Karēlijas lāčusuns (Karjalankarhukoira), saukts arī par Somijas lāčusuni, ir viena no senākajām un iespaidīgākajām ziemeļu medību suņu šķirnēm. Tā radusies skarbajā un mežainajā Somijas, Karēlijas un Krievijas ziemeļrietumu reģionā, kur cilvēku izdzīvošana bieži ir bijusi atkarīga no uzticama un gudra četrkājaina medību palīga. Tā uzdevums bija ne tikai palīdzēt nomedīt aļņus vai mežacūkas, bet arī stāties pretī plēsējiem – lāčiem, lūšiem un vilkiem.
Karēlijas lāčusuņa priekšteči gadsimtiem ilgi pavadījuši medniekus Skandināvijas mežos. Tika augstu vērtēta to spēja strādāt gan vienatnē, gan nelielās grupās. Medībās šāds suns sekoja dzīvnieka pēdām, bet, to atradis, apturēja ar riešanu, turoties drošā attālumā, līdz atnāk saimnieks.
1939. gadā Somijas kinologi sāka mērķtiecīgu selekcijas programmu. Jau 1945. gadā Somijas Kinoloģiskais klubs oficiāli atzina Karēlijas lāčusuni par atsevišķu šķirni, kuras standarts kopš tā laika gandrīz nav mainījies.
Visu rakstu lasi žurnāla Medības septembra numurā vai portālā lasi.lv.
Kad medībās satiec sumbru, alnis ar kārpām un lūsis pret ješkām! Meža ziņas #15
Žurnāla Medības septembra numurā par to, ka gaļa kokos neaug!
