Postījumu mazināšana AS Latvijas valsts meži (LVM) piederošajās platībās šogad tiek apspriesta daudz aktīvāk nekā citos gados. Īpaši, ņemot vērā situāciju ar krīzi gaļas uzpirkšanas jomā un tās iespējamajām sekām. Valsts uzņēmums apsver atsevišķos reģionos un medību iecirkņos ieviest prasību atskaitīties par katru nomedīto briedi un alni, iesūtot dzīvnieka un izlietotā savilcēja fotogrāfiju.
“Postījumu intensitāte, ja skatās no mežsaimnieciskā mērķa, LVM mežos ir par lielu, un, lai postījumi nepieaugtu, uzņēmums katru gadu iegulda arvien lielākus līdzekļus mežaudžu aizsardzībā. Vietās, kur repelenti vairs nestrādā, esam uzsākuši mežaudžu iežogošanu,” atklāj LVM Meža infrastruktūras un medību struktūrvienības vadītājs Guntis Ščepaniks. Jāpiebilst, ka tieši šogad iežogojumu kvalitātes jautājums ir aktualizējies Lietuvā. Kaimiņvalsts mednieki pauž bažas, vai jaunaudžu žogi ir droši meža dzīvniekiem, vai tie neietekmē migrācijas intensitāti un ģenētisko daudzveidību. Tiek ziņots par desmitiem gadījumu, kad briežveidīgie un plēsēji, tajā skaitā arī vilki, ir iepinušies žogā un gājuši bojā mokošā nāvē. Guntis Ščepaniks paskaidro, ka pirms dažiem gadiem staltbriežu faktiskais nomedīšanas apjoms bija 50–60% robežās no pieļaujamā. Kad LVM uzsāka komunikāciju par situāciju ar medību tiesību lietotājiem, staltbriežu nomedīšanas procents pieauga līdz 95–98% no izsniegtā licenču skaita.
Ņemot vērā, ka atsevišķos reģionos medniekiem tika uzdots nomedīt līdz pat pusei no novērtētā dzīvnieku skaita, ar šādu medību intensitāti pāris gados postījumiem būtu jāsamazinās līdz minimumam. Diemžēl dabā tas neatspoguļojas, un rodas jautājums, vai kļūda ir sākotnējā skaita novērtējumā vai staltbrieži nomedīti, tikai aizpildot papīrus pie galda. Mežsaimnieki un medību sfēras funkcionāri cer, ka atļauju formālo norakstīšanu nākotnē novērsīs mobilā lietotne, kurā reģistrēs nomedīto dzīvnieku ar foto fiksāciju. Lietotne arī atbalstīs datu ievākšanu dzīvnieku skaita noteikšanai (novērojumi, postījumi). Šīs jaunās programmas izstrāde ir sākta, un paredzams, ka šoruden tā parādīsies testa versijā.
Arī bez šīs lietotnes LVM ir pieredze nomedīšanas fakta apliecinājumu iegūšanā. “Uzņēmums kā meža platību īpašnieks par medījamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem mežaudzēs rakstīja iesniegumu attiecīgās pašvaldības izveidotai medību koordinācijas komisijai ar lūgumu noteikt materiālo zaudējumu apmēru. Savukārt pašvaldības pienākums bija atbilstoši postījumu pakāpei uzdot medību tiesību lietotājam pastiprināti medīt postījumu vietās un sniegt atskaites par paveikto, proti, kontrolēt postījumu novēršanas pasākumu īstenošanas gaitu un rezultātus,” pastāsta Guntis Ščepaniks. LVM pārstāvis atceras, ka tālāk pašvaldības medību koordinācijas komisija, balstoties uz postījumu pakāpi, noteica konkrētajam mednieku formējumam nomedīšanas apjoma procentuālu sadalījumu pa mēnešiem un uzdeva atskaitīties par nomedītajiem staltbriežiem un aļņiem, veicot foto fiksāciju ar pievienotām X, Y koordinātām. Savu atskaiti mednieki sūtīja gan LVM, gan medību koordinācijas komisijai.
“Pašreiz platībās, kur mežaudžu postījumu novēršanai uzņēmums bija spiests ieviest tik stingru pieeju, ir jūtama situācijas uzlabošanās. Šobrīd LVM izvērtē, vai līdzīga prakse nebūtu jāievieš arī citiem medību tiesību lietotājiem, kuru platībās ir kritiski augsts postījumu līmenis,” atklāj LVM struktūrvienības vadītājs.
Latvijas Mednieku asociācijas (LATMA) vadītājs Haralds Barviks pagaidām nav pārliecināts, ka šādu atskaišu prasīšana no medniekiem dos kādu labumu. Pēc viņa teiktā, līdzīgu prasību, noslēdzot medību tiesību nodošanas līgumu, vienošanās tekstā iekļauj arī SIA Rīgas meži. Nomedījot alni vai briedi, medniekiem ir jānofotografē konkrētais uz dzīvnieka kājas piestiprinātais savilcējs un attēls jāsūta līguma partnerim.
“Es gribu teikt, ka LVM pēdējā laikā uzdzen jau tādu kā masu psihozi. Lai viņi paņem un pavērtē, cik daudz uzņēmums iegulda jaunaudžu aizsardzībā. Pret kopējo kompānijas apgrozījumu tas ir absolūtais minimums!
