ar zemju un mežu īpašniekiem. Varētu pat teikt, ka viedokļi ir diametrāli pretēji un vienojošu kopsaucēju pat īsti neizdodas atrast. Meža īpašnieki uzskata, ka dzīvnieki kā mežā, tā arī uz lauka ir pilnīgi lieki un būtu līdz pēdējam likvidējami. Savukārt gan man personīgi, gan medniekiem kopumā ir atšķirīgs viedoklis. Es domāju, ka gan laukos, gan mežos pietiek vietas visiem.
Daudzi postījumi rodas tāpēc, ka ir nepārdomāta meža kopšanas politika, īpaši jaunaudžu kopšana. Ja mežu iztīra un izpļauj kā parku, nevar cerēt, ka dzīvnieks neēdīs to, kas tur ir palicis. Pašreiz ļoti daudzās vietas, kur ir šie postījumi, es redzu, ka apkārt ir tiešām parks – visi krūmi, viss pamežs ir likvidēts un vienīgā barības bāze dzīvniekam tad arī paliek tā jaunaudze. Pat ja mežā paliks viens vienīgais dzīvnieks, tas tāpat grauzīs priedītes vai eglītes, jo tas vienkārši vēlas ēst… un nekā cita nav.
Jaunaudzes tiek koptas nevis ar prātu un tur, kur patiešām nepieciešams, bet tur, kur tiek iezīmēts datora tabulā. Šādai politikai nevaru piekrist, tomēr ceru, ka kopsaucēju mums izdosies atrast.
Lai sīki vērtētu medību sezonas, kas jau ir noslēgušās, ļoti precīzu ciparu man nav, taču jau iezīmējušās vairākas tendences, kas man rada lielas bažas. Piemēram, aļņu populācija. Ir apstiprinājies tas, par ko es runāju un brīdināju jau sen: aļņi ir pārmedīti. Ievērojami samazinājies nomedīto aļņu skaits, tāpat ir ievērojams nomedīto skaita samazinājums pret izsniegtajām atļaujām. Tas apstiprina no medniekiem saņemto informāciju, ka daudzviet alnis ir kļuvis par retumu. Daudzviet tā nav vispār…
Psihoze, ko ar savu klaigāšanu par postījumiem radījušas atsevišķas personas, ir nesusi savus rūgtos augļus. Protams, jāseko situācijas attīstībai, taču jāsaprot, ka alnis nav mežacūka, kuras populāciju var atjaunot ļoti ātri. Nevēlētos, lai, klausot šai psihozei, mēs turpinātu genocīdu pret šo sugu.
Par briežiem šobrīd nevar neko kritisku teikt, jo briežu populācija ir pieaugusi. Ir atsevišķas vietas, kur to ir mazliet vairāk. Taču arī šajās vietās populācijas novērtēšanai jāpieiet kritiski. Bieži vien informācija tiek interpretēta atsevišķu mednieku vai mednieku grupējumu interesēs. Ja ir meža masīvs un ir lauki, kas apsēti ar rapšiem, loģiski, ka dzīvnieki koncentrēsies pie šiem laukiem un var safilmēt dažādus brīnumu pilnus video. Tajā pašā laikā, ja netiek veikta analīze, ka meža masīvos dzīvnieku praktiski nav, viedoklis ir nepareizs. Jāskatās uz visu teritoriju kopumā, nevis tikai uz vienu vai diviem laukiem. Lielākoties brēkšanu par postījumiem izraisa pārspīlēta vēlme pašam medīt. Kad pienāk kulšanas laiks, atklājas, ka ir lielākas ražas, nekā tās bijušas iepriekš, un dzīvnieki nekādu postu nav nodarījuši. Tās ir divas lietas, kas nekādi neliekas kopā, – ražas rekordi un postījumi. Ražu tūkstošreiz vairāk ietekmē klimatiskie apstākļi – ziemas sals, pārmērīgs lietus vai sausums.
Āfrikas cūku mēris turpina savu izplatību, arī Liepājā un tās apkārtnē, vietās, kur līdz šim šī sērga nebija konstatēta. Skaidrs, ka mēris nekur nav pazudis un uz brīnumiem cerēt nenākas. Tā tas ir ne tikai Kurzemē, bet arī Tukuma apkaimē un Latgalē. Tie ir trīs karstie punkti. Aicinu medniekus izmantot esošo situāciju un aktīvi medīt mežacūkas. Ja to nedarīs mednieki, mēris gan. Protams, neaicinu medīt sivēnmātes, taču medīt ar prātu var, turklāt sekmīgi.”
Latvijas Mednieku savienības jaunumi
Beidzoties medību sezonai, Latvijā tradicionāli tiek organizētas medību trofeju izstādes. Šis gads nav izņēmums. Februāra beigās tika atklāta medību trofeju izstāde Dagdā, bet marta otrajā pusē gaidāma medību trofeju izstāde Kazdangā. Medību trofeju vērtēšanu šajās izstādēs nodrošina LMS sadarbībā ar Medību trofeju vērtēšanas nacionālo komisiju un Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu. Šogad paredzētas vēl vairākas reģionālās medību trofeju izstādes, kuru norises vieta un laiks vēl tiek saskaņoti.
Martā, skolēnu brīvdienu nedēļā, norisināsies Jaunsardzes nometnes, kuru ietvaros paredzētas arī lekcijas par medībām. Saskaņā ar LMS un Aizsardzības ministrijas vienošanos par sadarbību lektorus šajās lekcijās nodrošinās LMS. Šī ir lieliska iespēja pastāstīt par medībām gandrīz 500 jauniešiem, daudzi no kuriem nākotnē varētu kļūt par medniekiem.
Samazinoties Covid-19 pandēmijas apkarošanas ierobežojumiem, ir atsākušās arī LMS organizētās pneimatikas sacensības, kas norisinās Dobeles šautuvē. Laipni gaidīti visi interesenti! Šī ir lieliska iespēja uzlabot savas šaušanas prasmes, konsultēties un mācīties no Latvijas labākajiem šāvējiem, kā arī lieliski pavadīt dienu domubiedru pulkā. Sīkāka informācija par pasākumu kalendāru www.sasa.lv.
Martā sāksies darbs pie nomedīšanas apjomu noteikšanas nākamajai medību sezonai. Tāpat kā iepriekšējos divos gados LMS deleģēs medību tiesību lietotāju pārstāvjus visu virsmežniecību darba grupām. Tāpat LMS organizēs seminārus darba grupu pārstāvjiem, lai veidotu vienotu izpratni par nomedīšanas apjomu plānošanu. LMS aicina visus medību tiesību lietotājus atbildīgi un pārdomāti aizpildīt VMD sagatavoto aptaujas anketu par medījamo dzīvnieku populāciju novērtējumu.
Jaunas medību sezonas – Medību noteikumu grozījumi. “Šauj garām!” #123 epizode
Pielikums – Medījuma gaļa
