Viens mednieks stāsta otram:
– Iedomājies, biju Āfrikā. Eju pa tuksnesi, un pēkšņi nez no kurienes milzu lauva izlec un skrien man tieši virsū!
– Nu?!
– Ko, nu? Es – hops – kokā.
– No kurienes tuksnesī koks?
– Ē, tādā situācija ir vienalga, vai tur ir koks.
***
Satiekas divi zaķi. Vienam ķepa ievainota.
– Medībās?
– Medībās.
– Mednieks?
– Mednieks.
– Ievainoja?
– Nē. Uz kājas uzkāpa.
***
Divi veči devās medīt pīles un līdzi paņēma suni. Atgriezās mājās bez medījuma, nosaluši un izmirkuši.
– Jā, nepaveicās mums šodien, – saka viens.
– Ne jau veiksme bija pie vainas. Vajadzēja suni augstāk mest…
***
Mednieks atgriezies mājās un pieķer sievu gultā ar ģimenes ārstu.
– Ko ta jūs te darāt?
– Temperatūru mērām, – atbild dakteris.
Vīrs izņem ieroci no pārvalka:
– Nu, ja tev uz tā termometra nebūs temperatūras skalas, rēķinies ar sekām!
***
– Kāpēc jūs nomedījāt to zaķi, nebūdams mednieku kluba biedrs?
– Un kāpēc tas ēda manus kāpostus, nebūdams manas ģimenes loceklis?
***
Mednieks ezera krastā pie niedrēm ierauga resnu pīli un domā:
– Tik resna, tik taukaina! Kas par kāpostu zupu sanāks!
Pīle paceļas spārnos, mednieks izšauj un netrāpa. Vērojot putnu aizlidojam:
– Phe, vai tad tā ir pīle? Kauli un spalvas! Nekādā jēgā… **
Lācis sēž upes krastā un mielojas ar savvaļas avenēm. Zaķis otrā krasta māj tam ar ķepu:
– Lāci! Peldi šurp!
– Nepeldēšu. Nav vaļas.
– Lāci, nu peldi šurp. Es tev kaut ko parādīšu.
– Nu nē. Liec mani mierā!
– Lāci ātrāk! Peldi pāri.
Nu, labi. Lācis pieceļas un peld arī uz otru upes krastu. Zaķis:
– Lāci, skaties, kādas skaistas avenes upes otrā krastā!
Joki un medniekstāsti #2. Par slideniem torņiem, mežstrādniekiem un briedi degungalā
***
Zaķis ienāk vilciena kupejā:
– Kurš grib pa purnu?
Lācis atbild:
– Nu, es gribu!
– Ej koridorā. Man tur tikko iedeva.
***
Iet zaķis pa mežu, skatās – šņabja pudele stāv. Forši, ir ko iedzert, iedzēra drusku un iemiga.
Iet lapsa:
– O, dzeramais un uzkoda!
Iedzēra drusku un iemiga.
Iet pa mežu vilks:
– O! Dzeramais, uzkoda un smuka meiča!
Iedzēra dažus malkus un aizmiga.
Pa to pašu taku iet lācis:
– Oho! Dzeramais, uzkoda, meiča un vēl ir kāds, kam pa purnu var sadot!
Izdzēra atlikumu un arī aizmiga.
Te pamodās zaķis. Aplūkoja visu gulošo kompāniju un pārsteigts iesaucās:
– Nu gan es trakas lietas pa cuku esmu sadarījis!
***
Zaķis iet pa mežu tāds bēdīgs. Pretī lācis:
– Ko tu tik nelaimīgs, Garausi?
– Mani iesauc armijā.
– Ņem un pasaki, ka tu neko neredzi,
– Kā tā?
– Tu tak esi šķībacis. Tev noticēs, ka arī akls.
Zaķis ierodas kara komisariātā un dodas pie acu ārstes Lapsas.
Dakterīte nosēdina zaķi un liek tam skatīties uz burtu rindām:
– Redzat apakšējo rindiņu?
– Nē.
– Trešo no apakšas? – jautā Lapsa un atpogā vienu halāta podziņu.
– Nē, – atbild zaķis vairs ne tik pārliecināti.
– Trešo no augšas? – un daktere atpogā vēl divas podziņas.
– O, jā! Dakterīt, tagad redzu! Tas ir brīnums!
***
Zaķis ienāk veikalā un jautā pārdevējai:
– Jums ir ziepes?
– Jā, bet tikai olu ziepes.
– Ui, tas gan čābīgi. Es viscaur gribēju nomazgāties.
Stirnāzis kokā? Kā Indulis Burka meklēja medījumu. “Šauj garām!” diskutē
Medījamo dzīvnieku un trofeju novērtēšanaSaistītie raksti
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
