Kas tad no tās slokas vai krīklīša ir? Parasti mednieki nesapratnē rausta plecus, jo šķiet, ka Latvijas mednieka izpratni par medību veiksmi drīzāk var izteikt gaļas kilogramos, nevis azartā un medību baudā. Ja kas, no vienas slokas var pagatavot ļoti garšīgu sautējumu ar mērcīti diviem cilvēkiem! Arī vienu nomedītu krīklīti cilvēks, kas ieguvis mednieka apliecību, bet, visdrīzākais, nevar saukties par mednieku līdz sirds dziļumiem, labākajā gadījumā kādam atdos, sliktākajā – izmetīs, jo kas gan no vienas pīles ir? Atbilde vienkārša – ko tad šāvi?
Mūsdienu pasaulē arvien grūtāk ir argumentēti pamatot putnu medību nepieciešamību, jo putni savā ziņā visai urbanizētās pasaules daļai simbolizē brīvību, iespēju pārvietoties pāri robežām, bez pasēm un kredītkartēm. Mežacūkas, staltbrieži, aļņi un to nodarītie postījumi ir mūsu pašu nacionālā problēma, bet migrējošos putnus uzskata par visas pasaules kopējo mantojumu, kas jāaizsargā. Tā iemesla dēļ arī vairs nemedījam pavasarī. Rudenī putnu medības Latvijā nav necik populāras, ja vien neskaita ūdensputnu medības, bet tā ir tāda vietējā īpatnība, kas, cerams, ar laiku mainīsies.
Rietumos
Putnu medības lielākajā pasaules daļā, vismaz no mums uz rietumiem, tiek uzskatīta par ārkārtīgi izsmalcinātu, tradicionālu un maksimāli baudāmu pasākumu. Par dārgākajām un smalkākajām medībām uzskata irbju medības Skotijā, kur viena medību diena katram var izmaksāt vairāk nekā tūkstoš eiro. Anglijā ir īpaši iecirkņi, kur audzē fazānus, to uzrauga jēgeri, kas par šo darbiņu saņem pieņemamu algu. Fazānus izlaiž savvaļā, nodrošina tiem barību, bet rudenī notiek fazānu dzinējmedības ar suņiem, dzinējiem un medniekiem. Francijā pīļu medību vajadzībām izveidoti speciāli dīķi ar tādiem kā ierakumiem, kad mednieks paslēpies sēž zemnīcā, kur ūdenslīmenis ir teju vai acu augstumā.
Latvijā lielākā putnu medību sezonas kulminācija ir pīļu medību sezonas atklāšana augusta otrās nedēļas sestdienā. Ja laikapstākļi ir medniekiem labvēlīgi, rudenī izdevušās būs arī zosu medības. Pārējā laikā, ja neskaita nelielu azartisku mednieku saujiņu, Latvijas medniekam absolūti neinteresantas šķiet rubeņu, medņu, sloku, baložu, mežirbju medības rudenī. Pirmkārt, mums nav tādu tradīciju, otrkārt, trūkst labi apmācītu putnusuņu, bez kuriem šīs medības praktiski nav iespējamas, treškārt, kurš gan rudenī skries pakaļ slokai, ja tajā pašā laikā pa mežu staigā alnis, no kura var pagatavot ap 900 konservu kārbiņu. Latvijas mednieks joprojām un pamatoti sēro par pavasara putnu medību aizliegumu, sakot, ka nedz medni, nedz rubeni rudenī nemedī gaļas vai trofejas dēļ, lai gan tieši Somijā jau gadus četrdesmit medņu un rubeņu medības notiek tikai un vienīgi rudenī. Savukārt pieņēmums, ka no rudenī nomedīta rubeņa vai medņa trofeja nesanāk, ir absolūts mīts. Trofeja sanāk, tikai medību metodes atšķiras, rudenī pietrūkst pavasara romantikas.
Ūdensputnu medības
Klasiski Latvijā pīles medī ar celšanu, no laivas rīta vai vakara pārlidojumos, ar mānekļiem vai vienkārši stāvot ūdenstilpes malā. Lielākā bēda parasti ir par to, ka putnam trāpīts, bet tas iekritis niedrēs, pazudis ūdenszālēs un nav atrodams. Arī klajā laukā nomedītu zosi ir grūti atrast, ja nav nofiksēta konkrētā vieta, kur putns nomedīts.
Šai problēmai ir viens vienīgs risinājums – īpaši apmācīts suns, kas daudziem medniekiem saistās ar lielām klapatām, un kā gan ne, suns jānopērk, jāapmāca, jābaro un vispār tam jāpievērš liela uzmanība.
