Satraucošas ziņas žurnāls Medības saņem no Latgales. Ja līdz šim vilki lielākoties uzbruka aitu ganāmpulkiem, burtiski izputinot to saimniekus un liekot izbeigt nodarboties ar šo lauksaimniecības nozari, tad šobrīd tie ķērušies jau pie suņiem māju pagalmos. Latgales Mednieku un makšķernieku biedrībā zina vismaz septiņus gadījumus, kad vilki aiznesuši vai turpat pagalmā saplosījuši mājas sargu, pametot vien suņa galvu. Vienā gadījumā taksis aiznests pat no verandas pilsētas teritorijā, izlaužot apdares dēļus.
Latgales Mednieku un makšķernieku biedrības pārstāvis un mednieku kluba Mežabrāļi valdes priekšsēdētājs Viktors Reblis ir ļoti satraukts par notiekošo:
“Vilku skaits Latvijā ir dramatiski pieaudzis un uzskaite nav precīza. Turklāt, rodas sajūta, ka reālo vilku skaitu statistiski cenšas spiest uz leju. Savukārt vilku medību limits nenosedz populācijas pieaugumu. Tā visa dēļ populācija visu laiku palielinās. Visā Latvijā izskanēja gadījums, kad vilki iznīcināja kāda aitkopja biznesu Balvu pusē. Tā noticis arī Dekšāres pagastā. Vilku uzbrukumiem nebeidzoties aitkopību nolemts pārtraukt. Diemžēl, šis īpašnieks par visiem vilku uzbrukumiem nav ziņojis. Situāciju kritisku padara tas, ka šobrīd ir sācies kārtējais Āfrikas cūku mēra (ĀCM) vilnis. Vilkiem līdz šim ir bijusi pietiekama barības bāze – mežacūku sivēni. Šobrīd ĀCM dēļ vilkiem pietrūkst ko ēst. Tāpēc arī notiek uzbrukumi aitām un tā kā ganāmpulku paliek arvien mazāk, dramatiski palielinājies uzbrukumu skaits suņiem. Vilki uzbrūk suņiem māju pagalmos un tos nokož. Kopā tādu gadījumu ir vairāk nekā septiņi. Arī tad, ja vilki nokož suņus, saimnieki ne vienmēr par to ziņo. Var pat izdalīt divus epicentrus, kur šādi gadījumi jau kļūst masveidīgi. Viens no šādiem epicentriem ir Gaigalava – Strūžāni. Šajā apkaimē ir kūdras purvs ar aizaugušiem dīķiem. Pirms nedēļas purva malā esošā mājā saimnieks dzirdēja, ka suns naktī iekaucās. No rīta atklājās, ka no mājas sarga pāri palikusi tikai galva… Turpat netālu kādās citās mājās saimniekam iznākot pagalmā vilki uzbrukumu sunim pārtrauca, taču dzīvniekam jau bija pārkosta rīkle un suns no gūtajiem ievainojumiem nomira. Turpat vēl vienās mājās uz Rogovkas pusi suns pa nakti saplosīts un apēsts. Pie Darvaskalna uz Bērzpils pusi suns tāpat saplosīts pagalmā.
Vilks – dzīvas miesas ēdājs! Aivars Dundurs. “Šauj garām!” #188 epizode
Otrs epicentrs ir… Zilupes pilsēta un tās apkārtne. Kādās mājās pilsētas teritorijā vilki pa puse apēduši krievu-Eiropas laiku. Turpat pilsētā no verandas, izplēšot apšuvuma dēlīšus, vilki aiznesuši taksi, kas nelūgtos ciemiņus aprējis. No mājas verandas pilsētā!
Savukārt Opoļu ciematiņā, divus kilometrus no Krievijas robežas, saimniece, dzirdot, ka suns istabā stipri rej, izlaida savu mīluli ārā. Viņa redzēja, ka pa šoseju pretī skrien tā kā stirna. Izrādās, tas bija vilks, kas sakampa suni un sita pret asfaltu. Neskatoties uz sievietes kliegšanu suns tika aiznests. Kur vēl trakāk! Vēlos jautāt, kur mēs ejam, pakļaujoties zaļo spiedienam?
Arī stirnu daudzās vietās paliek mazāk. Ir savairojušies un konkurē par barību gan vilki, gan lūši, gan lāči. Visus plēsējus regulāri redz medību kamerās. Iespējams, tā paša zaļo spiediena dēļ arī Valsts meža dienests neparāda patiesi plēsēju skaitu…
Kad būs beigušās stirnas, aitas, suņi, kurš būs nākamais? Bērni, kas krēslā dodas uz skolu un atgriežas mājās lauku viensētās? Veci cilvēki? Vai tiešām jāgaida, līdz būs cilvēku upuri, lai sāktu rīkoties un samazinātu vilku populāciju? Kāds pieredzējis vilku mednieks viena mežsarga apgaitā Krievijas pierobežā (Latvijas pusē) saskaitījis piecus (!) vilku barus. Tas ir ļoti daudz! Piecas vilku mammas ar kucēniem… Viņiem visiem vajag ēst!
