Kā ziņo Euronews, Itālijas vilku populācija pēdējo desmitgažu laikā ir strauji pieaugusi – ja 20. gadsimta 70. gadu sākumā vilki valstī bija gandrīz izzuduši, tad šobrīd to skaits tiek lēsts ap 3000–3500 indivīdu. Līdz ar to arvien biežāk veidojas situācijas, kur savvaļas plēsēji nonāk tiešā konfliktā ar cilvēkiem.
Janvāra sākumā sociālajos tīklos plašu rezonansi izraisīja video no Pezāro pilsētas Ziemeļitālijā, kur vilks dienas laikā skrien pa apdzīvotu ielu, netālu no bāra un automašīnām. Līdzīgi gadījumi pēdējo nedēļu laikā fiksēti arī citās Emīlija-Romanja reģiona pilsētās, tostarp Rimini un Čezēnā. Videoierakstos redzami vilki, kas pārvietojas gar dzīvojamām mājām, bet vienā no klipiem trīs vilku bars uz ielas saplosa kaķi.
Šie notikumi ir saasinājuši diskusiju par savvaļas dzīvnieku atgriešanos apdzīvotās vietās un par līdzāspastāvēšanas iespējām starp cilvēkiem un plēsējiem. Līdzīgas problēmas vērojamas arī citās Eiropas valstīs – Francijā, Vācijā un Spānijā.
Lidosta uz laiku slēgta vilku klātbūtnes dēļ
6. janvārī Rimini lidostā uz laiku tika apturēti visi izlidojošie un ielidojošie reisi. Iemesls nebija laikapstākļi, bet gan četru vilku klātbūtne lidlauka teritorijā netālu no skrejceļa, kas radīja risku gaisa kuģu satiksmei.
Tā kā ziemas sezonā lidojumu skaits ir neliels, tika ietekmēts tikai viens reiss. Tomēr notikums uzskatāmi parādīja, cik tieši vilku klātbūtne var ietekmēt infrastruktūras darbību.
Savvaļas dzīvnieku un medību eksperts Pjērs Klaudio Arigoni vietējiem medijiem skaidroja, ka vilki šajā apvidū dzīvo jau aptuveni divus gadus. Iespējams, tos piesaistījuši zaķi, savukārt sniegs ir padzinis vilkus prom no ierastajām medību teritorijām kalnos.
Iedzīvotāji veido vilku ārkārtas komiteju
Rimini pilsētā izveidots īpašs Vilku palīdzības dienests, kas atbild uz iedzīvotāju jautājumiem un sniedz ieteikumus par rīcību situācijās, kad vilki parādās apdzīvotās vietās. Tajā strādājošā dabas zinātniece Tanja Baski norāda, ka vilkus pilsētās piesaista atkritumu maisi, konteineri un pat suņu barība pagalmos.
Uzbrukumi cilvēkiem ir reti un parasti notiek tikai tad, ja vilki pierod pie cilvēku klātbūtnes un zaudē dabisko bailīgumu. Savukārt suņi, aitas, kazas un citi mājlopi kļūst par vieglu medījumu.
Speciālisti iesaka naktīs savus dzīvniekus turēt slēgtos aplokos un izmantot īpašus pretvilku žogus, kas slīpi noliekti aptuveni 45 grādu leņķī, lai vilks nevarētu tiem pārkāpt pāri.
Tomēr šādi ieteikumi neapmierina visus. Rimini apkaimē iedzīvotāji izveidojuši tā dēvēto vilku ārkārtas komiteju, uzsverot, ka galvenā problēma ir vilku skaita straujais pieaugums.
“Jāizvēlas – vai atstājam teritoriju vilkiem, vai cilvēkiem. Līdzāspastāvēšana nav iespējama,” teikts komitejas paziņojumā.
Iedzīvotāji norāda, ka vilki šajā reģionā nebija sastopami vismaz simts gadus, bet agrāk to skaitu regulēja mērķtiecīga medīšana. Tagad cilvēkiem tiek ieteikts turēt mājdzīvniekus telpās vai būvēt dārgus žogus ar elektrību, pazemes barjerām un dzeloņstieplēm, kas daudzviet pat ir aizliegti.
“Laukos suņi nav mājdzīvnieki, bet sargsuņi, un kaķi nepieciešami peļu un žurku ierobežošanai,” uzsver komitejas pārstāvji.
Dabas aizstāvji uzsver vilku nozīmi ekosistēmā
Neraugoties uz pieaugošo spriedzi, dabas aizsardzības organizācijas uzsver vilku pozitīvo lomu ekosistēmā. Dabas aizsardzības organizācija WWF Rimini nodaļa norādījusi, ka vilku klātbūtne palīdz atjaunot dabisko līdzsvaru un ierobežot mežacūku populāciju, kas pēdējos gados strauji pieaugusi.
Vienlaikus vietējās varas iestādes atzīst, ka Itālijas nacionālais vilku apsaimniekošanas plāns nav mainīts kopš 2002. gada un neatbilst jaunajai situācijai Eiropas līmenī. 2025. gadā Eiropas Parlaments samazināja vilku aizsardzības statusu no stingri aizsargāts uz aizsargāts, tādējādi dodot dalībvalstīm lielāku rīcības brīvību vilku populācijas pārvaldībā un konfliktu mazināšanā.
Emīlijas–Romanjas reģionā mēneša beigās paredzēta tikšanās starp pašvaldību vadītājiem, policiju un mežsargu dienestu, lai izvērtētu turpmākos pasākumus vilku klātbūtnes radīto risku mazināšanai.
Kad naktī, mežā satiec vilku! Cik ļoti jābaidās? Meža ziņas #23
👉 Abonē 11 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 11 mēnešiem ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības trešajā pielikumā Mednieka gads 2026 par slimībām un parazītiem
Žurnāla Medības janvāra numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
