Avots: Igaunijas Mednieku savienība
Pēc mednieku lūguma un pušu vienošanās tagad ir iespējams izlasīt Endrika Rauna (Endrik Rauna), Igaunijas Mednieku savienības (EJS) valdes locekļa, rakstu, kas publicēts Lääne Elu laikrakstā 2024. gada 26. novembrī. Rakstā aplūkota aktuālā situācija ar lūšu un vilku populāciju pārvaldību, uzsverot zinātniskās pieejas nozīmi šajā procesā.
Jābalstās uz zinātni, nevis emocijām un pieņēmumiem
16. novembrī Lääne Elu publicēja interviju ar Tarvo Valkeru (Tarvo Valkeriga), kurā tika apgalvots, ka drīzumā Igaunija būs vienīgā valsta Eiropā, kas atļauj lūšu izmedīdīšanu. Šis apgalvojums ir maldinošs. Pēdējo sešu gadu laikā lūšu populācija Eiropā ir pieaugusi par 21,2%, bet Baltijā – par 72%. Igaunijā lielo plēsēju, tostarp lūšu, vilku un lāču, skaits ir sasniedzis augstāko līmeni gadsimta laikā, un zinātnieki uzskata, ka turpmāka lūšu populācijas palielināšana nav nepieciešama.
Savukārt vilku populācija Eiropā pēdējo sešu gadu laikā ir pieaugusi par 40%, un kopumā 34 Eiropas valstīs dzīvo aptuveni 22 204 vilki. Šī situācija rada problēmas daudzās valstīs, tāpēc Eiropas Savienība pieņēma lēmumu pazemināt vilku aizsardzības statusu no stingri aizsargājams uz vienkārši aizsargājams, kā tas Igaunijā ir bijis kopš iestāšanās ES.
Lūšu populācijas pārvaldības panākumi Igaunijā
Igaunijas zinātnieki un mednieki ir ļoti veiksmīgi pārvaldījuši lūšu populāciju, un pašreizējais lūšu skaits liecina par šo pūļu efektivitāti. Aptuveni 600 lūši Igaunijā ik gadu apēd aptuveni 30 000 stirnu. Tā rezultātā mednieki kontinentālajā Igaunijā gandrīz pilnībā ir pārtraukuši stirnu medības, un zinātnieki ierosina 2025. gadā tās būtiski samazināt. Tas apliecina, ka plēsēju un pārnadžu populācijas ir cieši saistītas.
Līdz ar plēsēju populācijas pieaugumu pārnadžu skaits ir ievērojami samazinājies. Matemātiskie aprēķini rāda, ka bez medībām vilku populācija varētu piecu gadu laikā palielināties no aptuveni 300 līdz vairāk nekā 1600 dzīvniekiem. Šī skaitļu dinamika apliecina nepieciešamību pēc plēsēju populācijas kontrolēšanas.
Medības Skandināvijā un Baltijas valstīs
Norvēģijā lūši ik gadu nodara būtisku kaitējumu aitkopībai, kur mājlopu skaits pārsniedz vienu miljonu. Zviedrijā, kur lūšu populācija tiek lēsta 1400–1450 dzīvnieku apmērā, 2024. gada medību kvota bija 143 dzīvnieki jeb 10% no populācijas. Somijā tika reģistrēti aptuveni 2260 lūši, un pēdējā medību sezonā tika piešķirtas 300 lūšu nomedīšanas atļaujas. Medības sāksies decembrī, tāpēc nav pareizi teikt, ka Igaunija ir izņēmums.
Nepieciešamība pēc līdzsvara dabā
Rakstā uzsvērts, ka daba ir jāaplūko kā vienots veselums. Lūšiem un vilkiem ir kopīga barības bāze, un, ja lūšu populācija netiek kontrolēta, tas samazina vilku dabiskos pārtikas resursus, kā rezultātā palielinās uzbrukumi mājdzīvniekiem. Paļaušanās uz dabas pašregulāciju, kas nozīmētu visu meža dzīvnieku izēšanu un plēsēju iznīkšanu bada dēļ, nav saprātīgs risinājums.
Medību regulēšanas zinātniskais pamats
Pretēji maldīgiem apgalvojumiem lūšu medību atļaujas Igaunijā tiek piešķirtas, pamatojoties uz valsts izstrādātiem pārvaldības plāniem, kas tiek atjaunināti ik pēc desmit gadiem. Zinātnieki ik gadu sagatavo ziņojumus par dzīvnieku populācijām, un to pamatā tiek izstrādātas medību rekomendācijas. Apgalvojumi, ka medību atļaujas tiek izsniegtas, reaģējot uz mednieku spiedienu, ir nepamatoti.
Plēsēju radīto problēmu risinājums
Vilku uzbrukumu skaita pieaugums mājdzīvniekiem Igaunijā pēdējo 14 gadu laikā ir cieši saistīts ar vilku populācijas pieaugumu. Teritorijās, kur vilki netiek medīti, problēma saglabājas. Līdzīga situācija vērojama Somijā, kur vilku populācija ir aptuveni 500 īpatņi, kas šoruden vien nogalinājuši jau 25 medību suņus.
Secinājumi
Raksta noslēgumā Endriks Rauns uzsver, ka mūsdienās medības ir zinātniski pamatota darbība, kas balstās uz rūpīgiem pētījumiem un datiem, nevis pieņēmumiem vai emocijām. Šī pieeja ir būtiska, lai nodrošinātu dabas līdzsvaru un efektīvu lielo plēsēju populācijas pārvaldību. Viņš aicina sabiedrību uzticēties zinātnei un atbalstīt uz datiem balstītas diskusijas par šo svarīgo jautājumu.
Terorizēsim šo vietu. Vilku teritorijā kopā ar Aivaru Dunduru. 2. daļa. Video bloga #84 epizode
Abonē 2025. gadam ar pielikumiem un saņem 3 tematiskos pielikumus.
👉 Abonē 2025. gadam bez pielikumiem.
👉 Abonē 2025. gadam LIELO KOMPLEKTU: Medības ar Pielikumiem + e-izdevumi + LASI.LV | viss portāls
Abonē žurnālu Medības 2025. gadam
Žurnāla Medības novembra numurā lasi – vai ar alni viss it slikti!
