Žurnāls Medības saņēmis kādas lasītājas pieredzes stāstu, sadzīvojot ar vilku nodarītajiem postījumiem. Sieviete raksta: “Labdien! Saimniecībā Ventspils novadā, Popes pagastā pēdējo mēnešu laikā ir noplēsti jau četri jēri – divi jēri 26. septembrī, viens 1. oktobrī, bet vēl viens šonakt (naktī uz 4. oktobri). Ar medniekiem esam sazinājušies. Vienu reizi mednieki bija arī paši apskatīt notikuma vietu, paši to sabildēja. Kā šādā situācijā rīkoties?”
Kā jau ziņojām iepriekš, Valsts meža dienests aicina lopkopjus pievērst lielāku uzmanību ganāmpulku drošībai un veikt preventīvus pasākumus, kā arī, ja noticis uzbrukums, par to ziņot VMD attiecīgā rajona virsmežniecībai. Par uzbrukumu jāziņo pēc iespējas ātrāk, lai speciālists var operatīvi ierasties notikuma vietā, izdarīt slēdzienu, sastādīt aktu un paņemt plēsēja DNS paraugu tālākai analīzei. Uzbrukums, par kuru ticis ziņots, tiek oficiāli atzīts par notikušu un kalpo par pamatu vilku nomedīšanas apjoma noteikšanai.
Valsts meža dienesta virsmežniecību kontaktinformācija
Konstatējot noplēstu dzīvnieku, to noteikti ir jānofotografē. Īpašu uzmanību jāpievērš tam, lai informācijā par fotogrāfiju (foto faila rekvizītos) fiksētos notikuma vietas GPS koordinātes. Šim nolūkam pirms foto uzņemšanas jāaktivizē ierīces GPS atrašanās vietas atzīmēšanas funkciju, un nedaudz jānogaida, citādi GPS koordinātes var nefiksēties vai arī fiksēties ar lielu novirzi.
Uzņemot foto ar viedtālruni, lai precīzāk noteiktu atrašanās vietu, vēlams aktivizēt arī mobilo datu pieeju. Android viedtelefonos fotografēšanai ir ērti izmantojama lietotne NoteCam, kas vizuāli uzrāda fotografēšanas vietas koordinātes telefona ekrānā.
Fotogrāfijas, nemainot failu izmērus un oriģinālos nosaukumus, jāsūta uz VMD e-pasta adresi vilki@vmd.gov. Ja GPS koordinātes foto faila rekvizītos fiksēt tomēr neizdodas, tās var pievienot e-pasta vēstulē arī citādā veidā. Tāpat VMD lūdz nepārsūtīt fotogrāfijas caur lietotni WhatsApp, jo šādi zūd faila rekvizītos esošās koordinātes. Šie iesniegtie dati tiks izmantota lielo plēsēju populāciju stāvokļa novērtēšanai.
Šogad VMD saņēmis informāciju par 33 apstiprinātiem vilku uzbrukumiem, tajos nogalinātas 74 aitas, četri liellopi, pieci suņi un pieci staltbrieži briežu dārza teritorijā. Savainotas 14 aitas un viena kaza. Visvairāk vilku uzbrukumu mājlopiem reģistrēts Ventspils novadā – seši uzbrukumi, tam seko Madonas un Augšdaugavas novads, katrā no tiem notikuši pieci uzbrukumi.
Īpaši no vilku uzbrukumiem septembra vidū cietusi kāda zemnieku saimniecība Madonas novadā, kur nedēļas laikā notika trīs atkārtoti vilku uzbrukumi. Šī saimniecība no plēsēju uzbrukumiem ir cietusi arī iepriekšējos gados. Uzbrukt mājlopiem vilki mēdz gadījumos, kad ir savainoti vai slimi, jo nav spēka vai veiklības noķert savvaļas dzīvnieku, vai arī sapratuši, ka tas ir ātrs un viegls veids, kā tikt pie barības.
Kaut arī Latvijā kompensācijas par vilku nodarītajiem zaudējumiem nemaksā, VMD aicina ziņot par vilku uzbrukumiem dienesta struktūrvienībām. Saņemot informāciju par iespējamu plēsēja uzbrukumu, VMD speciālisti dodas uz notikuma vietu to apsekot. Svarīgi par uzbrukumu ziņot pēc iespējas ātrāk pēc notikušā, kamēr uzbrucēja DNS materiāls un pēdu nospiedumi nav zuduši, nav zudusi cita būtiska informācija. Uzbrukumu, kuru izmeklējis un pārbaudījis VMD eksperts, oficiāli atzīst par notikušu un tas ir par pamatu tālākai VMD rīcībai, arī nosakot vilku nomedīšanas apjomu.
Vienlaikus VMD aicina lopkopjus pievērst lielāku uzmanību ganāmpulku drošībai un veikt preventīvus pasākumus. Neatstāt lopus bez uzraudzības uz ilgu laiku, biežāk tos apsekot, vērot apkārtni, pārbaudīt, vai nav bojāti žogi, un sekot līdzi tam, vai tuvējā apkārtnē nav manītas lielo plēsēju klātbūtnes pazīmes. Kā arī turēt lopus droši iežogotās teritorijās, sevišķi nakts laikā. Aitas var turēt kopā ar liellopiem, pret tiem plēsējiem ir lielāks respekts un uzbrukuma varbūtība mazāka. Ierasta aizsardzības prakse ir elektriskais gans. Jāņem vērā, ka elektriskais gans ar vienu vai divām stieplītēm pret vilkiem nelīdz, nepieciešamas žoga ar vismaz piecām vai sešām stieplēm. Turklāt zemākā stieple nedrīkst būt augstāk par 20 cm no zemes, ja tā ir augstāk, vilks var izlīst pa apakšu. Tāpat ieteicams izmantot sargsuņus, kas pastāvīgi uzturas kopā ar lopiem un efektīvi attur plēsējus no uzbrukuma tikai ar savu klātbūtni.
Vilku populācijas stāvoklis Latvijā ir vērtējams kā stabils, un vilku izplatībai ir tendence pieaugt. Kopš medību sezonas sākuma ir nomedīti 144 vilki, kas ir vairāk nekā puse no šajā sezonā noteiktā limita – 280 vilkiem.
Nokostas aitas, saimnieks bezspēcīgs
Lasi un abonē žurnālu Medības arī nākamgad!
