Raksts no arhīva
Kāds lasītājs žurnālam Medības iesūtījis fotogrāfijas, kurās redzami nomedītas briežu govs gaļas gabali ar neraksturīgi biezu tauku slāni, kas pēc izskata teju vai atgādina mežacūkas gaļu. Kāds ticējums vēsta, ka tauku rezervju slāņa biezums ir atkarīgs no gaidāmajiem laikapstākļiem, proti, jo vairāk tauku, jo bargāka ziema gaidāma, tomēr tas nonāk pretrunā ar pēdējos gados pieredzētajiem netipiski siltajiem ziemas mēnešiem. Kā tad īsti ir?
Skaidro Valsts mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks, Dr. biol. Jānis Ozoliņš: “Šajā gadījumā, ja ar biezāku taukaudu slāni izceļas viens atsevišķs indivīds, izskaidrojums jāmeklē šī indivīda dzīves gaitā – nav vairojies iepriekšējā sezonā, ir kādi hormonāli traucējumi vai kāds cits iemesls. Ja labs barojums raksturīgs lielākai dzīvnieku grupai – vietējai mikropopulācijai vai populācijai visā tās areālā, tad tas saistāms ar samērā labvēlīgiem vides apstākļiem, it īpaši pieejamās barības daudzumu. Pat ja kāds tic tam, ka pēc taukaudu kārtas iespējams prognozēt ziemas aukstumu, ir jāsaprot, ka taukaudi nerodas paši no sevis, bet ir vielmaiņas rezultāts, kura pamatā ir uzņemtās barības daudzums, tātad vides faktori pirms veiktā novērojuma. Uzskatu, ka staltbriežu barošanās apstākļi pēdējos gados ir ievērojami uzlabojušies, gan pateicoties meža jaunaudžu platību palielināšanai, gan lauksaimniecības kultūru platību un ražīguma pieaugumam.”
Aizvadītās ziemas pārnadžus ir saudzējušas
Aizvadīto gadu ziemu klimatiskie apstākļi ir bijusi īpaši vēlīgi pārnadžu populācijām, piemēram, aplūkojot Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datus, 2019./2020. gada ziemas vidējā gaisa temperatūra bijusi +2,7 grādi, kas ir par veseliem 5,7 grādiem virs sezonas normas. Līdz ar to pirmo reizi vismaz pēdējo sešdesmit gadu laikā (skaitot no minētā gada) kādā no LVĢMC novērojumu stacijām visu ziemu nevienā dienā neizveidojās noturīga sniega sega. Ar nelielām izmaiņām nāca februāra pēdējā diena, kad Alūksnē tomēr uzsniga divdesmit centimetrus bieza sniega kārta, kas tik un tā bija plānākā maksimālā sniega sega Latvijā vismaz kopš 1961. gada. Šādu un līdzīgu ziemu ietekme ir viens no faktoriem, ar ko varētu skaidrot arī Valsts meža dienesta apkopoto pārnadžu skaita dinamikas grafiku tendences, kur redzama strauja pārnadžu populāciju uzvija.
Vai krasas laikapstākļu izmaiņas izraisīs populācijas kritumu
Klimata pārmaiņu pētnieki, prognozējot nākotni, Latvijai paredz vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanos, sniega un ledus segas periodu saīsināšanos un atmosfēras nokrišņu pieaugumu īpaši ziemās, tomēr arī šīs prognozes ir visai aptuvenas, jo ir attīstītas vien no līdzšinējiem novērojumiem, neņemot vērā globālus, grūti iepriekš paredzamus faktorus. Vai tas nozīmē, ka, rodoties situācijai, kad pēc vairākām maigām ziemām pārmaiņus uznākot smagai ziemai ar biezu sniega slāni, pārnadžu populācijas piedzīvos lielākus kritumus nekā tad, ja smagi ziemas apstākļi būtu ikgadēja konstante? Jānis Ozoliņš stāsta: “Vissmagāk pārnadžu, īpaši stirnu, populāciju ietekmēs dziļš sniegs, nevis stiprs sals, jo vietējās savvaļas faunas pārstāvis, ja vien ir pietiekami paēdis, nosalt nevar, bet sniegs samazina piekļuves iespējas barībai, vienlaikus atvieglojot kļūšanu par upuri plēsējiem. Agrākajos gados novērots, ka dziļā sniegā stirnām uzbrūk ne vien vilki, lūši un klaiņojoši suņi, bet arī lapsas, meža caunas un pat urālpūces, kas lielākoties gan sastopamas valsts austrumu daļā. Ilgstoši pastāvot bezsniega ziemām, kuras strauji nomaina sniegota, noteikti sagaidāma paaugstināta pārnadžu mirstība, tomēr daudz kas atkarīgs no ziemas ilguma. Šogad (raksta tapšanas brīdī) ziema, lai kāda tā būtu, iestājās vēlu, dzīvnieki līdz šim ir ļoti labi barojušies, tādēļ bads vai kādu vielu trūkums organismā tos apdraudēs tikai tad, ja dziļa sniega sega vai sasalusi tās virskārta pastāvēs ilgstoši. Parasti, pastāvot dziļam sniegam, grūtākie mēneši dzīvniekiem ir februāris un marts. Tie var ietekmēt arī populāciju gaidāmo pieaugumu.”
