Rudās lapsas Lapsis un Henrijs, kas dzīvoja Līgatnes dabas taku voljērā šī gada sākumā ļaunprātīgas rīcības rezultātā tika izlaistas ārā. Sākotnējā informācija liecina, ka kāds ir speciālām knaiblēm pārkniebis metāla sieta žogu.
Viena lapsa vārdā Lapsis atgriezās tik ļoti novārgusi, ka veterinārārstiem to neizdevās izglābt. Otras lapsas – Henrija liktenis nav zināms. Visticamāk, tas ir gājis bojā, jo pieradinātās lapsas nav pielāgotas dzīvei savvaļā. Līgatnes dabas taku vadītāja Inta Lange norādīja, ka Henrija atrašanās prom no voljēra vērtējama kā pārlieku ilga, tāpēc vairs nav cerību uz viņa atgriešanos. Lapsa, kas ir pieradusi pie cilvēkiem un ir no tiem atkarīga, var iet bojā suņa zobos, zem mašīnas riteņiem vai vienkārši nomirt badā, jo tā neprot medīt.
“Lapša atgriešanās pēc izkļūšanas no voljēra parādīja, ka savvaļā pavadītais laiks viņam ir sagādājis ciešanas un atstājis bezpalīdzīgā stāvoklī. Pēcnāves izmeklēšana parādīja, ka dzīvnieks nav spējis sevi nodrošināt ar piemērotu barību. Lapsas traģiskais dzīves gals ir tiešas sekas sabojātajam žogam. Šī rīcība nav attaisnojama un ir krimināli sodāms Dzīvnieku aizsardzības likuma pārkāpums,” teikts Dabas aizsardzības pārvaldes ziņojumā.
Sazinoties ar plaši pazīstamo, par lāču mammu dēvēto Līgatnes dabas taku zvērkopi Velgu Vītolu, izdevās noskaidrot, ka šis gadījums nepaliks ārpus atbildīgo iestāžu uzmanības loka. “Bez šaubām, šī ir bijusi kādas personas apzinīga rīcība, bet vai tas bijis ar mērķi “brīvību lapsām” vai kārtējais huligānisms, grūti pateikt. Ir ierosināta policijas izmeklēšana,” norādīja Velga Vītola, piebilstot, ka šī nav pirmā reize, kad kāds apzināti sabojā Līgatnes Dabas taku dzīvnieku voljēru vai nožogojumu. Šādi posta darbi tiek veikti regulāri.
“Te strādāju jau 40 gadus, tā ka ir gan žogi bojāti, gan vārti izlauzti, kuru dēļ dažādi zvēri tikuši “brīvībā”, bet nedomāju, ka tie darbi tika veikti “cēlu mērķu” vadīti,” sacīja Velga Vītola.
Diemžēl, tie, kuri dēvē sevi par dzīvnieku glābējiem un dabas draugiem nodara vairāk posta, nekā labuma. Šoreiz gāja boja Līgatnes lapsas. Iepriekšējos gados ir pieredzēti citi precedenti. Nelikumīgas ielaušanās rezultātā šādi “glābēji” izlaida no sprostiem kažokādu dzīvnieku audzētavas ūdeles, tai skaitā mātītes. Visi mazuļi, kas nevarēja sekot pieaugušajiem dzīvniekiem, gāja bojā. Vairāku dienu laika arī ap fermu tika atrasti simtiem nomirušu ūdeļu. Tāds ir šāda veida “labdarības” standarta rezultāts, ko apliecina ļoti daudzu pasaules valstu pieredze.
“Nebrīvē dzīvojošie savvaļas dzīvnieki atrodas cilvēka aprūpē dažādu iemeslu dēļ – cilvēki tos var būt atraduši savainotus mazuļa vecumā, tie var būt slimi vai tie var būt dzimuši nebrīvē, tāpat kā to senči. Vienīgais, ko cilvēks var darīt šo dzīvnieku labā, ir nodrošināt tiem ērtus, labturības prasībām atbilstošus dzīves apstākļus, kā arī labu aprūpi līdz mūža galam. Līgatnes dabas takās visi dzīvnieki tiek turēti ērtos un labturības prasībām atbilstošos voljeros, un katrs dzīvnieks saņem atbilstošu aprūpi un personāla uzmanību. Šiem dzīvniekiem voljers ir mājas, kur tie jūtas droši un vienmēr ir paēduši. Līgatnes dabas taku darbinieki ļoti pārdzīvo notikušo un cer, ka sabiedrībā uzlabosies izpratne par dzīvnieku labturību un aizsardzību, lai tamlīdzīgi gadījumi vairs neatkārtotos,” ziņojuma noslegumā norāda Līgatnes dabas taku Valters Kinna.
Lasi un abonē žurnālu Medības!
