– Jāiebaro caurums! Tad būs kārtīga cope! – aicina zemledus makšķernieks.
***
Kompliments!
– Tu esi gracioza kā stirniņa vai arī kā…. ē, kā sauc to pelēko zvēru, ar garo snuķi?
***
– Nesaprotu, kā biatlonā var finišēt otrais, ja tev līdzi ir šautene…
***
Vakarā vīrietis nāk mājās no darba. Pretī nāk sieviete ar lielu suni pie pavadas. Suns kā pietuvojas vīrietim, tā raujas uzbrukt. Sieviete sunim: – Tev tak uzpurnis!
***
Kaķis tā vienkārši nezviln uz dīvāna, viņš grezno telpu.
***
Sivēns un Vinnijs Pūks pēc iestiprināšanās ar dobumā atrastu medu pavadījuši gandrīz bezmiega nakti – abiem gan miega traucējumi, gan dīvainas sajūtas kuņģī…
Vinnijs Pūks no rīta sparīgi berž zobus un spļaudās. Sivēns jautā:– Kas ar tevi?
– Zini, man šķiet, ka tās nebija bites, kas tur vakar ap dobumu lidinājās.
– Jā, es arī nācu pie secinājuma – liekas, ka medus arī nebija īstais. Vispār, tie laikam bija priežu sveķi…
***
Mednieka sludinājums:
“Meklēju sievieti! Vecumam nav nozīmes. Ir tikai viens nosacījums: jāmāk manas zeķes salikt pa pāriem!”
***
Sieva tik vēsi paskatījās uz vīru, kas atgriezies no neveiksmīgām medībām, ka šis nabags saaukstējās.
***
Ja mana vīra nav mājā un man ir garlaicīgi, tad viņa vietu aizņem vīra labākais draugs!
***
Zaķītis iet pa mežu un skatās vilks pīpē zālīti… Zaķītis saka, lai iedod viņam arī uzpīpēt.
Vilks saka:
– “Nu, nē!… Man pašam maz.”
– “Bet es tāds maziņš, man daudz nevajag…”
Vilks padomā un iedod. Zaķītis pīpē un pīpē… Vilks viņam jautā:
– “Nu, kā ir?”
– “Nekā nav!”
Vilks pārsteigts, kā tā var būt? Un uztin Zaķītim lielāku. Tas pīpē vēl. Vilks atkal jautā:
– “Nu, kā ir?”
– “Nekā nav! Nav ne rociņu, ne kājiņu…”
***
Meita atnes tētim baltu lapu un saka:
– Re, tēti, te es uzzīmēju govi zaļā pļavā.
– Es nekā neredzu. Kur tad ir zāle, tā tak parasti ir zaļa?
– Tā govs tak visu zāli apēda.
– Nu, un kur tad pati govs?
– Nu, nav jau viņa nekāda muļķe, ka stāvēs plikā tīrumā, aizgāja prom.
***
– Vai jūs pirms iemigšanas skaitāt aitas?
– Nē, dakter! Man jau mājās ir tikai viena…
***
Dots devējam atdodas!
Puisis ienāk kafejnīcā padzert kafiju. Ieraudzījis brīvu vietu pie galdiņa, viņš lūdz atļauju apsēsties līdzās meitenei, kura tur jau sēž. Meiča pielec kājās un skaļi nobļaujas pa visu kafejnīcu:
– Kā nav kauna ko tādu piedāvāt! Esmu kārtīga meitene, bet jūs – ak, nelietis!
Puisis kā dzelts paķer savu krūzīti un aizsteidzas pie nomaļāka galdiņa malkot savu kafiju. Pēc brītiņa meiča pienāk un klusi saka: –Atvainojiet, es rakstu diplomdarbu par dažādu cilvēku reakciju šādās situācijās. Lūdzu, vēlreiz atvainojiet!
Tagad puisis pielec kājās un nobļaujas pa visu kafejnīcu: – Kā nav kauna prasīt par vienu nakti tādu summu! Paskaties uz sevi, kārnā kaza! Tev pat divdesmit dolāru neviens nedos!
Kad skaties lācim acīs, palīdzēt var tikai lūgšanas. “Šauj garām!” #340 epizode
👉 Abonē 6 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 6 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības jūnija numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
