Eiropas Savienības Tiesa 2024. gada 13. jūnijā pieņēma spriedumu, kas skaidri atbalsta Igaunijas līdzšinējo praksi vilku aizsardzības statusa novērtēšanā un populācijas regulēšanā. Šis lēmums precizē, kā piemērot ES dabas aizsardzības tiesību normas attiecībā uz pārrobežu populācijām, un apstiprina Igaunijas līdz šim īstenoto pieeju. Tiesas spriedumā uzsvērts, ka tas, ka suga tiek klasificēta kā apdraudēta Starptautiskās dabas aizsardzības savienības (IUCN) Sarkanajā sarakstā, nenozīmē automātisku nelabvēlīga aizsardzības statusa piešķiršanu valsts līmenī. “Šis ir ļoti nozīmīgs secinājums Igaunijas vilku populācijas kontekstā, jo iepriekš bija diskusijas, vai šāds statuss liedz iespēju noteikt kontrolētu medību apjomu,” norādīja Igaunijas Klimata ministrijas bioloģiskās daudzveidības departamenta vadītājs Timo Karks.
Tiesa arī uzsvēra, ka vilku aizsardzības statusu primāri jāvērtē nacionālā mērogā, taču jāņem vērā arī pārrobežu populāciju dinamika. Igaunijā šāda pieeja jau ir praksē – vērtējot vilku stāvokli, tiek ņemta vērā ne tikai Igaunijas, bet arī Baltijas valstu kopējā vilku populācija. “Šis lēmums apstiprina, ka mūsu līdzšinējā pieeja ir bijusi pareiza – esam sadarbojušies ar kaimiņvalstīm, apmainījušies ar datiem un nodrošinājuši līdzsvarotu pārvaldību,” norādīja Karks. Tiesa arī atzinusi, ka saimnieciskie, sociālie un kultūras apsvērumi var tikt ņemti vērā, novērtējot sugas aizsardzības statusu ilgtermiņā, taču tie nedrīkst kļūt par ieganstu atteikties no dabas aizsardzības prasībām. “Lauksaimniecībai nodarītie postījumi ir reāla problēma, taču vilku aizsardzības prasības jāievēro,” uzsvēra Karks. Vilku skaits Igaunijā pēdējos gados pieaudzis – 2023. gada rudenī valstī konstatēti 39 vilku jauno vilcēnu metieni. Igaunijas lielo plēsēju pārvaldības plāns paredz, ka optimālais metienu skaits gadā ir no 20 līdz 30. Kaut arī populācijā ir svārstības, vilku skaits kopumā saglabājas plānotajā robežās, pārsvarā augšējā līmenī, kas liecina par līdzsvarotu un veiksmīgu pārvaldību.
Vilku monitoringu Igaunijā veic Vides aģentūra, bet medību kvotas nosaka Vides departaments. Lai uzlabotu lielo plēsēju pārvaldību, izveidota sadarbības platforma, kurā piedalās visas iesaistītās puses. “Līdzšinējā prakse un sadarbība ir strādājusi ļoti labi, un arī Eiropas Tiesas lēmums to apliecina,” uzsvēra Karks. Eiropas Tiesas spriedums sniedz juridisku skaidrību par to, kā vērtēt vilku aizsardzības statusu un noteikt medību apjomus. Tas arī būs pamats Igaunijas Augstākās tiesas turpmākajam lēmumam nacionālā strīdā. Vienlaikus šis gadījums var kalpot par precedentu un skaidru signālu arī citām valstīm, tostarp Latvijai un Lietuvai, kur vilku populācija pēdējos gados pieaug un pieaug arī nepieciešamība pēc līdzsvarotas pārvaldības. Pēc sprieduma pasludināšanas Igaunijas Mednieku savienības vadītājs Tõnis Korts pauda gandarījumu: “Mēs esam ļoti apmierināti ar šo spriedumu, jo Igaunijā jau ilgu laiku dzīvojam līdzās vilkiem un zinām, kā to darīt. Vilku populāciju pārvaldām gan balstoties uz pieredzi, gan uz likuma normām, un zinām, ka rīkojamies pareizi.” Šis spriedums ir būtisks signāls visām dalībvalstīm – sugu aizsardzības statuss nav jāvērtē izolēti, bet gan plašākā ģeogrāfiskā un ekoloģiskā kontekstā. Tas stiprina zinātnē un praksē balstītu pieeju, kur mednieku un dabas aizsardzības organizāciju sadarbība var veidot līdzsvarotu un efektīvu pārvaldību.
Vilki uzbrūk aitām un nokož suņus! Realitāte, ar kuru jāmācās sadzīvot. Aculiecinieku video
Kašķaini vilki, šakāļu izplatība un citi bezbailīgi plēsēji. Meža ziņas #3
Milzīgs 14 vilku bars Cēsīs? Vilki siro Ropažos? Aculiecinieku video
Žurnāla Medības jūnija numurā lasi par komercmedībām
