Pieredze

Kāpēc siltās ziemās dzīvniekiem ir tik biezs tauku slānis? Klimata izmaiņas caur mednieka prizmu.0


Briežu govs tauku slānis ir tik izteikts, ka atgādina mežacūkas gaļu.
Briežu govs tauku slānis ir tik izteikts, ka atgādina mežacūkas gaļu.
Foto: Linda Dombrovska

Kāds lasītājs žurnālam Medības iesūtījis fotogrāfijas, kurās redzami nomedītas briežu govs gaļas gabali ar neraksturīgi biezu tauku slāni, kas pēc izskata teju vai atgādina mežacūkas gaļu. Kāds ticējums vēsta, ka tauku rezervju slāņa biezums ir atkarīgs no gaidāmajiem laikapstākļiem, proti, jo vairāk tauku, jo bargāka ziema gaidāma, tomēr tas nonāk pretrunā ar pēdējos gados pieredzētajiem netipiski siltajiem ziemas mēnešiem. Kā tad īsti ir?

Skaidro Valsts mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks, Dr. biol. Jānis Ozoliņš: “Šajā gadījumā, ja ar biezāku taukaudu slāni izceļas viens atsevišķs indivīds, izskaidrojums jāmeklē šī indivīda dzīves gaitā – nav vairojies iepriekšējā sezonā, ir kādi hormonāli traucējumi vai kāds cits iemesls. Ja labs barojums raksturīgs lielākai dzīvnieku grupai – vietējai mikropopulācijai vai populācijai visā tās areālā, tad tas saistāms ar samērā labvēlīgiem vides apstākļiem, it īpaši pieejamās barības daudzumu. Pat ja kāds tic tam, ka pēc taukaudu kārtas iespējams prognozēt ziemas aukstumu, ir jāsaprot, ka taukaudi nerodas paši no sevis, bet ir vielmaiņas rezultāts, kura pamatā ir uzņemtās barības daudzums, tātad vides faktori pirms veiktā novērojuma. Uzskatu, ka staltbriežu barošanās apstākļi pēdējos gados ir ievērojami uzlabojušies, gan pateicoties meža jaunaudžu platību palielināšanai, gan lauksaimniecības kultūru platību un ražīguma pieaugumam.”

Foto: Linda Dombrovska

Pēdējās ziemas pārnadžus ir saudzējušas

Pēdējo gadu ziemu klimatiskie apstākļi ir bijusi īpaši vēlīgi pārnadžu populācijām, piemēram, aplūkojot Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datus, pērnās 2019./2020. gada ziemas vidējā gaisa temperatūra bijusi +2,7 grādi, kas ir par veseliem 5,7 grādiem virs sezonas normas. Līdz ar to pirmo reizi vismaz pēdējo sešdesmit gadu laikā kādā no LVĢMC novērojumu stacijām visu ziemu nevienā dienā neizveidojās noturīga sniega sega. Ar nelielām izmaiņām nāca februāra pēdējā diena, kad Alūksnē tomēr uzsniga divdesmit centimetrus bieza sniega kārta, kas tik un tā bija plānākā maksimālā sniega sega Latvijā vismaz kopš 1961. gada. Šādu un līdzīgu ziemu ietekme ir viens no faktoriem, ar ko varētu skaidrot arī Valsts meža dienesta apkopoto pārnadžu skaita dinamikas grafiku tendences, kur redzama strauja pārnadžu populāciju uzvija.

Vai krasas laikapstākļu izmaiņas izraisīs populācijas kritumu

Klimata pārmaiņu pētnieki, prognozējot nākotni, Latvijai paredz vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanos, sniega un ledus segas periodu saīsināšanos un atmosfēras nokrišņu pieaugumu īpaši ziemās, tomēr arī šīs prognozes ir visai aptuvenas, jo ir attīstītas vien no līdzšinējiem novērojumiem, neņemot vērā globālus, grūti iepriekš paredzamus faktorus. Vai tas nozīmē, ka, rodoties situācijai, kad pēc vairākām maigām ziemām pārmaiņus uznākot smagai ziemai ar biezu sniega slāni, pārnadžu populācijas piedzīvos lielākus kritumus nekā tad, ja smagi ziemas apstākļi būtu ikgadēja konstante? Jānis Ozoliņš stāsta: “Vissmagāk pārnadžu, īpaši stirnu, populāciju ietekmēs dziļš sniegs, nevis stiprs sals, jo vietējās savvaļas faunas pārstāvis, ja vien ir pietiekami paēdis, nosalt nevar, bet sniegs samazina piekļuves iespējas barībai, vienlaikus atvieglojot kļūšanu par upuri plēsējiem. Agrākajos gados novērots, ka dziļā sniegā stirnām uzbrūk ne vien vilki, lūši un klaiņojoši suņi, bet arī lapsas, meža caunas un pat urālpūces, kas lielākoties gan sastopamas valsts austrumu daļā. Ilgstoši pastāvot bezsniega ziemām, kuras strauji nomaina sniegota, noteikti sagaidāma paaugstināta pārnadžu mirstība, tomēr daudz kas atkarīgs no ziemas ilguma. Šogad ziema, lai kāda tā būtu, iestājās vēlu, dzīvnieki līdz šim ir ļoti labi barojušies, tādēļ bads vai kādu vielu trūkums organismā tos apdraudēs tikai tad, ja dziļa sniega sega vai sasalusi tās virskārta pastāvēs ilgstoši. Parasti, pastāvot dziļam sniegam, grūtākie mēneši dzīvniekiem ir februāris un marts. Tie var ietekmēt arī populāciju gaidāmo pieaugumu.”

