Māris Zoltners ir cilvēks, kurš durvis uz medību pasauli palīdzējis atvērt ne vienam vien. Turklāt visai neparastā veidā – vienlaikus atverot medībām piemērota auto durvis. Kā viņš pats kļuvis par mednieku, un vai medniekam piemērots auto pamazām kļūst par retumu?
Kāpēc tu esi mednieks?
Man milzīga autoritāte bija vectēvs. Medību kolektīvā viņš bija tas, kurš atbildēja par visu dokumentu kārtošanu. Grūts un atbildīgs amats. Un padomju laikos kārtoja arī apliecības mednieku biedrībām. Jaunie mednieki nāca pie viņa uz mājām tās saņemt. Tomēr vectēvs mani uz medībām nemaz tā bieži neņēma līdzi. Vienīgi pāris reižu mēs bijām uz pīļu medībām. Tajās man ar tēvu bija konkrēts uzdevums – pacelt pīles, kas sēdēja uz ūdens.
Mani vecvecāki nāk no Saldus novada Gaiķiem. Tur bija liela saimniecība, līdz atnāca krievi un to visu, protams, atņēma. Ilgus gadus dzīvojām Padomju Savienībā un neko nezinājām par šo saimniecību. Tas nebija temats, par kuru runāja.
Māris Zoltners. Cilvēks, kurš durvis un medību pasauli palīdzējis atvērt ne vienam vien
Nebija tā, ka es vienā dienā pamodos ar domu, ka jāstājas medniekos. Realitātē bija tā, ka atmodas laikā mani uzrunāja kaimiņš Andris Kalējs. Viņš vaicāja, vai vēlos nākt strādāt Zemessardzē, profesionālajā dienestā.
Tolaik mācījos universitātē un tā šķita laba doma – vienu dienu būt darbā un trīs ir brīvas. Un pie reizes darbā bija iespēja tikt pie interneta. Tajā laikā tas bija kaut kas īpašs. Tā es kļuvu par zemessargu 19. bataljonā. Darbs man bija Rīgā Zemessardzes štābā.
Zemessardze kā jau Zemessardze. Militāra struktūra, ieroči, šaušana. Sapratu, ka man patīk šaut. Tiem, kuri bija profesionālajā dienestā, bija jāmāk šaut ar visiem ieročiem un bija obligāti jāšauj. Ja es pareizi atceros, nedēļā bija jāizšauj paciņa 9 mm pistoles patronu. Uz šautuvi braucām kā citi uz ēdnīcu pusdienās.
Man bija iespēja taisīt militāro karjeru, turklāt ļoti strauji. Taču izvēlējos civilo dzīvi un biznesu. Nauda paliek nauda. Biju jauns, un bija iespēja nopelnīt vairāk. Tā es iekļuvu automobiļu pasaulē, un no tā purva tā pavisam ārā tikt nevar. Un tad vienā brīdī auto bizness sagāja kopā ar medībām.
Visu interviju ar Māri Zoltneru lasi žurnāla Medības marta numurā!
Vietas, kur briežu medības jāaizliedz, bet bebram jāmaksā par darbu! “Šauj garām!” #275 epizode
Žurnāla Medības marta numurā lasi par mednieku labajiem darbiem
