Kad mežā ienācis Āfrikas cūku mēris, par mežacūkām uz kādu laiku jāaizmirst. Prātā ienāca kāda vecāka vīra teiktais, ka situācija bija līdzīga arī tad, kad mežā paviesojās klasiskais cūku mēris. Bija nepieciešams zināms laiks, līdz atkal varēja nomedīt pa kādam ruksim.
Tā nu rukšu jau kādu laiku neesot bijis. Kolhoza priekšsēdis pat mežmalu laukos bija uzdevis pavasarī iestādīt kartupeļus. Tā nu tupeņi auguši griezdamies, līdz kādā laukā agronoms ievērojis, ka vietām laksti izsvaidīti un vagas izrakņātas. Skaidrs! Rukši ir atpakaļ un turklāt ar labu apetīti!
Priekšsēdis kā sasvilis griezis tālruņa ripu, līdz sazvanījis medniekus un noorganizējis laukam bruņotu apsardzi.
Tā nu vīri salikuši medību sēdekļus visapkārt laukam un sākuši sargāt. Pagājusi viena nakts, otra, trešā. Nekā. Neviena rukša nav bijis.
Mednieki sākuši nogurt un sargāšanu pārtraukuši. Vēl pēc divām dienām rakumu atkal kļuvis vairāk.
Protams, mednieki atkal ieņēmuši vietas tornīšos. Saule pamazām laidusies aiz meža sienas. Pēkšņi krūmos kaut kas nočabējis. Kāds tuvojies! Protams, tolaik medniekiem pat sapņos nerādījās visas tās iespējas, kas ir šodien, kad ar termālajām kamerām var saskatīt nācēju jau mežā.
Tā nu kāds ienācis laukā un, klusi kaut ko čāpstinot, sācis rosīties kartupeļu vagās…
Tuvākais mednieks sagatavojies, ieslēdzis lukturi un… pēkšņi laukā iespiegusies visiem apkaimes ļaudīm labi pazīstama balss: “Tā esmu es Antonija!”
Izrādās, kundzīte gados bija nolēmusi andelēt ar kolhoza kartupeļiem. Gluži kā manīga mežacūka viņa pazudusi tumsā. Taču jau pēc brīža vēl vienā lauka stūrī iemirgojusies kabatas lukturīša gaisma, skaļš spiedziens un smieklu šalts. Tas atkārtojies atkal un atkal. Antonija nezināja, ka mednieki lauku ielenkuši no visām pusēm!
Beidzot laukā noklusuši Antonijas soļi – naskā kundzīte pazudusi krūmos tikpat veikli kā parādījusies… Pamazām apklususi arī smieklu vētra – mednieki devušies mājās.
Līdz pirmajai nomedītajai mežacūkai vēl bijis jāgaida vesels gads. Bet Antonija – nu, ko tu andelmanim padarīsi – šeptējusi tālāk, tikai šoreiz ar sēnēm un ogām no tuvējā meža!
Kā tikt pie smadzeņu satricinājuma un trāpīt mērķī divos kilometros? “Šauj garām!” #287 epizode
Žurnāla Medības jūnija numurā lasi par komercmedībām
