Mednieku kolektīvi, kuru medību teritorijas robežojas ar galvaspilsētu, šajā medību sezonā pamanījuši palielinātu lielo plēsēju skaitu pilsētas tuvumā – tā vēsta Igaunijas Mednieku savienība.
Oktobrī un novembrī aktīvi notiek dzinējmedības, un mednieku prātus aizrauj aļņu medības. Taču šajā periodā iespējams redzēt arī citus medījamos dzīvniekus. Piemēram, mednieku biedrība Diāna, kas medī Harju apriņķī netālu no Igaunijas galvaspilsētas Tallinas, oktobra un novembra rīkotajās dzinējmedībās fiksējuši vairāk lāču, lūšu un vilku nekā iepriekšējos gados. Biedrības medību teritorijas atrodas vien padsmit kilometru attālumā no Tallinas, un gandrīz katrā nedēļas nogalē, medību laikā, iespējams ieraudzīt lielos plēsējus – lāčus, lūšus un vilkus.
Apriņķa mednieki pamana, ka pieaudzis lielo plēsēju skaits, it īpaši lāči. Agrāk tie bija sastopami galvenokārt valsts austrumu un rietumu apriņķos, bet nu jau teju visā republikā. Pat galvaspilsētas rajonā Rocca Al Mare, kas ir apdzīvota vieta.
Seši lāči vienā mastā
Pirms gada mednieku biedrības Diāna medību platībās bija novērota lācene ar trīs lācēniem, lācene ar diviem lācēniem, viens pieaudzis lācis un divi vai trīs pusaugu lāči. Šoruden medību laikā fiksēts, ka no viena masta iznāk lācene ar trīs mazuļiem, pieaudzis lācis un viens gadu vecs lācis. Tas ir daudz.
Lāči tomēr nav vienīgie, ko mednieki sastop. Kādās citās dzinējmedībās no masta iznākuši divi lāči, trīs lūši, četri aļņi un trīspadsmit mežacūkas. Lielie plēsēji koncentrējās tur, kur atrodas to barības bāze. Kāds mednieks arī norādījis, ka 80. un 90. gadu laikā vilki bijuši daudz modrāki un izdzirdot motoru rūkoņu vai cilvēku tuvumu, metušies bēgt. Šobrīd situācija esot mainījusies, vilki no cilvēkiem vairs nebaidoties. Pagājušājā nedēļā organizētajās dzinējmedībās vienā mastā redzēti pieci aļņi, lāču māte ar mazuļiem un viens vilks. Arī meža kamera regulāri fiksē lielos plēsējus. Plēsēji un to postījumi fiksēti arī citās medību teritorijās Tallinas tuvumā.
Izmaiņas barības bāzē
Igaunijas mednieku savienības izpilddirektors un biologs Tonis Korts norāda, ka samazinās pieejamība barības bāzei, tāpēc lielie plēsēji sāk kļūt drošāki un tuvoties cilvēkam. Par to liecina arī negadījumu skaits uz ceļiem, ko izraisījis meža dzīvnieks. No pērn saņemtajiem 1247 ziņojumiem, ceļa satiksmes negadījumos bojā gājuši divpadsmit lūši. Savukārt šogad trīs ceturkšņos to skaits pieaudzis līdz piecpadsmit lūšiem. Jāņem vērā, ka reālais bojā gājušo lūšu skaits varētu būt lielāks, jo ne par visiem gadījumiem tiek ziņots.
Tāpat mednieki novērojuši izteiktu stirnu populācijas samazināšanos, ko saista ar lūšu populācijas pieaugumu, jo Igaunijā lūšu medības ir aizliegtas. Jāņem vērā, ka pieaudzis lūsis gada laikā apēd aptuveni 60 stirnu. Ja teritorijā ir divi vai trīs pieauguši lūši, tad apēsto stirnu skaits sasniedz no 120 līdz 180 stirnām.
Palielinoties lielo plēsēju skaitam, palielinās arī postījumi. Viņi, tāpat kā mednieki, pārvietojas un lūko pēc sava medījuma. Samazinoties barības bāzei ierastajā plēsejā vidē, tas kļūst daudz drošāks arī cilvēku tuvumā. Tā rezultātā tiek nokosti aitu ganāmpulki, citi mājlopi un mīļdzīvnieki.
Kādam vajadzētu būt maksimālajam vilku skaitam Latvijā? Kad vilki tuvojas sētai
Abonē 2024. gadam. DĀVANĀ KALENDĀRS un iespēja laimēt karabīni CZ 457 THUMBHOLE .22 LR 1/2x20UNF no SIA “Ieroči”. Akcijas periods 1.10.-23.12.2023. Loterijas atļaujas Nr. 7861.
👉 Abonē 2024 gadam bez pielikumiem.
👉 Abonē 2023 gadam ar 3 pielikumiem.
Novembra numurā par drošību – nav nekā svarīgāka!
Abonē žurnālu Medības 2024. gadam
