Jūs zināt to sajūtu, kad ieraugāt trofejas fotogrāfiju, ievelkat elpu un vairs nespējat pateikt neko? Es ieraudzīju šo alni Facebook sociālajā vidē un paliku bez valodas. Nolēmu uzreiz sazināties ar trofejas autoru, jo par šādu fantastisku guvumu nevar nepastāstīt. Ļoti reti Latvijā tiek nomedīti aļņi ar patiešām lieliem un izteiksmīgiem ragiem. Pamatā tas ir vai nu Austrumlatvijā, vai arī tādās platībās, kur medību kolektīvs konsekventi nodarbojas ar selektīvajām medībām.
Mednieks Jānis Bukovskis piekrita pastāstīt par alni, kuru tam izdevās nomedīt septembra otrajā pusē. Facebookā viņš ielika vienu fotogrāfiju, bet, spriežot pēc tās, ikviens mednieks var apjaust, kādas emocijas pārņēma viņu pēc tam, kad nomedītais dzīvnieks tika apskatīts tuvāk. Mednieka sejas izteiksme ir daiļrunīgāka par 10 000 vārdiem!
“Šis alnis bija manīts platībās pirms pāris gadiem. Kopā ar to uzturējās viens cits eksemplārs, un tajā vakarā bija plāns nomedīt tieši to – alni ar vienkāršiem ragiem 3 × 3. Taču arī šo skaistuli meža kamera piefiksēja sāls laizītavā, un bija zināms, ka tepat mežā tas kaut kur ir,” pastāstīja Jānis. Kameras video dzīvnieks patiešām izskatās ļoti iespaidīgs, taču melnbaltais attēls nebūt neparāda patieso tā galvas rotas skaistumu.
“Tajā vakarā mūsu klubā bija tā dēvētās kolektīvās gaides medības. Visi sēdējām pa tornīšiem, un tad, kad šis fantastiskais dzīvnieks iznāca no manis kādos 30 metros, es pat aizmirsu, kā elpot. Sagaidīju pareizo brīdi un, cik nu iespējams mierīgi, nospiedu sprūda mēlīti. Par laimi, kolēģi bija netālu, un man nebija šaubu, ka tikšu galā ar lielo medījumu,” atzinās mednieks un pastāstīja, ka visi kolēģi tūdaļ atsteidzās palīgā un pa septiņiem viņiem izdevās raiti iedabūt alni piekabē. “Mums klubā ir vecais bobiks un ļoti ērta piekabīte, kurā varam pārvadāt arī tik lielus dzīvniekus.”
Protams, mednieki, neskopojoties ar epitetiem un stingrākiem, varbūt nedaudz necenzētiem vārdiem, sajūsmināti pētīja trofeju. Apmēram stundu mednieki taustīja ragus, grozīja aļņa galvu, brīnījās par fantastisko trofeju un fotografējās.
Pēc tam medījums, kā pienākas, tika apstrādāts, un galva, kā norādīja trofejas autors, viennozīmīgi tiks vesta uz kādu izstādi, lai to novērtētu.
Šis fantastiskais alnis ir nomedīts Balvu novada Susāju pagastā, mednieku kolektīva Nastrova platībās.
Vaicāts, vai viņa pusē bieži ir manīti šādi eksemplāri un no kurienes tāds varētu būt atnācis, Jānis atzina, ka aļņi ar tik lieliem ragiem ir gana reti un visticamāk ir atnākuši no austrumu puses, bet, kopš sienas uzstādīšanas, vairs netiek atpakaļ un palikuši Latvijā. Tomēr Latvijā aļņu eksperti un zinātāji uzsver, ka, ievērojot selektīvo medību principus, līdzīgi kā tas tiek darīts stlatbriežu medībās, vien pāris medību sezonu laikā ir iespējams novērot aļņu ragu trofeju kvalitātes uzlabojumu. Tieši tādēļ Latvijā pamazām veidojas vairākas mednieku klubu apvienības, kas nolēmušas turpmāk aļņu medībās ievērot selektīvās medības, lai ilgtermiņā uzlabotu populācijas kvalitāti un panāktu spēcīgākus, izcilākus dzīvniekus, līdzīgu kā šis, jo ģenētiski šādiem idivīdiem nevajadzētu būt retumam. Jāļauj vien tiem izaugt pietiekami lieliem. Spriežot pēc zobu nodiluma, šis alnis varētu būt sasniedzis 7,5 gadu vecumu, kas nozīmē, ka tas ir pieaudzis un nobriedis dzīvnieks. Ja pagaidītu vēl pāris gadu, iespējams būtu sagaidīt vēl lielāku ragu rotu, tādēļ ir svarīgi medniekiem saprast, ka attiecībā uz alni, laba trofeja nav tikai veiksme un sagadīšanās, bet arī ieguldītais laiks.
Kopumā Balvu novadā aļņu ir daudz, un tie rada ievērojamus postījumus mežos. Pats Jānis strādā akciju sabiedrībā Latvijas valsts meži un ir viens no tiem cilvēkiem, kas rūpējas par jaunaudžu aizsardzību. Katru gadu ar repelentiem tiek noziesti vairāki desmiti tūkstoši kociņu.
“Repelenti ļoti labi novērš aļņu interesi par jaunajiem kociņiem. Tomēr tur, kur repelenti nav, postījumi ir acīmredzami. Mūsu pusē aļņu vienmēr ir bijis daudz, un mēs neizjūtam to populācijas kritumu, par kuru tiek runāts valstiskā līmenī,” norādīja mednieks.
Jānis pastāstīja, ka kopš bērnības tēva iedvesmots ir gājis par dzinēju un ļoti interesējies par medībām, bet pats kļuvis par mednieku pirms 20 gadiem un kopš tā laika aktīvi darbojas savā mednieku klubā. Šādu alni viņam izdevās nomedīt pirmo reizi. Vaicāts par emocijām, iegūstot šādu trofeju, mednieks īsti nevarēja ietērpt tās vārdos, teicās vēl joprojām esot iespaidā. Viņš bija ļoti laimīgs, ka Diāna viņam dāvāja šādu fantastisku medījumu.
Pirmo reizi mednieka mūžā! Balvu rajonā nomedīts alnis ar iespaidīgiem ragiem
Ar alni auzās, jo alnis pie visa vainīgs – skaits turpinās samazināties. “Šauj garām!” #301 epizode
Žurnāla Medības otrajā pielikumā lasi par medību suņiem
