Visticamāk, nebūs pārspīlēts, sakot, ka teju ikviens ar medību vai mežsaimniecības jomu saistīts cilvēks kaut reizi ir uzdūries mežā izmestām riepām vai citiem mēsliem. Diemžēl tā ir ikdiena. Spriežot pēc apjomiem, riepas dabā izmet gan privātpersonas, gan juridiskas personas. Var tikai zīlēt, vai tie ir autoservisi, transporta pakalpojumu vai kaut kādā citā jomā strādājošie uzņēmumi. Kur ziņot, kā rīkoties, kādas iespējas saukt pie atbildības vainīgo, un kādi sodi paredzēti par riepu izmešanu dabā?
Skaidro Valsts vides dienesta (VVD) sabiedrisko attiecību speciāliste Daina Vārpiņa.
Ziņot īpašniekam
Ja mežā ir atrastas riepas, ir jāziņo pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā konstatēta vides piegružošana.
Pašvaldības pienākums ir organizēt atkritumu apsaimniekošanu savā teritorijā. Var mēģināt uzreiz noskaidrot tiešo īpašnieku. Piemēram, mednieku biedrībām, kas slēdz līgumus ar zemes un meža īpašniekiem, šāda informācija varētu būt pieejama. Tādā gadījumā par vides piegružošanu uzreiz var ziņot īpašniekam, tajā skaitā arī AS Latvijas valsts meži (LVM) vai AS Rīgas meži.
Ziņot Vides SOS
Visērtākais paņēmiens ir ziņot par nelegālo riepu izgāztuvi, izmantojot mobilo lietotni Vides SOS. Šis pakalpojums ir pieejams arī internetā, mājaslapā ar tādu pašu nosaukumu videssos.lv.
Šajā mobilajā lietotnē, ko administrē VVD, jebkurš var ziņot par konstatētajiem vides pārkāpumiem: nelegālo sadzīves atkritumu, riepu, dažādu rūpniecisko un citu atkritumu izgāztuvi. Informācija nekavējoties nonāk VVD rīcībā. Lietotnes Vides SOS priekšrocība – atbildīgās iestādes saņem informāciju ar koordinātām, tādējādi tiek iegūta precīza informācija par vietu, kur šis pārkāpums ticis konstatēts. Tas ir ļoti būtiski, lai konstatēto pārkāpumu novērstu un atvieglo dzīvi ziņotājam, kuram nav jāgaida atbildīgo dienestu ierašanās vai kaut kā citādi jāpūlas, lai parādītu vietu, kur piegružojums konstatēts.
VVD saņemtos ziņojumus izskata un attiecīgi vai nu pieņem darbam, ja ziņojums ir tā kompetencē, vai nodod tālāk attiecīgajai pašvaldībai vai citai iestādei, piemēram, LVM, kuru kompetencē ir tālāk risināt šo situāciju. Pašvaldība pēc nepieciešamības var sazināties ar konkrētās zemes īpašnieku – fizisku vai juridisku personu.
Zvanīt pa VVD vienotā zvanu centra diennakts tālruni 26338800
Šādos gadījumos VVD vienotā zvanu centra dežuranti pieņem zvanus, noskaidro visu zvanītāja rīcībā esošo informāciju, ko atbilstoši situācijai nodod rīcībai vides inspektoram vai, kad konkrētais risinājums ir citas iestādes kompetencē, informē par to zvanītāju un lūdz sazināties ar atbildīgo iestādi.
VVD aicina iedzīvotājus izmantot VVD vienotā zvanu centra tālruni situācijās, kad nepieciešama nekavējoša rīcība, savukārt pārējos gadījumos ziņot, izmantojot mobilo lietotni Vides SOS vai elektroniski, rakstot e-pastu: okc@vvd.gov.lv.
Ja ziņojuma iesniedzējs ir paudis vēlmi saņemt atgriezenisko saiti, tad atbilstoši personas vēlmei (telefoniski vai e-pastā) VVD sniedz atbildi par pieteikuma rezultātu.
Kas tieši ir VVD kompetencē?