Uzmanību – alnis uz ceļa! Brauciet prātīgi
Valsts meža dienests (VMD) pakļaujas šīs psihozes ietekmei un dala licences nedomājot. Šogad ir atsevišķas teritorijas, kur savilcēju skaits divreiz pārsniedz platībās esošo dzīvnieku skaitu!” uzsver LATMA valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka var mežā atstāt divus dzīvniekus un postījumi tik un tā būs un to līmenis pat būtiski nemainīsies, jo ir mežā tādas vietas, kur dzīvniekiem patīk baroties. “Protams, ja briežveidīgo ir pārspīlēti daudz, kā dažās atsevišķās vietās Kurzemē, tad postījumu apmērs var būt ļoti liels,” teic Haralds Barviks.
Pēc LATMA vadītāja sacītā, tā vietā, lai aizvien palielinātu spiedienu uz briežveidīgo populācijām, mežu audzētājiem būtu jāpārskata postījumu novērtēšanas metodika: “Mēs gadiem ilgi runājam ar LVM par šo jautājumu. Piemēram, tur, kur mežs ir nopostīts par 100%, pēc pieciem gadiem jau ir normāla, veselīga jaunaudze, bet pēc papīriem tas joprojām skaitās nopostīts. Varbūt arī statistika nav tik precīza un dabā postījumu vietas izskatās citādi nekā uz papīra?”
Otra lieta, kas būtu jāmaina, ir saimniekošanas noteikumi. “Paši bijām Zviedrijā un redzējām, ka jaunaudzes var sākt kopt nevis tad, kad tās ir sasniegušas divus metrus, bet augstākas. Otrs, var saglabāt paaugu diezgan lielā apjomā. Trešais, jaunaudzi var kopt ar aizlaušanas metodi, nevis izretināt tā, ka tā pārvēršas par parku. Skaidrs, ka tādā jaunaudzē dzīvniekam ir daudz ērtāk ieiet un baroties, bet arī postījumi tur ir lielāki, jo nav paaugas un nav vājo kociņu. Tikai mērķa eksemplāri, kas tad arī tiek veiksmīgi nopostīti. Nevajag vienmēr meklēt ārējos ienaidniekus. Vajag arī savā virziena nedaudz palūkoties,” komentējot LVM darba principus un prasības pret mednieku kolektīviem, norāda Haralds Barviks.
“Kāpēc medniekiem bieži grūtības sagādā elementāras un vienkāršas darbības? Piemēram, ziņot par nomedītiem putniem zinātniekiem, nosūtīt lūša vai vilka pēdas VMD vai foto LVM?” retoriski vaicā jurists Artūrs Surmovičs.
Runājot par līguma nosacījumiem, viņš norāda: “Neskatoties uz to, ka LVM ir valsts kapitālsabiedrība, attiecības starp mednieku klubu un LVM ir privāttiesiskas dabas. Katras puses pienākumi un tiesības tiek noteiktas ar līgumu. LVM pienākums ir apsaimniekot Latvijas valsts mežus, nodrošināt ienākumu gūšanu un mantisko labumu visai valstij, ko tā dara tostarp ar līgumiem par medību tiesību nomu, paredzot ne tikai medību tiesību lietotāju tiesības, bet arī pienākumus. Savukārt no mednieku kluba puses ir tā brīnišķīgā iespēja šīs prasības pieņemt vai nepieņemt.”
Artūrs Surmovičs uzsver, ka LVM meža audzēšana ir saimnieciskā darbība un postījumi, ko nodara savvaļas briežveidīgie, rada zaudējumus: “Ja tur ir kādi riski, tad tie var tikt iekļauti cenā. Ja mednieki nevēlas sūtīt fotoatskaites, tad no uzņēmējdarbības risku viedokļa nākamais solis varētu būt nomas maksas celšana par medību platībām, lai šos riskus nodrošinātu.”
Nav noslēpums, ka daudzi mednieki ir pret nomedīšanas apjomiem, kādus pieprasa LVM.
“Viņi gribētu, lai dzīvnieku mežā vispār nebūtu, bet tas taču ir pretrunā visiem ilgtspējīgas saimniekošanas un dabas aizsardzības principiem, kas mums visiem, kas meža resursus izmanto, būtu tomēr jāievēro,”
uzskata kāds mednieks no Kurzemes puses.
Kopumā, vērojot notiekošo, pārmaiņas medību saimniecībā un attieksmes inerci, kļūst skaidrs, ka mums vēl tāls ceļš ejams. Gan infrastruktūras, gan medību saimniecības, gan attieksmes ziņā. Pavisam drīz medniekiem gribot negribot nāksies kļūt modernākiem. Elektroniskā atskaitīšanās sistēma dos daudz priekšrocību un daudzējādā ziņā atvieglos mednieka pienākumus, taču prasīs arī piepūli, pielāgojoties šim jauninājumam.
Tajā pašā laikā ir jautājums – vai tikai medniekiem būs jābūt absolūti precīziem? Daba mums ir kopēja, un mums visiem par to ir jārūpējas.
Par termiķiem, gaļas ciršanu, kašķainiem vilkiem un briežu bildēšanu. “Šauj garām!” #102 epizode
Lasi un abonē žurnālu Medības arī nākamgad!
