Latvijā mednieki pateicas Meža mātei, Dabas mātei, citi piesauc romiešu medību dievieti Diānu, citi mazākā mērā uzticas Svētā Huberta svētībai. Rietumeiropā, kur katoļticībai ir dziļākas saknes, Svētā Huberta svētībai ir liela nozīme, tik liela, ka šī svētā dienā 3. novembrī baznīcās notiek īpašas mises, kad dievnamā var ienākt pat ar medību suņiem.
Svētais Huberts nāk no Beļģijas, kur viņa vārdā pat nosaukta pilsēta, kur arī atrodas Svētā Huberta bazilika. Beļģijā kopš 1975. gada ir iedibināts pamats Svētā Huberta kompanjonu apvienībai. Jāsaka, ka Francijā šāda apvienība jau darbojas kopš 1966. gada. Apvienības mērķis ir uzlabot medību tradīcijas un ētiku, kā arī padarīt atpazīstamāku medību nozīmi. Rezultātā tika izveidota starptautiski orientēta Svētā Huberta brālība, sākotnēji apvienojot Beļģijas, Francijas un Vācijas medniekus. Pamatu pamatā ir goda kodekss, jaunais kompanjons saņem medaļu, kausu patronas izskatā, kā arī sertifikātu. Brālības mērķis ir ļaut dažādu nāciju medniekiem satikties, kā arī nodrošināt vienam otra atbalstu, palīdzību, veicināt ētisku un ilgtspējīgu medību principu ievērošanu.
Svētā Huberta kompanjonu apvienības statūti tika akceptēti 1985. gadā, un šodien jau ir apvienoti 1100 biedri, pārstāvot gandrīz visas Eiropas valstis. Kā kļūst par kompanjonuTam nepieciešams jau esošs kompanjons, kurš rekomendē jaunu biedru. Kandidatūru izskata, un, ja tā tiek akceptēta, tad jāgaida maija beigas, kad reizi gadā notiek t. s. iesvētīšanas ceremonija, kas notiek Sinthubertā Beļģijā Svētā Huberta bazilikā.
Šogad tika pieņemti 60 jauni kompanjoni. Ceremonija notiek bazilikā, kas ir arhitektoniski un atmosfēras ziņā ārkārtīgi unikāla vieta. Ceremonija ilgt dažas stundas, jo viss sākas ar svētku uzrunām, tad seko svētā mise. Bazilikā ir atļauts ienākt ar medību suņiem, šoreiz klāt bija mednieki arī ar saviem apmācītajiem plēsējputniem. Tad kandidātiem tiek piešķirta medaļa, diploms, kā arī jānobauda dzēriena malks no īpašā kausa, kas atgādina patronas čaulīti. Tad nāk kompanjonu valdes priekšsēdētājs un iesvēta bruņinieku kārtā – nevis ar zobenu, bet gan ar vecu divstobreni. Tad ir jāparakstās goda grāmatā, un sākas jauna dzīve kā Svētā Huberta bruņiniekam jeb kompanjonam. Šāda mēroga tradīcijas ir iespaidīgas, un iespēja tajās piedalīties paver plašāku skatienu uz medībām kā uz kultūras daļu. Svētā Huberta bazilika ir veltīta medību tematikai, jo šis svētais ir medību aizbildnis. Ceremonijas laikā tiek skandinātas tradicionālo medību tauru melodijas, kas šo pasākumu padara īpaši emocionālu. Staltbrieža tēma dominē ne tikai bazilikā, bet arī visā Sinthubertā, un patiesībā šo vietu vajadzētu apmeklēt katram medniekam – kaut vai tādēļ, lai saprastu, ka tradīcijas nav tikai kādu ticējumu ievērošana, bet gan dziļi kultūrā ieguluši rituāli, kas medības padara nevis par vienkāršu medījuma ieguvi, bet gan plašu pasākumu kopumu, kas drīzāk līdzinās dzīves filozofijai.
Vairāk lasiet žurnāla “Medības” jūlija numurā
