16. janvārī Aizkraukles novada Neretas pagastā kādas mājas pagalmā ienāca novārdzis lūsēns… Mājas iedzīvotāji par negaidīto atnācēju informēja Aizkraukles novada pašvaldības policiju, kas savukārt sazinājās ar Dabas aizsardzības pārvaldes darbiniekiem. Kamēr notika diskusija, novārgušais dzīvnieks nomira…
Notikušais liek domāt, ka Latvijā tā īsti nav skaidra rīcības plāna, kā rīkoties šādās un līdzīgās situācijās. Un jā, mednieks jau labu laiku nav korķis, ko izmantot kā aizbāzni problēmu pudelei ar klaiņojošiem suņiem un plēsējiem, kas ienāk cilvēku māju pagalmos, īpaši lūšiem. To jau pietiekami sen neparedz normatīvais regulējums. Arī tiesu prakse liecina, ka pat pēc policijas rīkojuma medību ieroci labāk atstāt seifā, nekā pavērst pret kādu nemedījamu vai aizsargājamu dzīvnieku.
Ja vilks ēdīs tikai vārgos, tad beigās nomirs badā. “Šauj garām!” #321 epizode
Beigts lūsēns pagalmā
Lūsēns ienācis mednieka Viestura Arbidāna vecāku mājas pagalmā.
“Dzīvnieks bija ļoti novārdzis. Bija skaidri redzams, ka tas ilgāku laiku nav ēdis, un mājas pagalmu tas izvēlējies kā pēdējo iespēju sameklēt barību.
Tomēr lūsis, lai arī kaķēns, ir ne tikai īpaši aizsargājams dzīvnieks, bet arī bīstams un neprognozējams plēsējs. Par lūsēnu tika ziņots Aizkraukles novada pašvaldības policijai. Savukārt tā sazinājās ar Dabas aizsardzības pārvaldes darbiniekiem, lai saprastu, ko ar lūsēnu drīkst un var darīt. Bija skaidrs, ka tam principā palīdzēt nevar… Dabā tā notiek, ka vārgākos pamet. Taču tas ir īpaši aizsargājams dzīvnieks, un, piemēram, mednieks nedrīkst tā vienkārši izbeigt dzīvnieka ciešanas, tāpat kā nedrīkst likvidēt klaiņojošus suņus.
Policija no Dabas aizsardzības pārvaldes saņēma ļoti interesantu mutisku uzdevumu – sameklēt mednieku, kas varētu dzīvnieku likvidēt…
Mēs, mednieki, ļoti labi apzināmies sekas, kādas būs, ja ko tādu patiešām darīsim. Protams, neviens pie ieroča pat negrasījās ķerties. Kamēr notika diskusijas, lūsēns nomira.
Mani kā mednieku uztrauc situācija, kad jautājuma atrisināšanai var mēģināt iesaistīt medniekus, kuriem šajā situācijā nav nekādu pienākumu vai pilnvaru!”
Pašvaldībai nav pieredzes un tehnisko iespēju
Aizkraukles novada domes Komunikācijas nodaļas vadītājs Arvis Upītis žurnālu Medības informē, ka situācija patiešām bijusi tāda, kā par to stāsta Arbidāna kungs. Atsaucoties uz Aizkraukles novada pašvaldības policijas priekšnieces Anitas Ozolas sniegto informāciju, likumsargiem bijis visai sarežģīti sazināties ar atbildīgo personu Dabas aizsardzības departamenta Savvaļas sugu aizsardzības nodaļā.
Pašvaldības policijas darbinieki, protams, nav zinājuši, kā šādā situācijā rīkoties – tuvoties dzīvniekam, veikt kādas darbības vai nē.
“Uz Savvaļas sugu aizsardzības nodaļu pašvaldības policisti nosūtījuši dzīvnieka fotogrāfijas un citu informāciju, ko bija iespējams iegūt. Pēc tām tad arī DAP darbinieks secinājis, ka dzīvnieks vairs nav glābjams.