VVD kompetencē ir sastādīt ziņojumu par iespējamo vides piesārņojumu vai piegružošanu tajos gadījumos, kad iespējamais vainīgais ir atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums, autoserviss vai nolietotu transportlīdzekļu izjaukšanas uzņēmums (neatkarīgi no atkritumu, t. sk. riepu, atrašanas vietas). Šajos gadījumos visbiežāk vidē tiek izmests būtisks ražošanas atkritumu apjoms. VVD atgādina, ka par sava īpašuma pārraudzīšanu un to, ka konkrētā teritorija netiek piegružota un vidē netiek izmesti atkritumi, primāri ir atbildīgs zemes īpašnieks!
Kam riepas būtu jāsavāc?
Atkritumus apsaimniekot drīkst komersants, kurš ir saņēmis atbilstošu atļauju. Atbildīgs par izmestajiem atkritumiem ir atkritumu radītājs, kuram ir jāsedz visas saistītās izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu.
Ja vainīgo atrast neizdodas, tad pats zemes īpašnieks, kura īpašumā ir izveidojusies nelegāla izgāztuve, nodod gružus atkritumu apsaimniekotājam un sedz visas izmaksas. Ja ir iespējams atrast vainīgo un pierādīt, ka tieši šī persona ir attiecīgā piegružojuma radītāja, atkritumu apsaimniekošanas izmaksas var piedzīt no tās.
Vai riepu apsaimniekotājs šobrīd pieņem riepas bez maksas? Kā un kur to var izdarīt?
Iedzīvotāji nolietotās riepas var nodod atkritumu pieņemšanas laukumos. Informācija pieejama vietnē www.atkritumi.lv. Laukumu saraksts meklējams arī attiecīgās pašvaldības tīmekļa vietnē. Savukārt informācija par komersantiem, kas pieņem riepas, pieejama Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācijas izveidotajā vietnē www.riepaarritdienu.lv.
Ikvienai fiziskai personai kalendārajā gadā ir iespēja bez maksas nodot četras riepas.
Kā mednieki, vietējie iedzīvotāji, dabas cienītāji var palīdzēt?
VVD aicina iedzīvotājus būt aktīviem un ziņot par atkritumu nelikumīgu apsaimniekošanu vai dabā izmestiem gružiem.
Ja redzams, ka kāds atkritumus gatavojas atstāt mežā, grāvī vai citviet, jāmēģina piefiksēt pārkāpēja automašīnas numuru, ja iespējams, nofotografēt notikumu, bet pēc tam uzreiz jāzvana pašvaldības policijai! Tajā pašā laikā ikviens šāda pārkāpuma liecinieks ir aicināts arī iesaistīties dabas sakopšanā. Ja vien piegružotajā vietā nav tik daudz atkritumu, ka jāved ar kravas automašīnu, to var sakopt saviem spēkiem.
Kādi sodi pienākas par riepu izmešanu dabā?
Neatbilstoša atkritumu apsaimniekošana – nelegālo izgāztuvju izveide ir administratīvs pārkāpums, par kuru var tikt piemērots naudas sods – fiziskai personai no 70 līdz 1000 EUR, bet juridiskai personai no 250 līdz 2800 EUR.
Šādu sodu var piemērot saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likumu 43. panta 6. daļu Par atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu vai uzglabāšanu vai par slēgtas vai rekultivētas atkritumu izgāztuves atrakšanu un atkritumu pāršķirošanu bez atļaujas.
Vides SOS statistika
Pagājušajā gadā ziņojumu skaits par vides pārkāpumiem pieaudzis divkārt un Vides SOS saņemti 5124 ziņojumi.
Lielākā daļa – vairāk nekā 65% – no Vides SOS saņemtajiem ziņojumiem saistīti ar vides piegružošanu, kad vidē tiek konstatēti mājsaimniecību radītie atkritumi, kā arī atkritumi, kas radušies mazo uzņēmumu darbībā (piemēram, riepas no autoservisiem u. c.). Vislielākais ziņojumu skaits saņemts par pārkāpumiem Rīgā un Pierīgas reģionā.
Kopš mobilās lietotnes Vides SOS izveidošanas 2015. gada oktobrī kopumā saņemti jau gandrīz 14 tūkstoši ziņojumu.