Ārvalstu pētījumi aktualizē globālas problēmas
2019. gadā zinātniskajā izdevumā The Journal Of Wildlife Management publicēts kāds interesants pētījums, kas vērsts uz ietekmes izpēti, kādu klimata pārmaiņas varētu atstāt uz baltastes briežu un aļņu populāciju ASV vidējos rietumos. Tajā analizēti dažādi vēsturiskie, bioloģiskie un citi aspekti, kas līdz šim ietekmējuši šīs divas populācijas, to dzīves vides fons un nākotnes iespējamie scenāriji, atsaucoties uz klimata pārmaiņu prognozēm un līdzšinējiem novērojumiem. Lasot šo pētījumu, jāsecina – lai arī ģeogrāfiskā novietojuma dēļ varētu šķist, ka Latviju ASV problēmas neskar un nekad neskars, savā ziņā tajā tiek aktualizētas tēmas, kas – iespējams, atšķirīgā formā – tomēr var skart arī vietējās sugas. Proti, līdz ar izdzīvošanai labvēlīgāka klimata iestāšanos un dzīvnieku skaita pieaugumu populācija sāk regulēties ar slimību uzliesmojumu un parazītu invāziju palīdzību. Baltastes briežu gadījumā tā ir epizootiskā hemorāģiskā slimība, kas izplatās ar asinssūcēju knišļu līdzdalību, un ar to var inficēties arī mājlopi. Slimība savvaļas dzīvniekiem izpaužas kā kakla un galvas pietūkums, čūlas mutē, mutes vai deguna asiņošana. Nāve iestājas dažu dienu laikā pēc simptomu parādīšanās. Savukārt aļņus apdraud pārmērīga tā saukto ziemas ērču (Dermacentor albipictus) savairošanās, kas, parazitējot aļņa kažokā, izraisa apmatojuma izkrišanu, anēmiju, dzīvnieka novājēšanu un beigu beigās mokošu nāvi no hipotermijas.
Vai ir pamats uztraukumam
Kā stāsta Pārtikas un veterinārā dienesta Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītāja vietnieks Mārtiņš Seržants, šobrīd nav datu, kas liecinātu par kādas savvaļas dzīvnieku slimības izplatību, kas būtu saistīta ar klimatisko apstākļu pārmaiņu sekām, tāpat turam roku uz pulsa, veicot hroniskās novājēšanas slimības izmeklējumus, tomēr, par laimi, līdz šim neviens gadījums Latvijā nav atklāts. Tiesa, pēdējo gadu laikā aizvien biežāk parādās fotogrāfijas un cilvēki aizvien vairāk ziņo par dažādiem aizdomīgiem veidojumiem un parazītiem medījuma gaļā. Visdrīzāk tas ir saistīts ar pavisam vienkāršu faktoru, proti, tehnoloģiju attīstību un pieaugošu mednieku informētību un vēlēšanos uzzināt, kas tad īsti iegūtajā medījuma gaļā ir atrasts. Ir iespējas ērti un vienkārši nodot paraugus pārbaudēm un saņemt atgriezenisko saiti, līdz ar to ieguvēji ir visi – zinātniekiem ir dati, savukārt medniekam skaidrība par atrasto un izpratne nākotnei.
Saplosīta dzīva! Traģēdija Aknīstē – četri vilki uzbrūk un nogalina medību suni, VMD atļaujas nedod
👉 Abonē 11 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 11 mēnešiem ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības janvāra numurā lasi par ģeniālo un harismātisko vilku!
Žurnāla Medības trešajā pielikumā Mednieka gads 2026 par slimībām un parazītiem
