Avots: Igaunijas Mednieku savienība
Igaunijā lāču jautājums atkal nonācis uzmanības centrā. 20. jūlijā Igaunijas Vides departaments izsniedzis šī gada pirmās speciālās atļaujas divu lāču nomedīšanai. Atļaujas piešķirtas teritorijās, kur lāči atkārtoti postījuši bišu stropus, neraugoties uz jau izmantotiem aizsardzības pasākumiem.
Runa nav par vienreizēju lāča parādīšanos pie bišu dravas. Postījumi notikuši vietās, kur izmantoti pretplēsēju žogi un mirgojošas gaismas, turklāt lāči bišu stropus postījuši cilvēku un dzīvojamo ēku tiešā tuvumā. Tas nozīmē, ka dzīvnieki turpinājuši atgriezties pie viegli pieejamas barības arī tad, kad cilvēki jau bija mēģinājuši tos atturēt.
Atļaujas izsniegtas Pelvas un Tartu medniekiem lāču nomedīšanai Saverna, Kõlleste un Haaslava medību iecirkņu teritorijās, kur vairākos tuvējos ciematos atkārtoti tika reģistrēti plēsēju nodarītie postījumi.
Igaunijā lāču medības turpmāk atļautas tikai ar īpašu atļauju
Šopavasar Igaunijā mainīta lāču medību kārtība. Aprīlī Klimata ministrija grozīja medību noteikumus, paredzot, ka turpmāk lāci drīkst nomedīt tikai ar Igaunijas Vides departamenta izsniegtu speciālu atļauju.
Tas nozīmē, ka vairs nepastāv klasiskā lāču medību sezona ar noteiktu tās sākuma un beigu datumu. Tā vietā katrs gadījums tiek izvērtēts atsevišķi, un speciālo atļauju iespējams izsniegt visa gada garumā – ar nosacījumu, ka lēmums pirms tam ir rūpīgi izvērtēts.
Šāda pieeja ļauj reaģēt uz ilgstošiem konfliktiem elastīgāk – medības organizējot vietās, kur postījumi atkārtojas, un laikā, kad tas ir bioloģiski piemērotākais. Igaunijas Vides departaments uzsver, ka speciālo atļauju lāča nomedīšanai var izsniegt tikai atkārtotu lāču postījumu novēršanai vai bīstamu situāciju profilaksei.
Meža kamera fiksē lāceni ar četriem mazuļiem
Vienlaikus Igaunijas meža kameras fiksējušas arī skatu, kas labi parāda, cik labvēlīgi apstākļi šobrīd ir lāču populācijas attīstībai. Tartu apriņķī Meeksi mednieku biedrības meža kamera jūlija sākumā pie barotavas nofilmējusi lāceni ar četriem šā gada mazuļiem.
Fotogrāfijās redzams, kā lāču ģimene mierīgi rosās barotavas tuvumā. Vienā no kadriem lācene pieceļas uz pakaļkājām, bet apkārt tai ziņkārīgi kustas četri lācēni.
Četru mazuļu metiens brūnajam lācim nav ikdiena. Visbiežāk lācenēm piedzimst viens, divi vai trīs mazuļi. Tāpēc šāds novērojums ir īpašs – tas liecina gan par veiksmīgu konkrētās lācenes vairošanos, gan par labiem apstākļiem mazuļu izdzīvošanai.
Vai lācis, kas pieceļas kājās, gatavojas uzbrukumam?
Sabiedrībā joprojām ir dzīvs priekšstats, ka lācis, pieceļoties uz pakaļkājām, gatavojas uzbrukt. Patiesībā šāda uzvedība visbiežāk nozīmē pavisam ko citu.
Ar iniciatīvu Par drošību Latvijas mežos un lāču populācijas ierobežošanu un tās pamatojumu plašāk iespējams iepazīties platformā ManaBalss, kur par to iespējams arī parakstīties.
Lācis pieceļas, lai labāk novērtētu apkārtni un uztvertu smaržas. Redze nav šī dzīvnieka spēcīgākā maņa. Daudz svarīgāka lāčiem ir oža, tā ir viņu galvenais informācijas avots par apkārt notiekošo.
Tāpēc lāča piecelšanās uz pakaļkājām pati par sevi nav jāuztver kā uzbrukuma pazīme. Visbiežāk tas ir veids, kā dzīvnieks mēģina labāk saprast apkārt notiekošo – saskatīt plašāku apkārtni un uztvert smaržas. Taču tas nemaina galveno drošības principu: lācim nedrīkst tuvoties, un īpaša piesardzība jāievēro situācijās, kad tuvumā ir mazuļi.
Ko Igaunijas piemērs nozīmē Latvijai?
Igaunijas situācija ir labs piemērs tam, ar ko arvien biežāk būs jārēķinās arī Latvijā. Brūnais lācis Latvijā joprojām ir īpaši aizsargājama suga, taču tā klātbūtne mūsu mežos kļūst arvien pamanāmāka.
Saskaņā ar LVMI Silava apkopotajiem monitoringa datiem 2025. gadā Latvijā konstatēti vismaz 190 brūnie lāči. Zinātnieki norāda, ka pēdējo piecu gadu laikā lāču skaits Latvijā gandrīz dubultojies, un populācijas pieaugums turpinās.
