Jau labu laiku žurnālā katru mēnesi publicējam dažādus citātus – ko par medībām runā tauta.
Citāti
Anonīms: “Veselīgā uzturā neapšaubāmi vieta ir arī zivīm un gaļai. Ja to nenogalināsi, tad paliksi bešā. Nezinu, vai būtu taisnīgi pielīdzināt dzīvnieku aizstāvjus sektantiem, bet viņu uzskati bieži vien ir tik stipri, ka mijas ar apmātību. Makšķerēšana un medības turpretim ir veselīgs vaļasprieks, kuru pieprotot grūtos laikos varēsi izdzīvot, bet labos – tikt pie svaigas delikateses.”
Juris Lazdiņš: “Ir mednieki, kuri kautrējas no savām sliktajām šaušanas prasmēm un baidās, ka par to var uzzināt citi. Tie ir nevajadzīgi aizspriedumi! Uz šautuvi iet, lai trenētos un mācītos!”
Jānis Greivulis: “Tas taču ir tik jauki – medījuma un mednieka godināšana, aknu cepšana, riktīgi gaļaina zupa. Es domāju, ka medības ir bijušas pirms mums un būs vēl ilgi pēc mums.”
Dace Raipale: “Citi pāri galvenokārt plāno, kā izbrīvēt laiku restorāniem, teātriem, skaistām ballēm, starp citu, arī mēs ar vīru šādai atpūtai reizēm atlicinām brīžus, bet šis kopīgais vaļasprieks – medības – ir pavisam kas cits.”
Anticitāti
Anonīms: “Un ja šie bērni, kas makšķerē un medī, izaugs par maniakiem? Kurš tad par to atbildēs? Mēs jau zinām, ka ir maz slepkavu, kas nekad iepriekš nav nogalinājuši arī dzīvnieku…”
Anonīms: “Lopiņu nevar nokaut ar mīlestību. Varbūt var to turēt ar mīlestību – audzēt un kopt? Kaušana ir process, kur emocijas jāliek malā un tas jāizdara profesionāli. Nekāds patīkamais darbs tas nav, un tas, kurš lopus neaudzē, ar to droši vien nekad nesaskarsies. Izbaudiet labāk maltīti, kā iepriekš minēts “konservu bundžās, desās, filejās un steikos”, lai citi parūpējas par to, kā gaļa tur nonāk. Nedomāsim par to! Labu apetīti!”
Anonīms: “Tad jautājums – tie mednieki ir maznodrošināti, bezdarbnieki vai sociāli mazaizsargāti, ja jaunais cenrādis, pēc viņu ieskatiem, ir nepanesams? Medības vienmēr ir bijusi samēra elitāra lieta. Cik nemaksā pats ierocis, munīcija utt. Ubagi atradušies. Tad lai iet sakņu dārziņu iekopt!”
Anonīms: “Ja medniekiem un mednieku kolektīviem nav kur naudu likt, tad lai mednieki labāk šo naudu ziedo dievturiem! Dievturi ar prieku par šo naudu iestādīs un apsaimniekos svētmežus. Dievturi izveidos pagāniskās svētvietas un godās sentēvu dievus – latvju dievus.”
Joki un medniekstāsti #1. Sarunas ar medību inspektoriem
Mazais zemnieku kauss – joki, mūzika un šaušanas sacensības
