Ejot uz mežu, paši interesantākie un aizraujošākie piedzīvojumi sākas ar frāzi: “Es zinu īsāko ceļu!”
***
Mednieks pošas uz darbu un jautā sievai:
– Vai manu žaketi iztīrīji?
– Jā, mīļotais!
– Un bikses?
– Protams!
– Un zābakus?
– Vai tev tur arī ir kabatas?
***
Atgriežas puikam māte no atpūtas nama šikā kažokā.
– Mamm, – priecīgi iesaucas zēns, – es zinu, ādiņas šim kažokam tēvs ieguva medībās. Viņš taču labi šauj!
– Muļķa bērns, – nopūšas māte, – ja uz šo mednieku būtu paļāvusies, arī tevis, dēls, šajā pasaulē nebūtu.
***
– Esam saradojušies ar kaimiņiem, – apgalvo Pēterītis.
– Kā tad tas noticis?
– Mūsu suns ir kaimiņu suņa brālis.
***
Pēc veiksmīgām medībām vīrs atgriežas mājās vienos naktī. Sieva uzmodusies uzbrēc:
– Vai tu zini, cik tagad pulkstenis?!
– Desmit vakarā.
– Ne desmit, bet jau viens naktī!
– Ko tu ņirgājies, vai! Nupat pulkstenis nosita vienu reizi.
– Pareizi, vai gribi, lai arī nulli nosistu…
***
Mežā notiek sporta sacensības. Pirmā disciplīna – 100 metru sprints.
Uz starta līnijas stāv lācis, vilks, zaķītis un cauna.
Vārna dod starta signālu:
– Uzmanību! Gatavību! Mednieks!
***
– Kā no zinātnes viedokļa izskaidrot, ka vilki gaudo mēnesnīcā?
– Ja tie gaudotu, skatoties uz sauli, asarotu acis.
***
– Dabūji kādreiz izšaut?
– Jā, vairākas reizes!
– Un veiksmīgi?
– Jā, citādi kaimiņš būtu nošāvis lapsu, es to aizbaidīju.
***
Vīrs atgriežas no medībām tukšā. Lai iepriecinātu sievu, veikalā nopērk zaķi un sniedz to sievai.
– Kāpēc zaķim pie kājas piesieta zīmīte, uz kuras rakstīts 12,50. Vai tā nav cena?
– Nē, es pierakstīju precīzu laiku, kad to nomedīju.
Ar pistoli pret lāci, vai aizliegts medīt ar pieiešanu, receptes svētkiem? Šauj garām! #132. epizode
Par aļņu un citu medījamo dzīvnieku apstrādi lasi pielikumā “Medījumu gaļa”
MEDĪBAS + PIELIKUMI = 6 žurnāli + 2 pielikumi