Šobrīd arī Eiropā sāk runāt, ka vilka statuss jāmaina. Ir arī cilvēku upuri. Bail iedomāties situāciju, ka vilki sāk uzbrukt mums, mūsu bērniem. Latvijas līmenī mums jau tagad nopietni jāpārdomā attieksme pret vilku un šīs sugas apsaimniekošanu. Jau šobrīd citu medību laikā kopš sezonas sākuma ir nomedīti gandrīz 100 vilki. Nomedīti satiekot nejauši, jo īstais vilku medību laiks ir sākoties sniegam, kad iespējams salenkt pēdas! Tas liecina par populācijas apmēru!”
Uzmanību! Nepatīkami skati! Video no Facebook grupas “STOP! Vilki un lāči pārņem Baltiju”
***
VMD komentārs
Par netipisku vilku uzvedību jāziņo mednieku kolektīviem
Valsts meža dienests saņēmis vairākus ziņojumus par vilku uzbrukumiem suņiem. Dienesta Medību daļas speciālisti aicina ziņot par netipisku vilku uzvedību mednieku kolektīviem.
Latvijā vilks ir īpaši aizsargājama ierobežoti izmantojama suga, kuru drīkst medīt stingri noteiktos apjomos – šajā medību sezonā ir atļauts nomedīt 300 indivīdus. Dienests uzsver, ka vilku medības palīdz uzturēt plēsēju dabiskās bailes no cilvēka un uzlabo lauku apvidu iedzīvotāju spēju līdzāspastāvēt ar vilku populāciju.
Valsts meža dienesta Medību daļas speciālisti atgādina, ka Latvijā vilku galvenais barības objekts ir savvaļas pārnadži – stirnas, staltbrieži un mežacūkas. Pēdējos gados pieaudzis ziņojumu skaits par vilku uzbrukumiem mājlopiem, lielākos postījumus nodarot aitu audzētājiem, tomēr šogad deviņos gadījumos cietuši arī suņi. Konkrētie vilku uzbrukumu gadījumi suņiem fiksēti Austrumlatgales virsmežniecības uzraudzībā esošajā teritorijā – Balvu, Ludzas un Rēzeknes novados.
“Suns kā vilka medību objekts saistāms ar indivīdu, kuram savvaļā ir apgrūtināta medījuma ieguve. Tas var būt vecs vai fiziskas traumas guvis atsevišķs indivīds vai pāris vilku, kuri nedzīvo barā, bet meklē savu teritoriju. Ja vilkam ir bijusi iespēja viegli nomedīt suni, ļoti ticams, ka tas šādu iespēju izmantos arī turpmāk. Tādēļ šādi indivīdi no vilku populācijas būtu jāizņem primāri,” uzsver Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis.
Lai pasargātu mājdzīvniekus no iespējama vilku uzbrukuma Valsts meža dienesta Medību daļas speciālisti iesaka:
– Ja vilks vairākas reizes dažu dienu laikā novērojams māju tuvumā, informēt par to tuvāko mednieku kolektīvu. Informāciju par mednieku kolektīviem var saņemt Valsts meža dienesta mežniecībās;
– Ja netālu no apdzīvotas vietas manīti vilki ar netipisku uzvedību, piemēram, tādi, kas zaudējuši dabiskās bailes no cilvēka un regulāri manāmi klaiņojot, informēt tuvāko mednieku kolektīvu;
– Neturēt suņus pie ķēdes. To šobrīd ierobežo arī normatīvie akti. Ja sunim nav iespējas aizbēgt un patverties vietā, kur vilks netiek klāt, tas var kļūt par vieglu medījumu plēsējam. Arī žogs ap māju atturēs nelūgto ciemiņu.
Valsts meža dienests aicina medniekus primāri medīt vilkus tajās medību platībās, kurās ir saņemtas ziņas par vilkiem ar netipisku uzvedību un medību platībās, kurās ir fiksēti vilku uzbrukumi mājdzīvniekiem.
Šogad Valsts meža dienests ir saņēmis 48 ziņojumus par vilku uzbrukumiem mājlopiem un mājdzīvniekiem. Dienests aicina ziņot par katru vilku uzbrukumu, jo tikai tie uzbrukumi, kura sekas pārbaudījuši dienesta speciālisti, tiek oficiāli atzīti par notikušiem, un tas ļauj pēc iespējas operatīvāk pieņemtu nepieciešamos drošības pasākumus.
Suņi atšķirībā no vilkiem ar savu medījumu spēlējas. Kas vainojams pie klaiņojošo suņu problēmas?
Septembra numurā par aļņu selektīvu medīšanu
Abonē žurnālu Medības 2023. gadam