Ārvalstu pētījumi aktualizē globālas problēmas

2019. gadā zinātniskajā izdevumā The Journal Of Wildlife Management publicēts kāds interesants pētījums, kas vērsts uz ietekmes izpēti, kādu klimata pārmaiņas varētu atstāt uz baltastes briežu un aļņu populāciju ASV vidējos rietumos. Tajā analizēti dažādi vēsturiskie, bioloģiskie un citi aspekti, kas līdz šim ietekmējuši šīs divas populācijas, to dzīves vides fons un nākotnes iespējamie scenāriji, atsaucoties uz klimata pārmaiņu prognozēm un līdzšinējiem novērojumiem. Lasot šo pētījumu, jāsecina – lai arī ģeogrāfiskā novietojuma dēļ varētu šķist, ka Latviju ASV problēmas neskar un nekad neskars, savā ziņā tajā tiek aktualizētas tēmas, kas – iespējams, atšķirīgā formā – tomēr var skart arī vietējās sugas. Proti, līdz ar izdzīvošanai labvēlīgāka klimata iestāšanos un dzīvnieku skaita pieaugumu populācija sāk regulēties ar slimību uzliesmojumu un parazītu invāziju palīdzību. Baltastes briežu gadījumā tā ir epizootiskā hemorāģiskā slimība, kas izplatās ar asinssūcēju knišļu līdzdalību, un ar to var inficēties arī mājlopi. Slimība savvaļas dzīvniekiem izpaužas kā kakla un galvas pietūkums, čūlas mutē, mutes vai deguna asiņošana. Nāve iestājas dažu dienu laikā pēc simptomu parādīšanās. Savukārt aļņus apdraud pārmērīga tā saukto ziemas ērču (Dermacentor albipictus) savairošanās, kas, parazitējot aļņa kažokā, izraisa apmatojuma izkrišanu, anēmiju, dzīvnieka novājēšanu un beigu beigās mokošu nāvi no hipotermijas.

Vai ir pamats uztraukumam

Kā stāsta Pārtikas un veterinārā dienesta Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītāja vietnieks Mārtiņš Seržants, šobrīd nav datu, kas liecinātu par kādas savvaļas dzīvnieku slimības izplatību, kas būtu saistīta ar klimatisko apstākļu pārmaiņu sekām, tāpat turam roku uz pulsa, veicot hroniskās novājēšanas slimības izmeklējumus, tomēr, par laimi, līdz šim neviens gadījums Latvijā nav atklāts. Tiesa, pēdējo gadu laikā aizvien biežāk parādās fotogrāfijas un cilvēki aizvien vairāk ziņo par dažādiem aizdomīgiem veidojumiem un parazītiem medījuma gaļā. Visdrīzāk tas ir saistīts ar pavisam vienkāršu faktoru, proti, tehnoloģiju attīstību un pieaugošu mednieku informētību un vēlēšanos uzzināt, kas tad īsti iegūtajā medījuma gaļā ir atrasts. Ir iespējas ērti un vienkārši nodot paraugus pārbaudēm un saņemt atgriezenisko saiti, līdz ar to ieguvēji ir visi – zinātniekiem ir dati, savukārt medniekam skaidrība par atrasto un izpratne nākotnei.

Lasi un abonē žurnālu Medības!