Līdz ar lāču skaita pieaugumu paplašinās arī to izplatības areāls. Ja agrāk par lāča klātbūtni nereti liecināja vien pēdas pierobežas mežos, tad šobrīd novērojumi kļūst biežāki arī citos reģionos. LVMI Silava pētnieki norādījuši, ka atsevišķās teritorijās lāču pēdu novērojumi mežā vairs nav retums, bet kļūst par ikdienišķu parādību.
Pēdējā laikā Latvijā publiski izskanējuši vairāki gadījumi, kad lāči manīti cilvēku māju tuvumā vai pat pagalmos. Cēsu pusē iedzīvotāji ziņojuši par lāci, kas pastaigājies mājas pagalmā, savukārt Raiskuma pagastā lācis postījis lauku sētas, saplosot būrus un aiznesot mājputnus un trušus. Šādi gadījumi parāda, ka lācis Latvijā vairs nav tikai rets novērojums, bet gan arvien biežāk tas kļūst par praktisku drošības un saimniecību aizsardzības jautājumu.
DAP: lāci nevajag provocēt
Dabas aizsardzības pārvalde atgādina, ka, sastopot lāci, dzīvniekam nedrīkst tuvoties, to nevajag mēģināt aiztikt, panākt vai traucēt, īpaši, ja tuvumā ir mazuļi. Ja lācis cilvēku pamanījis un izrāda interesi, jāatkāpjas mierīgi, neskrienot un negriežot dzīvniekam muguru.
Kā sevi pasargāt pret lāci
Ir pierādīts, ka piparu gāze ir ļoti efektīva, ja tiek izmantota pareizi. 2008. gada pētījumā par lāču uzbrukumiem Aļaskā (ASV) no 1985. līdz 2006. gadam tika konstatēts, ka piparu gāze 92% gadījumu apturēja nevēlamu lāča uzvedību. Vēl jo vairāk, 96% gadījumu, kad cilvēki nonāca tuvā kontaktā ar lāci, iztikts bez ievainojumiem.
Piparu gāzes efektivitāte ir atkarīga no situācijas un uzbrukuma apstākļiem, tomēr viens no galvenajiem uzsvariem ir uz to, ka ar piparu gāzi lāci nenogalina, bet gan atbaida, tādā veidā uzlabojot sabiedrības drošību. Protams, neviens atbaidītājs nav 100% efektīvs, tomēr šis ir viens no visiedarbīgākajiem līdzekļiem, lai sevi pasargātu.
Daži fakti:
– 92% gadījumu piparu gāze efektīva brūno lāču, 90% melno lāču, bet 100% balto lāču uzbrukumu gadījumā
– 98% gadījumu, kad piparu gāze izmantota lāča uzbrukuma gadījumā, cilvēkiem izdevies izvairīties no jebkādiem ievainojumiem
– 7% gadījumu vēja virziens neveiksmīgi ietekmēja piparu gāzes efektivitāti
– 14% gadījumu, kad tika lietota piparu gāze, nedaudz cietis arī cilvēks, kas to izmantoja
– Piparu gāzes aerosolu nedrīkst turēt somā, tam jābūt pa rokai, jo lāča uzbrukums var notikt ļoti ātri un negaidīti
Aizsargājošs aerosols CR Grizzly pret lāču uzbrukumiem
150 ml iepakojums, aerosola darbības distance līdz 5 m – cena 32,90 eiro
300 ml iepakojums, aerosola darbības distance līdz 10 m – cena 54 eiro
Aerosolam ir arī speciāls drošības vāciņš, kas nodrošina, ka viela no aerosola nesāk plūst pati no sevis. Parocīgs aizsarglīdzeklis meža vidē, kur ir daudz dažādu dzīvnieku.
Ko darīt, ja uzbrūk lācis?
1. Paņem aerosolu;
2. Noņem drošinātāju;
3. Turi ar abām rokām;
4. Tēmē lāča sejas virzienā, vēršot mazliet uz leju;
5. Smidzini maziem, īsiem intervāliem (2-3 sek);
6. Ja lācis tuvojas, atkārto;
7. Uzliec drošinātāju un noliec drošā vietā.
Ar iniciatīvu Par drošību Latvijas mežos un lāču populācijas ierobežošanu un tās pamatojumu plašāk iespējams iepazīties platformā ManaBalss, kur par to iespējams arī parakstīties.
Līdzāspastāvēšana nav tikai skaists sauklis
Igaunijas piemērs labi parāda, cik sarežģīta kļūst lielo plēsēju apsaimniekošana brīdī, kad populācija aug un dzīvnieki arvien biežāk nonāk cilvēku tuvumā. No vienas puses – lācene ar četriem mazuļiem ir spēcīgas populācijas apliecinājums. No otras – atkārtoti postīti bišu stropi un nepieciešamība izsniegt īpašas atļaujas problemātisku lāču nomedīšanai.
Arī Latvijā šī diskusija kļūs arvien aktuālāka. Lāču skaits pieaug, to izplatība paplašinās, un līdz ar to biežāk būs jārunā ne tikai par sugas aizsardzību, bet arī par praktisku līdzāspastāvēšanu – kā pasargāt cilvēkus, mājdzīvniekus, dravas un lauku saimniecības.
Kad kā alķīmiķi – no brozas zeltu taisa! Papīra mērķi apēst nevar! “Šauj garām!” #345 epizode
👉 Abonē 5 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 5 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības jūlija numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
< />
