Mednieks dodas medībās taigā. Apmaldās. Nakts, tumsa, aukstums. Izmisumā viņš apstājas un sāk kliegt:
– Eeeei! Palīgā! Vai te kāds ir?
– Nu, es esmu. Un? Kļuva labāk? – aiz muguras atskan lāča balss.
*
Kopš zooveikalā pārdošanā izbeigušies zaķi, vietējie mednieki nes mājās kāmīšus un skaidro sievām, ka tā ir invazīvā suga, kas obligāti jāmedī naktī.
*
Valsts meža dienesta inspektors vaicā aizturētajam medniekam:
– Kāpēc jūs nomedījāt to zaķi, ja pat neesat biedrs medību klubā, kam šīs platības pieder?
– Un kāpēc tas zaķis ēda manai ģimenei piederošajā dārzā augošos kāpostus, ja tas nemaz nav manas saimes loceklis?
*
Vīrs atgriežas no medībām, gluži vai plīstot aiz laimes, un nomet uz galda nomedītu zaķi. Sieva:
– Apsveicu, dārgais, beidzot medības ir izdevušās!
Vīrs:
– Jā, es arī tā domāju. Sevišķi, ņemot vērā to, ka es tēmēju uz sloku, bet dabūju ko daudz lielāku!
*
Uz pīļu medībām atbraukuši terapeits, psihiatrs, ķirurgs un patologanatoms. Lido pīle. Terapeits:
– Hm… Interesanti, tā ir pīle vai nav. Ir tak jābūt kaut kādiem simptomiem. Tā ir pīle vai nav?
Kamēr ārsts domā, putns aizlido, taču pavisam drīz seko cits. Psihiatrs:
– Interesanti, pīle zina, ka tā ir pīle?
Atkal pīle veiksmīgi aizlido, bet pēc brīža iespēja rodas jau ķirurgam. Tas nedomājot izšauj, trāpa un tūdaļ saka patologanatomam:
– Aizej, paskaties, kas nokrita…
*
Kā sacīja kāds mednieks, ja būtu atļautas medības pārošanās periodā, tad varētu ar vienu šāvienu nomedīt divus zaķus…
*
Tiesa. Uz apsūdzēto sola malumednieks. Tiesnesis jautā apsūdzētajam:
– Kā jūs varējāt parastās slokas vietā nomedīt dzeltenpēdu sloku?
– Es atbildēšu, – saka vīrietis, – tikai pasakiet, lūdzu, vai mana sieva tagad uz mani skatās.
Tiesnesis neizpratnē:
– Zālē ir daudz sieviešu. Kā es varu zināt, kura no tām ir jūsu sieva?
– Gluži tāpat es nezināju, kura no slokām ir dzeltenpēdu.
(Piezīme: tāda putna dabā nav.)
*
Tētis taisās uz medībām, kad mazā meitiņa pieskrien klāt un sāk lūgties, lai viņu arī paņem līdzi. Vīrietis, saprotot, ka bērna romantisko skatījumu var viegli pamainīt, saka:
– Meituk, tur dienā karsts un nav ēnas, naktī auksts un nav kur sasildīties, milzīgi odi kož nežēlīgi un medījums ir ļoti smags.
Meita pārsteigta vaicā:
– Kāpēc tad tu tur visu laiku brauc?
*
Pīļu mednieks lavās pa niedrēm un gaida, kad pīle pacelsies. Pēkšņi ierauga vardi un izdzird, kā tā sievietes balsī lūdzas:
– Vecais, nobučo mani!
Šis mirkšķina acis un, nodomājis, ka viņam rādās, taisās prom, bet varde turpina:
– Ja nobučosi, ieraudzīsi brīnumu!
Nu labi, bučo ar. Pēkšņi varde pārvēršas par daiļu karaļmeitu. Mednieks stāvā sajūsmā un iemīlas no pirmā acu uzmetiena. Nobučo princesi, bet tā pārvēršas par vardi. Nobučo trešo reizi – atkal princese. Mīla, apskāvieni un vēl viens skūpsts. Atkal varde.
– Ak Dievs, cik ērti! – iesaucas mednieks un iebāž vardi kabatā.
*
Viens mednieks stāsta citam:
– Vakar sapni redzēju. Mēs ar draugiem aizbraucam uz ezeru pīļu medībās. Sēžam niedrēs, gaidām. Pēkšņi no ūdens iznāk skaista un pilnīgi kaila sieviete.
– Un? Ko tu?
– Kolīdz pastiepos viņai pretī, tā tūdaļ sākās pīļu pārlidojums un es metos pie ieroča…
Kādēļ mednieki baidās sūtīt datus? “Šauj garām!” #195 epizode
Septembra numurā par aļņu selektīvu medīšanu
Abonē žurnālu Medības 2023. gadam