LA.lv
Medībām.lv aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Podkāsti un video blogi

ME
Medības
Pieredze
Lāčus, vilkus un lūšus Rīgas reģionā novēro bieži. Aculiecinieku foto un video
Ekskluzīvi 1 diena
ME
Medības
Pieredze
Drošība medībās #3. Ikgadējais mednieku kluba treniņš šaušanā. Vai tam ir nozīme?
Speciālreportāža 1 diena
ME
Medības
Pieredze
Lēdurgas mednieku klubs dodas dzēst meža ugunsgrēku. Video ekstra #22
Ekskluzīvi 2 dienas
ME
Medības
Aprīkojums
Kur vienuviet iegādāties visu nepieciešamo pīļu medībām? Video bloga #31 epizode no Jahipaun
Speciālreportāža 5 dienas
Kate Šterna
Pieredze
Novājējusi aļņu govs galīgā bezspēkā iet bojā meliorācijas grāvī
Speciālreportāža 6 dienas
Linda Dombrovska
Pieredze
Padoms. Kā darbojas buku svilpes
Speciālreportāža 24. jūlijs, 2021
ME
Medības
Pieredze
Stirnāžu medības. Piesaukt āzi pie paša torņa
Ekskluzīvi 22. jūlijs, 2021
ME
Medības
Klausies!
Par mežacūku atpazīšanu un pareizu šaujamieroču iesaiņošanu. “Šauj garām!” #84 epizode
21. jūlijs, 2021
ME
Medības
Pieredze
VIDEO. Ar “gaiseni” uzlabot savus šaušanas rezultātus
8. janvāris, 2020
ME
Medības
Pieredze
Aculiecinieks. Kad lūsis burtiski ieskatās acīs
Speciālreportāža 19. jūlijs, 2021
ME
Medības
Klausies!
Video ekstra #21. Viesturs Arklons par Pulsar termokamerām un nakts redzamības tēmēkļiem
Intervija 16. jūlijs, 2021
Indulis Burka
Pieredze
Aculiecinieks. Pirmajās medībās sastop lāci
Speciālreportāža 15. jūlijs, 2021
ME
Medības
Klausies!
Par medību apaviem, vilšanos un ažiotāžu. “Šauj garām!” #83 epizode
14. jūlijs, 2021
Kate Šterna
Virtuve
Recepte. Mežacūkas ribu rulete
12. jūlijs, 2021
ME
Medības
Pieredze
Aculiecinieks. Lūsis bija jau 15 metru attālumā un šņākdams nāca virsū
Ekskluzīvi 8. jūlijs, 2021
ME
Medības
Pieredze
Medījamie dzīvnieki. Vai sācies stirnām riests?
Speciālreportāža 7. jūlijs, 2021
ME
Medības
Klausies!
Video ekstra #20. Mīti un fakti par medību suņiem
Ekskluzīvi 7. jūlijs, 2021
ME
Medības
Pieredze
VIDEO. Kad vilks ar mednieku sadarbojas. Sējumu sargāšana no postījumiem
Speciālreportāža 2. jūlijs, 2021
ME
Medības
Klausies!
Par kamuflāžu, klusinātājiem un stirnāža vecuma noteikšanu. “Šauj garām!” #82 epizode
30. jūnijs, 2021
Oskars Treilihs
Pieredze
Praktisks padoms jaunajiem medniekiem! Kā noteikt vēja virzienu
28. jūnijs, 2021
Oskars Treilihs
Pieredze
Praktisks padoms jaunajiem medniekiem! Kā noteikt vēja virzienu
29. maijs, 2020
ME
Medības
Virtuve
Recepte. Buka ribiņas uz grila ar sviestu un terijaki mērci
27. jūnijs, 2021
ME
Medības
Pieredze
Medījamie dzīvnieki. Ko saka lapsa?
Speciālreportāža 26. jūnijs, 2021
ME
Medības
Aprīkojums
Izturīga, kvalitatīva un uzticama meža kamera: Dörr SnapShot
25. jūnijs, 2021
ME
Medības
Klausies!
Vai plēsēju ir vairāk un kādu medību suni neizvēlēties. “Šauj garām!” #81 epizode
Ekskluzīvi 23. jūnijs, 2021
ME
Medības
Aprīkojums
Reāli medību apstākļi. Vērojam ar Pulsar
Speciālreportāža 21. jūnijs, 2021
ME
Medības
Klausies!
Video ekstra #19. Māris Liopa par ekstrēmismu un fanātismu dabas aizsardzībā
Ekskluzīvi 18. jūnijs, 2021
Kate Šterna
Pieredze
Aculiecinieks: vilks bija tik tuvu, ka varēja just tā smaku
Ekskluzīvi 17. jūnijs, 2021
ME
Medības
Klausies!
Par medību torņiem, to drošu lietošanu un dzirdes aizsardzību. “Šauj garām!” #80 epizode
Ekskluzīvi 16. jūnijs, 2021
ME
Medības
Pieredze
Subatē vilks mājas pagalmā saplēš suni. Mājas saimnieki bezspēcīgi
Speciālreportāža 15. jūnijs, 2021

Lasītākie