Mednieks, makšķernieks, atpūtnieks, sēņotājs un ne tikai. Lai kādai sabiedrības grupai piederam kādā konkrētajā brīdī un situācijā, vienmēr esam atbildīgi par savu rīcību un pieņemtajiem lēmumiem. Nepavisam nav retums ieraudzīt mežā skatus, kas liek saķert galvu un pie sevis nokliegties “Kāda velna pēc!”, redzot izgāztus sadzīves vai jebkādus citus atkritumus meža vidū vai ap ūdenstilpēm. Bezrūpīga, bezatbildīga attieksme pret dabas vērtībām un pilnīgi nepiedodama rīcība!
Jau vairākas reizes platībās, kur medīju pats, esmu uzgājis lielākas un mazākas atkritumu kaudzes. Riepas, stikli, sadzīves atkritumi, tostarp televizori un ledusskapji, kā arī atpūtnieku nesavāktās skārda bundžas, bērnu autiņbiksītes, pudeles un citi gruži, ko acīmredzami mežā atstājuši atpūtnieki. Nerunāju par vienu atkrituma vienību, ko uz mežu var atnest vējš vai kas nejauši var izkrist no kabatas medniekam vai jebkuram citam meža ciemiņam. Sazinājos ar Latvijas valsts mežiem (LVM) un Valsts vides dienestu (VVD), lai konkrēti noskaidrotu, cik cūciski mēs kā Latvijas sabiedrība uzvedamies mūsu visu kopīgā bagātībā mežā.
Pēdējo piecu gadu laikā vidēji Latvijas valsts meži tikai no sev piederošajām teritorijām savāc un izved aptuveni 1800 kubikmetrus nesankcionēti izmestu atkritumu. Sezonāli pa mēnešiem fiksētais atkritumu apjoms ir atšķirīgs, lielākie apjomi tiek konstatēti pavasarī, kas skaidrojams ar dārza darbiem un vispārēju cilvēku rosību savos īpašumos, un rudenī, kad atkal tiek uzkopti īpašumi, tā teikt, pirms ziemas miera perioda. Ziema ir tas laiks, kad fiziski ir grūtāk iebraukt mežos sniega dēļ, tādēļ arī izgāzto atkritumu apjoms šajā gadalaikā samazinās.
Informāciju par atkritumiem mežā pamatā iegūstam ar LVM darbinieku un lietotnes Vides SOS ziņojumu palīdzību. Ikvienam LVM darbiniekam, pamanot mežā atkritumus, ir pienākums informācijas sistēmā LVM GEO fiksēt informāciju par atkritumu faktu, veidu un aptuveno apjomu. Šo informāciju attiecīgā meža iecirkņa mežkopis regulāri apkopo, kā arī organizē atkritumu savākšanu un izvešanu no meža. Lielākais darbs šajā jomā ir meža iecirkņa mežkopjiem, kuri administrē atkritumu savākšanas līgumus, sūtot pakalpojuma sniedzējiem darba uzdevumus un pārbaudot paveikto dabā. LVM izdevumi pēdējo piecu gadu laikā atkritumu savākšanai vidēji ir 110 tūkstoši eiro ik gadu. Tik milzīga summa ir vienkārši zemē nosviesta, kaut būtu iespējams to ieguldīt attīstībā, bet jāiztērē cilvēku cūcības dēļ. Tās ir tikai reālās summas, kas tiek iztērētas, nodrošinot atkritumu aizvākšanu, bet cik liels kaitējums tiek nodarīts dabai, tā īsti precīzi jau aprēķināt nav iespējams. Viena lieta ir izgāzt koka mēbeles vai produktus, kas dabā sadalīsies un lielu skādi teorētiski nenodarīs. Taču otrs ir ķīmiskās vielas – celtniecības materiāli, plēves, vates, krāsas un dažādas eļļas no autoservisiem.
Pētot grafiku, šķietami liekas, ka iepriekšējos divos gados savākto atkritumu apjoms mežā samazinās un cilvēki kļūst apzinīgāki, bet 2023. gada fakts diemžēl atkal ir ar augošu izvesto atkritumu apjoma tendenci. Analizējot statistiku, var redzēt Covid-19 ietekmi, jo 2019. un 2020. gadā valstī noteikto ierobežojumu dēļ iedzīvotāji vairāk veltīja laiku mājokļu tīrīšanai un remontam, līdz ar to arī ievērojami pieauga izmestais būvgružu apjoms mežā. Valsts mežos var noteikt trīs veidu izmestos atkritumus: sadzīves atkritumi – 46%, būvgruži – 18% un autoriepas – 16%.
Informācijas par izvestajiem atkritumu apjomiem privāti apsaimniekotajos mežos LVM nav. Protams, kaut arī nav zināms, cik liels ir šis privātajos mežos izmestais apjoms, bet proporcionāli teritorijas attiecībai varam secināt, ka tas ir gana iespaidīgs un dabai postošs.
