Lielākai daļai šķirnes suņu piektais pirksts ir tikai uz priekškājām. Vilkam tāpat. Jauktasiņu suņiem turpretī bieži vien piektais pirksts ir arī uz pakaļkājām. Un vēl ir dažas šķirnes, pamatā tie ir kalnu apvidu ganu suņi, kam uz pakaļkājām ir funkcionāls liekais pirksts ar dubultu nagu. Kam tas piektais vajadzīgs, un kāpēc to nedrīkst amputēt?
Piektā pirksta funkcija
Tie, kam ir bijusi saskarsme ar bezšķirnes suņiem, zina, ka pakaļkājas piektais nags ir tikai nags, kas karājas ādas veidojumā. Turpretī priekšķepas piektais pirksts ir pilnvērtīgs – ar visām falangām un dzīslām. Būtībā tas ir ekvivalents cilvēka īkšķim, lai gan nav tik kustīgs un neatrodas gluži pretī pārējiem četriem.
Priekšķepas piekto pirkstu ar ķepu savieno četras dzīslas. Tam ir liela loma kustībā, sevišķi sarežģītā apvidū, lienot, rāpjoties, izkļūstot no ūdens, kā arī satverot priekšmetus vai medījumu.
Piektais pirksts palīdz stabilizēt vadošās kājas plaukstu (plaukstas locītavu), pieskaroties zemei, kad suns skrien. Suņa īkšķa nags iegremdējas zemē, nodrošinot atbalstu ekstremitātei, kad suņi pagriežas uz vienu vai otru pusi. Piektais pirksts un tā dzīslas piedalās trieciena sadalē, mazinot slodzi uz citām ķepas locītavām. Sporta, dienesta un īpaši medību suņiem piektais pirksts ir ļoti nepieciešams.
Vai visiem suņiem ir piektais pirksts
Lielākajai daļai suņu ir priekšējie piektie nagi. Ja to nav, visticamāk, tie ir nogriezti. Pasaules praksē daudzu medību šķirņu kucēniem nogriež piekto pirkstu, lai nākotnē suns nesavainotu vai nenorautu to, skrienot pa krūmiem un sarežģītu reljefu. Funkcionāli liekie nagi uz pakaļkājām ir vairākām darba šķirnēm. Kā jau minēts, tie ir atsevišķi kalnu ganu suņi, piemēram, lielie Pireneju ganu suņi, sanbernāri, briāri, boseroni un daži citi. Norvēģijas lundehundam, retai špicu šķirnei, ir seši pilnvērtīgi pirksti uz katras ķepas. Tā ir medību šķirne un papildu nagi šiem suņiem vajadzīgi, lai veiksmīgāk kāpelētu pa stāvām klintīm, kur tie kādreiz palīdzēja medīt smieklīgos putnus Atlantijas tuklīšus (Fratercula arctica).
Kad un kā tiek noņemti liekie nagi
Kā jau minēts, vairumam suņu piektais pirksts uz pakaļkājām ir nefunkcionāls. Vienkārši nadziņš ādas lērpetē. To var amputēt bez sekām. Priekšķepām piekto pirkstu amputē retāk. Parasti šo procedūru veic kucēnu audzētājs vai veterinārārsts trīs līdz piecu dienu vecumā. Ja funkcionālais piektais pirksts tiek noņemts nepareizi, pastāv iespēja, ka tas ataugs. Tādēļ ieteicams procedūru uzticēt profesionālam veterinārārstam, kas darbu veiks pareizi, kucēnam ievadot vietējo anestēziju. Pēc minētā vecuma operācija tiek uzskatīta par amputāciju, un tad ir vajadzīga kopējā anestēzija, šuves, pārsiešanas un atveseļošanās process. Parasti to veic tikai traumas gadījumā.
Kāpēc nav ieteicams sunim amputēt priekšējos piektos pirkstus
Priekšķepu lieko pirkstu noņemšana var izraisīt nopietnas problēmas, un tās kļūs aizvien lielākas, sunim novecojot. Sevišķi, ja tam ir liela fiziskā slodze. Novērojumi un statistika rāda – ja sunim nav priekšējā piektā pirksta, pastāv iespējamība, ka suns var sastiept ķepas saites vai pat saplēst tās. Laika gaitā palielinās artrīta attīstības risks. Piektā pirksta noņemšana radīs papildu slodzi uz citām kājas locītavām un pat uz mugurkaulu, lai kompensētu vājumu plaukstas rajonā. Suņa lieko nagu noņemšana ir audzētāju, īpašnieku un veterinārārstu personīga izvēle.
Atcerieties par nagu griešanu
Nagu struktūra un augšana ir individuāla. Vienam sunim nagi aug ātri, citam lēni. Kādam tie notrinas ikdienas pastaigās, citam tie jāgriež. Atcerieties, ka piektajam pirkstam arī ir nadziņš un tas noteikti jāapgriež, lai mazinātu aizķeršanās un traumas risku.
No personīgās pieredzes
Viens no maniem suņiem nācis no audzētāja, kas izvēlējās kucēniem amputēt piektos pirkstus. Kā man šķiet, tas tika darīts par vēlu – laikā, kad kucēniem jau ir apziņa, un to darīja pats audzētājs. Tādēļ kucei ir lielas bailes no nagu griešanas. Tās būtu mazākās no sekām. Diemžēl, izlasot pētījumus par šo tēmu, es sapratu, kāpēc manai sunītei, kas ir tik azartiska medniece, jau no agra vecuma – no četriem gadiem – ir problēmas ar locītavām. Tagad viņai ir sāpīgi iet un pastaigās viņa vairs neskrien. Tikai medību azarts liek tai uz brīdi aizmirst par sāpēm locītavās. Aukstums, slikti laika apstākļi arī negatīvi ietekmē viņas pašsajūtu. Domāju, ka tam par iemeslu ir tieši priekškāju piekto pirkstu amputācija. Ja man uzdotu jautājumu, es neieteiktu iegādāties kucēnu, kam nogriezti piektie pirksti uz priekškājām.
Video ekstra #20. Mīti un fakti par medību suņiem
Lācis vietu jau pārbaudīja, tagad kārta medniekiem! Festivāls “Minhauzens” tuvojas. MSAF stāsti #4
Epizode tapusi ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu.
👉 Abonē 5 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 5 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības jūlija numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