Taču, kamēr notika saziņa, lūsēns nomira.
Tāpat saziņas laikā pašvaldības policijai ieteikts, ka būs nepieciešama mednieka iesaistīšana, lai izbeigtu dzīvnieka ciešanas, un uzdots sameklēt mednieku, kas to varētu izdarīt. Ozolas kundze gan iebildusi, ka tas ir lūsis – īpaši aizsargājams dzīvnieks, un, vadoties tikai pēc mutiska rīkojuma, nekas netiks darīts. DAP darbinieks apgalvojis: ja būs vajadzība, rīkojumu uzrakstīs arī rakstiski.
Tāpat Ozolas kundze uzsvērusi, ka pašvaldības policisti nav apmācīti, kā šādās situācijās būtu pareizi jārīkojas, tāpat nav nepieciešamā aprīkojuma,” tā Arvis Upītis.
Upīša kungs uzsver, ka notikušais liecina par to, ka principā nav skaidras sistēmas, kā šādos gadījumos būtu jārīkojas.
Rīkojumu uzrakstīšot nākamajā dienā…
Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas departamenta direktore Gita Strode:
“Likumdošanā noteikts, ka pašvaldību kompetence ir iesaistīties savainotu dzīvnieku glābšanā. Diemžēl Latvijā ir maz vietu un par maz veterinārārstu, kas spēj parūpēties arī par savvaļas dzīvniekiem, tāpat iztrūkst ātrās reaģēšanas vienību, kas spētu palīdzēt savvaļas dzīvniekiem, tādēļ iesaistītās iestādes reaģē no situācijas uz situāciju.
Dabas aizsardzības pārvaldes (Pārvalde) uzdevums nav vākt un/vai nogādāt savainotus savvaļas dzīvniekus uz patversmēm vai zooloģiskajiem dārziem. Lai arī likumdošana to neparedz, Pārvalde to veikusi ļoti retās situācijās, proti, tikai gadījumos, kad cietis kādas sevišķi retas sugas dzīvnieks.
Vēršam uzmanību, ka, jo īpaši ziemā, savainots savvaļas dzīvnieks var kļūt par barību kādam citam savvaļas dzīvniekam un ļaut tam izdzīvot. Gadījumos, kad savvaļas dzīvnieks ieklīdis apdzīvotā vietā vai rada bīstamību, tad, protams, ir nepieciešams reaģēt. Taču viennozīmīgi nevar apgalvot, ka 100% vienmēr un visi dzīvnieki ir jāglābj.
Konkrētajā situācijā policijas darbiniekam tika izskaidrota Pārvaldes kompetence un rīcības scenārijs. Gadījumos, ja tiek konstatēts smagi ievainots īpaši aizsargājamas sugas īpatnis, piemēram, lūsis, kas nav medījama suga, un konkrētajā situācijā nav iespējams nogādāt dzīvnieku patversmē vai reģistrētā zooloģiskajā dārzā (jo pašvaldībā nav ne zooloģiskā dārza, ne patversmes), Pārvalde, lai novērstu dzīvnieka ilgstošas ciešanas, ir tiesīga pieņemt lēmumu par dzīvnieka humānu likvidēšanu, pieaicinot medniekus.
Šādos gadījumos, kad nepieciešams nekavējošs risinājums, mednieks var veikt dzīvnieka likvidēšanu ar Pārvaldes amatpersonas mutisku lēmumu un norādījumiem, savukārt Pārvaldes amatpersona nākamās darba dienas laikā sagatavo rakstisku atļauju nemedījamas sugas indivīda iegūšanai jeb likvidēšanai. Šāds risinājums nav pretrunā ar likumu un vienlaikus nodrošina efektīvu reaģēšanu un rīcību. Tāpat šādā situācijā Pārvalde var izsniegt arī medniekam atļauju paturēt dzīvnieka līķi, ja persona izsaka šādu vēlmi, līdzīgi kā jau notiek gadījumos ar nejauši bebru lamatās nomedītiem vai atrastiem bojāgājušiem ūdriem.