Viens no iemesliem atkritumu pieaugumam mežā ir nesakārtotie jautājumi ar atkritumu savākšanu un šķirošanu atsevišķās apdzīvotās vietās, kur to risināšana ir pašvaldības atbildība. Vēl viens iemesls ir pieaugošās atkritumu savākšanas un apglabāšanas izmaksas, kā arī izpratnes trūkums par dabai nodarīto kaitējumu šādas rīcības dēļ. Lielās atkritumu kaudzes mežos liecina par mērķtiecīgi organizētu atbrīvošanos no atkritumiem, kas, spriežot pēc satura, visbiežāk ir atvesti ar dažādas kravnesības transportu no būvobjektiem, autoservisiem un dažādu lietoto preču tirdzniecības vietām.
Pēdējos gados LVM apsaimniekotajā mežā lielākais piemērotais naudas sods privātai personai ir bijis 500 eiro. Šī gada augustā Ziemeļkurzemes reģionā tika konstatēta sadzīves atkritumu un būvgružu kaudze. Lai atrastu vainīgos, tika iesaistīti arī LVM Drošības un kontroles daļas darbinieki, un sekmīgas darbības rezultātā tika iegūti pierādījumi, kas iesniegti Valsts policijā, un sodītas trīs vainīgās personas ar 250 eiro naudas sodu.
Lai izdotos piegružotājus notvert, LVM ir sākuši izvietot mežā novērošanas kameras. Tās galvenokārt izvietotas vietās, kur atkritumi tiek atvesti regulāri – tā sauktajos melnajos punktos. Ar kameru palīdzību veiksmīgi ir notvertas vairākas vainīgās personas, kas sauktas pie administratīvās atbildības un kam piemēroti dažādi naudas sodi. Diemžēl, līdzīgi kā medniekiem, arī LVM nākas saskarties ar kameru bojāšanu vai pat to zādzībām.
Žurnāls Medības un LVM vērš iedzīvotāju uzmanību un atgādina, ka atkritumu izmešana mežā vainīgajiem izmaksā četras reizes dārgāk nekā to nodošana atkritumu apsaimniekotājam. Turklāt atkritumu izmešana mežā ir pretlikumīga. Vainīgā persona par šādu darbību tiek saukta pie administratīvās atbildības, un tai ir jāatlīdzina LVM ar atkritumu savākšanu radītie zaudējumi. Personu par atkritumu izmešanu mežā var sodīt ar naudas sodu no 70 līdz 1000 eiro. LVM aicina dabas draugus par piemēslotajām vietām informēt VVD, izmantojot mobilo lietotni Vides SOS.
Lietotne Vides SOS tika izveidota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu 2015. gadā, lai attīstītu sabiedrības atbildīgu attieksmi pret vidi, izglītotu par tās saudzēšanu un saglabāšanu, veicinātu valsts, pašvaldību un nevalstisko organizāciju sadarbību vides aizsardzības jomā, kā arī lai ikviens iedzīvotājs varētu nekavējoties paziņot VVD par pārkāpumiem pret vidi. Lietotne ļauj ikvienam viedtālruņa lietotājam nofotografēt un iesniegt informāciju, pēc kuras VVD izvērtē, kā risināt katru konkrēto situāciju par iespējamiem vides pārkāpumiem. No visiem ziņojumiem par piegružotām teritorijām vidēji 65% ir saņemti ar Vides SOS starpniecību. Tādēļ aicinām arī turpmāk aktīvi iesaistīties ziņojumu iesniegšanā, lai kopīgiem spēkiem cīnītos ar šo absurdo situāciju un bezatbildīgajiem cilvēkiem.
Izglītojiet sevi un citus, uzlabojiet savas zināšanas par vidi un dalieties ar šīm zināšanām, lai iedvesmotu citus veikt pozitīvus pārmaiņu soļus. Sadarbojoties kopā, mēs varam ieviest pozitīvas pārmaiņas un nodrošināt, ka mūsu dabas resursi tiek saglabāti veselīgi un pieejami arī nākamajām paaudzēm. Dabas aizsardzība ir kopējs pienākums, kas mums visiem jāuzņemas, lai nodrošinātu dzīvotspējīgu un līdzsvarotu vidi. Mūsu ikdienas izvēles un rīcība ne tikai ietekmē mūsu pašu labklājību, bet arī nosaka, kā mūsu planētas ainava izskatīsies un kādā stāvoklī tā būs nākamajos gadu desmitos. Izmantojot atbildīgu resursu izmantošanu, pārdomātu dzīvesveidu un aktīvu iesaistīšanos vides aizsardzībā, mēs varam veikt reālas pārmaiņas. Nobeigumā mēs aicinām ikvienu pievienoties šai kopīgajai misijai saglabāt dabu skaistu, veselīgu un ilgtspējīgu – tādu, kādu mēs to vēlamies redzēt ne tikai šodien, bet arī rīt un nākotnē.
Mežs nav miskaste! Cilvēku bezatbildības dēļ mokošā nāvē bojā iet dzīvnieki
Kādā veidā Mednis izseko medniekus un kāpēc. “Šauj garām!” #230 epizode
