Avots: Latvijas Mednieku asociācija
2024. gada nogalē žurnālā Science of The Total Environment publicēts apjomīgs starptautisks pētījums par aļņa (Alces alces) izplatības izmaiņām Eirāzijā kopš vēlā pleistocēna. Zinātnieki analizējuši 655 mūsdienu un subfosilo aļņu atradņu vietas, lai noskaidrotu, vai klimata sasilšana bijusi galvenais iemesls sugas areāla sarukumam Eiropā un kuri vides faktori patiesībā nosaka aļņa izplatību.
Analīze parādīja, ka būtiskākais klimatiskais faktors aļņa izplatībā ir vasaras temperatūra. Vairāk nekā 90 procenti no visām analizētajām aļņu atradņu vietām atrodas teritorijās, kur vidējā jūlija temperatūra nepārsniedz 19 °C. Vasaras temperatūras pieļaujamais diapazons izrādījās vairāk nekā trīs reizes šaurāks nekā ziemas temperatūrām. Tas nozīmē, ka aļņi ir jutīgāki pret pārkaršanu vasarā nekā pret aukstumu ziemā.
Modelēšana parādīja, ka kopš pēdējā ledus laikmeta beigām piemērotās dzīvotnes platība Eiropā pat palielinājās. Neskatoties uz to, aļņi izzuda no lielām Rietumeiropas teritorijām. Pētījuma autori secina, ka galvenie iemesli bija mežu izciršana, lauksaimniecības attīstība, neilgtspējīgas medības un dzīvotņu fragmentācija. Tātad aļņa areāla sarukums Eiropā lielā mērā saistīts ar cilvēka darbību, nevis tikai klimata izmaiņām.
Tika konstatētas arī būtiskas atšķirības starp Eiropas un Āzijas populācijām. Eiropā aļņi biežāk sastopami mežainās, produktīvākās teritorijās ar maigāku klimatu, savukārt Āzijā tie pielāgojušies kontinentālākam klimatam, aukstākām ziemām un atklātākiem biotopiem. Holocēna laikā aļņu izplatība mainījās ne tikai ziemeļu–dienvidu, bet īpaši rietumu–austrumu virzienā, un tieši Rietumeiropā suga pakāpeniski izzuda.
Pētījuma secinājumi uzsver, ka nākotnē karstākas vasaras var kļūt par būtisku ierobežojošu faktoru, taču vienlaikus liela nozīme būs arī dzīvotņu kvalitātei, savienojamībai un apsaimniekošanas lēmumiem.
MooseBelt – vienota pieeja aļņu apsaimniekošanai EstLat teritorijā
Šie jautājumi ir īpaši aktuāli arī Latvijas kontekstā. Lai gan alnis Latvijā ir nozīmīga un medību saimniecībā būtiska suga, ilgtermiņa un kompleksu zinātnisku pētījumu par populācijas struktūru, klimata ietekmi, migrāciju un dzīvotņu savienojamību pie mums ir salīdzinoši maz. Tieši tādēļ nozīmīgs ir projekts MooseBelt – Vienota aļņu (Alces alces) populācijas apsaimniekošanas sistēma EstLat teritorijā.
Projekta numurs ir EE-LV00111, un tas tiek īstenots Interreg Igaunijas–Latvijas programmas 2021.–2027. gadam ietvaros. Projekta mērķis ir veidot datos balstītu, pārrobežu pieeju aļņu populācijas novērtēšanai un apsaimniekošanai Igaunijas un Latvijas teritorijā. Tas ļauj skatīt populāciju kā vienotu ekoloģisku sistēmu, nevis administratīvi sadalītu teritoriju robežās.
Šāda pieeja ir būtiska, lai nākotnē nodrošinātu ilgtspējīgus lēmumus, ņemot vērā gan klimata pārmaiņas, gan dzīvotņu fragmentāciju, gan populāciju savienojamību Baltijas mērogā.
Ar alni auzās, jo alnis pie visa vainīgs – skaits turpinās samazināties. “Šauj garām!” #301 epizode
👉 Abonē 10 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 10 mēnešiem ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības februāra numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
