2025. gada 27. maijā Slovēnijas pilsētiņā Škofljicā netālu no galvaspilsētas Ļubļanas, notika kārtējais incidents. Brūnais lācis uzbruka sievietei, kura bija devusies pastaigā ar suni. Cietusī tika smagi savainota un kritiskā stāvoklī nogādāta slimnīcā. Pēc uzbrukuma lācis atkāpās atpakaļ mežā.
Pēc notikušā vietējā pašvaldība aicināja iedzīvotājus izvairīties no pastaigām šajā apvidū un būt īpaši piesardzīgiem, atrodoties dabā. Gadījums izraisīja plašu rezonansi medijos un sabiedrībā, atkal aktualizējot jautājumu par lāču populācijas pārvaldību Slovēnijā.
Lāču populācija Slovēnijā – starp aizsardzību un realitāti
Slovēnija ir viena no tām Eiropas valstīm, kurā ir dzīvotspējīga brūno lāču populācija. Tiek lēsts, ka valstī dzīvo no 700 līdz 1000 lāču, galvenokārt dienvidu daļā – Dināru kalnos. Tā ir viena no blīvākajām lāču populācijām Eiropā. Slovēnija eksportē savus lāčus uz Itāliju, Franciju un Austriju, palīdzot atjaunot šo plēsēju populācijas Eiropā.
Brūnais lācis ir aizsargājama suga, iekļauta Eiropas Savienības Biotopu direktīvas II un IV pielikumā, kas nozīmē, ka sugai jānodrošina aizsardzība un jebkāda traucēšana vai medības ir pieļaujamas tikai izņēmuma gadījumos. Slovēnijā lāči ir aizsargāti kopš 1993. gada saskaņā ar Dabas aizsardzības likumu.
Regulēta medību prakse – kompromiss starp sugas aizsardzību un sabiedrības drošību
Lai gan brūnais lācis Slovēnijā ir aizsargājama suga, valstī tiek īstenots regulētu medību modelis, kas balstīts uz stingru kvotu un uzraudzības principu. Vides ministrija ik gadu apstiprina pieļaujamo nomedījamo lāču skaitu, balstoties uz zinātniskiem pētījumiem, sabiedriskās domas aptaujām un ziņojumiem par konfliktiem ar cilvēkiem.
2024. gadā tika atļauts nomedīt 206 lāčus ar mērķi stabilizēt populāciju un mazināt konfliktus ar cilvēkiem. Medības atļautas tikai noteiktiem indivīdiem – nedrīkst medīt grūsnas lācenes, mātītes ar mazuļiem vai lāčus ziemas periodā, migās. Atļaujas izsniedz attiecīgās institūcijas un katrs gadījums tiek dokumentēts.
Valstī pieaug lāču uzbrukumu skaits cilvēkiem
Pēdējos gados Slovēnijā pieaug konfliktsituāciju skaits starp cilvēkiem un lāčiem. Biežāki kļūst gadījumi, kad lāči meklē barību apdzīvotās vietās, izposta bišu stropus vai uzbrūk mājdzīvniekiem.
Valsts iestādes ir veicinājušas preventīvo pasākumu ieviešanu, piemēram:
– drošas atkritumu glabāšanas sistēmas,
– elektriskie žogi ap stropiem un ganāmpulkiem,
– sabiedrības izglītošanas kampaņas par rīcību, satiekoties ar lāci.
Neskatoties uz to, Škofljicas uzbrukums rāda, ka šie pasākumi ne vienmēr ir pietiekami. Incidents var veicināt diskusijas par lāču aizsardzības statusa pārskatīšanu vai kvotu palielināšanu.
Trauslā līdzsvara meklējumos
Slovēnija sastopas ar vienu no sarežģītākajiem savvaļas dabas pārvaldības izaicinājumiem – kā saglabāt līdzsvaru starp dzīvotspējīgu lāču populāciju un sabiedrības drošību. Uzbrukums netālu no Ļubļanas pierāda, cik trausls var būt šis līdzsvars.
Vai Slovēnijai būtu jāliberalizē lāču medības vai jāpilnveido preventīvās sistēmas? Jautājums paliek atklāts. Tomēr ir skaidrs, ka gan dabas aizsardzības speciālistiem, gan valsts institūcijām nāksies meklēt jaunus risinājumus, lai lācis atkal nekļūtu par bīstamāko iemītnieku mežā.
Pajautā medību inspektoram! Whatsapp grupas nodevēji, kad gaidīt inspektoru, torņu mērītāji
Žurnāla Medības jūnija numurā lasi par komercmedībām
