Kādi motīvi slēpjas aiz jaunajiem grozījumiem Polijas Medību likumā, grūti pateikt. Mēs varam tikai minēt, kas licis likumu rakstītājiem radīt tādu šī normatīvā akta redakciju, kas principā pakļauj visu Polijas medniecību iznīcībai bez iespējas nākotnē kvalitatīvi turpināt tradīcijas.
Likumā paredzēts ieviest dažas būtiskas pārmaiņas, kas, kā apgalvo Polijas mednieki, uzradās pavisam pēkšņi pēc tam, kad likuma projekts jau bija ar visiem saskaņots.
Lielākais pārsteigums – paredzēts aizliegt medībās piedalīties bērniem un jauniešiem līdz 18 gadu vecumam, par to pat būtu piemērojams cietumsods līdz diviem gadiem. Tas nozīmē, ka vecāki uz medībām nevarēs ņemt savus bērnus, tā tieši valstij iejaucoties tajā, pēc kādiem principiem vecāki izglīto un audzina savus bērnus. Šī prasība ir pretrunā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (1950) 2. protokolā minēto, ka visiem vecākiem ir tiesības savus bērnus audzināt atbilstoši savai reliģiskajai un filozofiskajai pārliecībai. Bez tā šādam aizliegumam nav nekāda pamata pēc būtības.
Šeit jāpiebilst, ka pirms dažiem gadiem, kad notika darbs pie mūsu pašu Medību likuma, šķiet, dzīvnieku patversmes Ulubele vadītāja Ilze Džonsone vai kāda no viņas kolēģēm Zemkopības ministrijā rīkotajā sanāksmē arī ieteica ierobežot iespēju par 18 gadiem jaunākiem jauniešiem piedalīties medībās, aizbildinoties ar to, ka bērni gūs psiholoģiskas traumas un tiks pakļauti briesmīgiem skatiem. Par laimi, gan Zemkopības ministrija, gan arī citas klātesošas medniekus pārstāvošas organizācijas šo priekšlikumu iznīcināja saknē, un kopš tā laika tas nav pacelts. Mūsu medniekus pārstāvošās organizācijas un arī atbildīgās valsts institūcijas vienmēr ir uzsvērušas, ka tā ir vecāku atbildība un daļa, vai viņi pieļauj savu atvašu dalību medībās. Punkts! Nav zināms, no kurienes šim priekšlikumam Polijā aug kājas. Iespējams, tā bija nejauša doma, bet varbūt apzināts mērķtiecīgs darbs, lai likvidētu Polijā medības kā tādas. Šā paša likuma citi grozījumi paredz aizliegumu apmācīt medību suņus un ierobežo to izmantošanu medībās.
Tāpat likums paredz, ka turpmāk Polijas Mednieku savienības vadību iecels atbildīgā ministrija, kas ir pretrunā ar jebkuriem demokrātijas principiem.
Kāda mums daļa?
Daudzi jautās – kādēļ mums jāuztraucas par to, kas notiek Polijā. Sak, tā ir viņu iekšējā lieta un paši vainīgi, ka ļāvuši visam aiziet tik tālu. Tomēr jāsaprot, ka mēs nedzīvojam slēgtā vidē un vārda vistiešākajā nozīmē nevārāmies savā sulā. Ja šie likuma grozījumi tiks atbalstīti, un pašlaik šķiet, ka tā arī notiks, tad šis kļūs par unikālu, bet ļoti nelāgu precedentu, uz kuru nākotnē savas idejas varētu balstīt citu valstu pret medībām noskaņotas organizācijas un cilvēki.
Ja jau šāda ideja atbalstīta vienā Eiropas Savienības dalībvalstī, tādu varētu aizgūt arī citas valdības un parlamenti. Un tas varētu nozīmēt tikai beigu sākumu. Medniecībai pašlaik uzbrūk visdažādākajos līmeņos, sākot ar dabas aizsardzības organizācijām un dzīvnieku tiesību aizstāvjiem, beidzot ar individuālām vairāk vai mazāk zināmām personībām.
Ja kāds domā, ka tas nevar notikt, jāsaka, ka jau ir bijuši precedenti, kad valdības un pretmednieciskas organizācijas tikai gaida šādas iespējas. Piemēram, kad Eiropas Komisija tikai sāka runāt par grozījumiem Šaujamieroču direktīvā, vienā no priekšlikumiem paredzot ierobežot pusautomātisko medību ieroču izmantošanu, to jau steidza ieviest Igaunijā un Slovēnijā, vēl ilgi pirms grozījumi direktīvā tika apstiprināti. Šīs nepamatotās izmaiņas nobloķēja konkrēto valstu mednieku organizācijas, kas vien liecina par to, ka šīm organizācijām jābūt spēcīgām un aktīvām.
Eiropas mednieki protestē, bet lēnām
Raksta tapšanas brīdī Polijas Mednieku likuma grozījumi ir apstiprināti Senātā, un tagad viss ir atkarīgs no valsts prezidenta Andžeja Dudas, kuram šis likums ir jāizsludina. Vai šajā posmā kaut ko var darīt, grūti teikt, bet Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācija (FACE) sagatavoja preses relīzi, kas nosoda likuma grozījumus, un to izsūtīja Eiropas Parlamenta deputātiem, vēršoties tieši pie Polijas pārstāvniecības.
Tāpat Eiropas Mednieku organizācijas un arī individuāli mednieki tiek mudināti rakstīt Polijas prezidentam, aicinot likuma grozījumus neizsludināt. Arī FACE, Latvijas Mednieku asociācija (LATMA), Latvijas dāmu mednieču klubs Lady HUNT ir uzrunājuši Andžeju Dudu, tāpat akcijai pievienoties solījusi Igaunija, savu sašutumu pauduši ziemeļvalstu mednieki.
Ir skaidrs, ka šīs aktivitātes nāk pārāk vēlu, tomēr vēl pastāv neliela cerība, ka Polijas prezidents mednieku aicinājumus vismaz uzklausīs. LATMA valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks skaidro, ka Polijā notiekošais ir ļoti slikts precedents, ļoti slikta prakse, turklāt pilnīgi nepamatota. Tāpat tas parāda, ka Polijas medniekus pārstāvošās organizācijas ir ļoti kūtras un nestrādā pietiekamā līmenī. Arī iepriekš šīs organizācijas bijušas ļoti pasīvas un tagad varēs izbaudīt savas pasivitātes augļus.
Jā, Polijā ir ļoti attīstīta komercdarbība un komercmedības, taču starptautiskajā līmenī un vietējo mednieku aktivitāšu līmenī, par ko nemaksā naudu, aktivitātes nenotiek. Varbūt Polijas piemērs liks aizdomāties arī pašmāju medniekiem par to, kas gaidāms, ja mūsu medniekus pārstāvošās organizācijas nebūs spēcīgas un aktīvas. Bet tās var būt spēcīgas tikai tad, ja mednieki tās atbalsta un aktīvi iesaistās to darbībā. Mums jāpauž atbalsts citu valstu kolēģiem, jo mēs nekad nevaram zināt, kurā brīdī palīdzība būs vajadzīga mums pašiem.
Vairāk lasiet žurnāla ” Medības” aprīļa numurā