Suņa deguns ir un paliek suņa deguns neatkarīgi no šķirnes, tādēļ arī taksim vai laikai var iemācīt atrast sašautu putnu. Tomēr vislielākais baudījums ir skatīties, kā strādā tieši šim uzdevumam paredzēto šķirņu pārstāvji. Dīķos un ezeros, kur ir ūdenszāles un niedres, efektīvākie būs liela auguma palīgi – vācu īsspalvainais putnusuns, vācu garspalvainais putnusuns, veimārietis, arī labradori un retrīveri, kā arī Latvijā vēl maz pazīstamais vācu spaniels. Šo suņu uzdevums ir ne tikai pēc šāviena putnu atrast un atnest, bet arī izcelt medījumu no niedrēm. Ja suns medījumu saož, tas gatavs strādāt kaut vai divdesmit minūtes, lai pīle no zālēm izceltos. Tas pats attiecas arī uz putna atrašanu.
Suņu apmācības seminārā bija interesanti vērot, cik ilgi asspalvainais putnusuns niedrēs trenkā pīli, kas tur bija ar nolūku ielaista. Ar tādu neatlaidību un uzcītību! Mednieks jau sen būtu pagājis šim niedru pudurim garām, domājot, ka tajā nekā nav, tomēr suņa deguns zina labāk. Nenovērtējama ir arī suņa spēja medījumu atrast, kad tas nomedīts, neatkarīgi no medību veida un metodes.
Ar mānekļiem
Viena no efektīvākajām metodēm kā zosu, tā arī pīļu medībās ir mānekļu izmantošana. ASV šim medību veidam ir teju reliģiska nozīme, par šo jautājumu veikti neskaitāmi pētījumi, ir mednieki, kas šo medību veidu izkoduši līdz sīkākai niansei. Mānekļus var izlikt gan uz ūdens, gan arī laukā, kur pievilināt zosis. Šajās medībās galvenais ir mānekļu izlikšana. Medīblietu veikalos ir dažādi mānekļi pat par diezgan pamatīgām summām. Mednieks Intars ir atklājis, kā mānekļus, ko veikalos Depo pārdod kā dārza dekoru, iespējams iegādāties krietni vien lētāk.
Pirmkārt, medījot ar mānekļiem, svarīgākais ir paša mednieka maskēšanās tā, lai putni to nemaz nemanītu. Šim nolūkam vai nu jānomaskē laiva, vai arī pašam jāietērpjas īpašajā 3D tērpā, no mednieka pārvēršoties par krūmu. Medībām uz lauka internetveikalos iespējams iegādāties ne tikai maskēšanās teltis, bet arī tādus kā sauļošanās krēslus, kas ideāli saplūst ar apkārtējo vidi. Iegulies šādā krēslā, kas līdzinās guļammaisam, nolaid īpašu klapi, kam var redzēt cauri, un gaidi medījumu. Kulminācijas laikā uz laukiem, kurp lido baroties zosis, medības var turpināties kaut visu dienu. Amerikāņi šādās medībās iesaka izmantot pēc iespējas vairāk zosu mānekļu, kas izvietoti plaši, lai neradītu iespaidu, ka putni spiežas kopā, jo tas ziņo par iespējamām briesmām. Mānekļiem jābūt dažādiem – dažiem putniem jāguļ, dažiem jāēd, bet vislabāk, ja ir mānekļi, kas plivina spārnus. Latvijā gan putnu balsu ierakstu lietošana ir aizliegta, interesanti, ka Krievijā medītās zosis ļoti labi atšķir ierakstus no dzīvas zoss balss un no šādām skaņām laižas prom jau pa lielu gabalu. Svarīgi ir pēc katra veiksmīga šāviena nomedītos putnus savākt. Lai pašam tas nebūtu jādara, arī šajā situācijā noderēs labs putnusuns, kam arī var iegādāties īpašu maskēšanās tērpu, kas vienlaikus pasargās no aukstuma.
Pīļu medības ar mānekļiem arī ir sekmīgas. Katram nopirktajiem māneklim būtu jāpiesien aukliņa ar atsvariņu, kas ūdenī pildīs enkura funkcijas. Jūrā mānekļi būtu jāizvieto kāša formā, to iesaka amerikāņi, mānekļiem arī nevajadzētu būt saliktiem cieši vienam pie otra. Protams, medniekam jābūt labi maskētam.
Ir arī dzirdēts par gadījumiem, kad māņpīles pievilina ne tikai pīles, bet arī citus medniekus, kuri pa gabalu ierauga ūdenī samestos mānekļus un domā, ka nu tik būs medījums. Nereti kāds bezatbildīgs mednieks sašauj arī mānekli.