Ja īpašumā vai tā tuvumā tiek novērots savvaļas dzīvnieks, tas uzreiz nenozīmē tiešu apdraudējumu cilvēkam. Šādā gadījumā ir jāizvērtē iemesli, kādēļ savvaļas dzīvnieks tuvojas cilvēka mājvietai un kā šos iemeslus novērst. Visbiežāk tā ir brīvi pieejama barība, piemēram, mājdzīvnieku pārtika vai nenoslēgta kompostkaudze. Pārvaldes eksperti vietnē www.neizdzesdzivibu.lv ir apkopojuši galveno informāciju par savvaļas dzīvnieku un to mazuļu aizsardzību, atbilstošāko rīcību, sastopoties ar tiem, kā saudzēt, kad un kā palīdzēt savainotiem dzīvniekiem un kam ziņot par palīdzības nepieciešamību.
Ja cilvēks jūt apdraudējumu un nav izprotams, kāpēc savvaļas dzīvnieki tuvojas mājvietai, ieteicams sazināties ar Valsts meža dienesta vai pārvaldes darbiniekiem vai vietējo medību kolektīvu, lai konsultētos un izprastu veicamās preventīvās darbības. Ja tiks secināts, ka dzīvnieks ir ar netipisku uzvedību un veicamas speciālas rīcības, pārvaldes vai Valsts meža dienesta amatpersonas ir tiesīgas dot norādījumus, savukārt konkrētā dzīvnieka likvidāciju drīkst veikt mednieki.”
Vispirms papīrs, tad darbība
Lūsis Latvijā ir īpaši aizsargājama suga, un jebkāda tā apzināta nogalināšana ir aizliegta, izņemot likumā noteiktus izņēmuma gadījumus.
Šie izņēmumi izriet no Sugu un biotopu aizsardzības likuma un uz tā pamata izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem, kā arī uz administratīvā procesa regulējumu.
Izņēmums iespējams tikai ar atļauju (administratīvu aktu).
Ja konkrētā situācijā ir pamats lūša likvidēšanai, tad DAP ir jāpieņem administratīvais akts, un tas praktiski vienmēr ir rakstveidā (atļauja, rīkojums, lēmums). Aktā tiek noteikti nosacījumi, termiņš, izpildītājs u.tml.
Svarīgi atcerēties, ka mutisks norādījums nav administratīvs akts Administratīvā procesa likuma izpratnē.
Medniekam ar mutisku rīkojumu nebūs juridiskas aizsardzības, jo nav pierādāma rīkojuma esamība un saturs, nav iespējams pārbaudīt amatpersonas pilnvarojumu, un kriminālprocesā vai administratīvajā lietā atbildība paliek uz mednieku, nevis amatpersonu.
Pat ja DAP amatpersona vēlāk apgalvotu, ka tā teica – tas mednieku neatbrīvotu no atbildības.
Tātad, ja DAP amatpersona dod mutisku rīkojumu likvidēt lūsi, to nedrīkst uzskatīt par pietiekamu pamatu. Jāprasa rakstveida lēmums. Tikai tā sevi iespējams pasargāt no ļoti lielām nepatikšanām, izvairīties no tiesvedības, ieroču zaudēšanas un citām problēmām.
Par to, kādas problēmas var rasties medniekam, ja paklausa pašvaldības policijas mutiskam rīkojumam problēmu risināšanai izmantot medību ieroci, ikviens var pārliecināties, iepazīstoties ar plašu rezonansi ieguvušo Bauskas suņu lietu.
Mājas kaķim paveicās palikt dzīvam. Lūsēns atkal nāk mājas pagalmā. Meža ziņas #24
👉 Abonē 10 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 10 mēnešiem ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības janvāra numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