Cita statistika un nākotnes plāni
Latvijas Riepu apsaimniekotāju asociācijas dati liecina, ka ik gadu 35% no tirgū oficiāli ievestajām riepām netiek savāktas un pārstrādātas. Ir zināms, ka 15–30% riepu importa veido pelēkais tirgus. Kur nonāk visas šīs riepas?
Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) 2018. gada datiem, vēsturiskais riepu uzkrājums ir 105 tūkstoši.
14. janvārī Ministru kabinets izskatīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto informatīvo ziņojumu par nolietoto riepu apsaimniekošanas situāciju Latvijā, apstiprinot rīcības, lai nodrošinātu nolietoto riepu atbilstošu savākšanu un pārstrādi. Līdz 2025. gadam plānots pakāpeniski paaugstināt nolietotu riepu savākšanas mērķi no 65% līdz 90% no tirgū laistā apjoma gadā un reģenerācijas mērķi no 80% līdz 90%. Tādējādi tiks risināta arī vēsturiskā riepu uzkrājuma pārstrādes problēma.
Kopumā VARAM plānotās izmaiņas palielināt nolietoto riepu atpakaļ savākšanas apjomu no šī gada 1. jūlija līdz nākamā gada beigām – līdz 80%, 2023. un 2024. gadā – līdz 85%, bet 2025. gadā – līdz 90 % vērtējamas ļoti pozitīvi no vides aspekta. Taču ko tas nozīmē patērētājiem? Kamēr plānotais procentu palielinājums neies roku rokā ar kopējās riepu aprites sistēmas pilnveidošanu, riepas kļūs mazliet dārgākas. Šobrīd Latvijā riepu apsaimniekošana tirgotājiem izmaksā vidēji 150–200 eiro/t atkarībā no riepas veida jeb 1,5–20 eiro par vienu riepu. Šī maksa nodrošina to atpakaļ savākšanu un pārstrādi. Riepu pārstrādes tehnoloģijas ir dārgas, un par katru riepas pārstrādi ir jāpiemaksā uzņēmumam, kas ar to nodarbojas. Ar to riepas atšķiras no citām otrreizējām izejvielām. Tāpēc, palielinoties savācamajam apjomam, palielināsies arī apsaimniekošanas maksa, kas tiks iekļauta tirgotāja noteiktajā riepu cenā. Pieaugot riepu cenai, negodprātīgi pārdevēji un pircēji meklēs dažādus veidus, kā apiet normatīvajos aktos noteikto riepu apsaimniekošanu. Tāpēc riepu sistēmas aprites uzlabošanai nepietiks tikai ar procentu palielināšanu – tam jābūt kompleksam pasākumam, kur rezultāts ir panākams tikai ar visaptverošu kontroles mehānismu ieviešanu.
VVD uzlabo lietotni Vides SOS!
Šogad VVD sadarbībā ar biedrību Vides fakti veic Vides SOS lietotnes pilnveidošanu – tiek testēti izstrādātie risinājumi un pēc tam tie pakāpeniski tiek uzstādīti lietotnē. Uzlabojumu ieviešanas laikā iespējami īslaicīgi traucējumi lietotnes darbībā. VVD aicina būt saprotošiem! Ja neizdodas ziņojumu nosūtīt Vides SOS, to var paveikt, izmantojot citus informācijas sniegšanas kanālus. Situācijās, kad nepieciešama nekavējoša rīcība, jāzvana pa dienesta vienotā zvanu centra tālruni 26338800 (24/7) vai jāraksta e-pastā: okc@vvd.gov.lv.
Ikvienam sociālo tīklu lietotājam ir vēl viena iespēja – rakstīt VVD Facebook videsdienests. Visi saņemtie ziņojumi līdzīgi kā tie, kas iesniegti Vides SOS, tiks piereģistrēti, izskatīti un atbilstoši kompetencei nodoti rīcībai vides inspektoriem vai gadījumos, kad konstatēta vides piegružošana, informācija rīcībai tiks nodota pašvaldībām. Tālāk pašvaldības kompetence, ja nepieciešams, ir sazināties ar zemes īpašnieku – fizisko vai juridisko personu.
Par medniekiem pālī, baura taurēm un Medību likumu. “Šauj garām!” #91 epizode
Lasi un abonē žurnālu Medības!