Baložu medības
Latvijā medījamas divas baložu sugas – mājas un lauku. Mājas ir tie, ko var uz ielām redzēt pilsētās, bet lauku baložus viegli atšķirt pēc baltajiem plankumiem. Šis ir viens no tiem medību veidiem, ko Latvija nenovērtē, bet citur Eiropā un pasaulē tas ir ļoti populārs. No trim baložiem sanāks ideāla zupa, vācieši gan smejoties iesaka šādai zupai uz trim baložiem pievienot vienu sīli. Francijas smalkākajos restorānos tikai par lielu naudu iespējams pagaršo baloža krūtiņu.
Parasti baložus medī uz nokultiem laukiem no slēpņa, vislabāk, ja izlikti arī mānekļi. Šajā gadījumā ideāls ir internetveikalos nopērkams baložu karuselis – ierīce, uz kuras uzliktie baložu mānekļi griežas pa riņķi, radot sajūtu, uz lauka notiek dzīvība. Šādu bariņu bieži vien atlidos pārbaudīt arī kāda vārna. Tādēļ vācieši iesaka izlikt makdonalda restorāna ēdiena iepakojumu, jo vārnas zina – kur šāda miskaste, tur var atrast kaut ko gardu. Medī parasti ar bisi. Un nedrīkst piemirst, ka pat balodis un it īpaši vārna ir ļoti manīgi, tādēļ arī pašam medniekam ir ļoti labi jānomaskējas.
Fazānu un lauku putnu medības
Par nožēlu fazāns klimatisko apstākļu dēļ nav perspektīva medījamo putnu suga, bet tur, kur fazāni dzīvo savvaļā, vai tiek izlaisti medību vajadzībām, šīs ir ārkārtīgi interesantas un azartiskas medības.
Klasiski mednieks dodas medībās ar savu putnusuni, pa lauku, gar krūmājiem, gar aizaugušu grāvi, kas stiepjas gar lauku. Šajā gadījumā suņa uzdevums ir, skrienot pret vēju, noslēpušos putnus meklēt un atrast. Apmācīts putnusuns, skraidot zigzagā, meklē ne tālāk kā trīsdesmit metrus no mednieka. Mednieks pat ar rokas žestiem var parādīt virzienu, kurā sunim skriet. Kad suns putnu atradis, tas sastings un ieņems klasisko putnusuņa stāju – šeit gan jānorāda, ka tas attiecas uz tām suņu šķirnēm, kas īpaši šim uzdevumam paredzētas. Spanieli un retrīveri šo stāju neieņems, tādēļ svarīgi ir panākt, ka suns nemeklē no saimnieka pārāk tālu, un medniekam jābūt vienmēr gatavam, ka putns var uzlidot.
Tādēļ arī tik fantastiskas ir medības ar putnusuni. Nelielā attālumā no putna slēpņa suns it kā sastingst un ar visu augumu lēnām stiepjas putna virzienā. Tikmēr medniekam ir laiks pieiet klusiņām pie suņa, sagatavoties šāvienam un, dodot sunim komandu, panākt to, ka putns tiek izcelts. Svarīgākais – pēc putna izcelšanas suns neskrien tam pakaļ, lai mednieks varētu veikt drošu šāvienu. Pēc tam kad putns nomedīts, suns to atnesīs un iedos saimniekam rokās. Un šis ir labākais un izcilākais mednieka un viņa medību partnera sadarbības piemērs. Protams, lai panāktu šādu tandēmu, suns ir īpaši jāapmāca, un to nevar izdarīt dienas laikā, tas prasa laiku, nervus, resursus, ieguldījumus, bet rezultātā ir gandarījums par lielisku kopdarbību.
Diemžēl Latvijā šādas putnu medības ir ārkārtīgi ierobežotas. Tā var medīt slokas vai mežirbes, bet tās ir medības mežā, kad sunim jāizmanto speciāli bīperi, kas dod skaņas signālu, kad suns apstājies un ieņēmis stāju.
Tādēļ savā ziņā Latvijas mednieks ir nedaudz apdalīts, jo nav iespējams izbaudīt putnu medības visā to krāšņumā. Iespējams izveidot saimniecības, kur medību iecirknī izlaisti fazāni, bet tad jāveic ļoti intensīva mazo plēsēju kontrole, jāizveido fazānu piebarošanas vietas, kā arī jāuzrauga, lai dārgos putnus nenocopē kāds cits.
Tomēr par spīti tam, Latvijā ir ļoti daudz iespēju izbaudīt putnu medības, tikai līdz šim šis medību veids nav bijis gana novērtēts, tas nav mērāms kilogramos, bet gan gandarījumā, piedzīvojumu azartā un medību priekā.
Zosu medību ainiņas
Lasi un abonē žurnālu Medības šeit!
